Barikāžu laiks ir īstā reize, kad atgādināt, ka Latvijā arvien ir cilvēki, kuri pavisam oficiāli skaitās traki, jo nepiekrita komunistu ideoloģijai un iebilda pret padomju režīmu. Tāpēc ka bija uzdrošinājušies savus uzskatus publiski paust ilgi pirms Atmodas un barikādēm.
Alfrēds Rubiks, kas turpina murgot par padomju sistēmas pārākumu un par gaidāmo komunisma uzvaru visā pasaulē, pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā un pat drīkst vadīt automašīnu. Bet vairākiem desmitiem cilvēku, kuri okupācijas laikos uzdrošinājās publiski iebilst pret viņa tolaik pārstāvēto varu, joprojām ir spēkā psihiski slimo diagnozes, piemēram, “paranojālās formas šizofrēnija” – murgi un fantāzijas par realitātē neeksistējošām lietām.
Uzskatīt, ka Latvijas okupācija bija “atbrīvošana”, ir pieņemami. Rakstīt avīzēs un stāstīt televīzijā, ka padomju laikos Latvijā bijis ekonomisks uzplaukums un labklājība, demokrātiskā Latvijā ir pat kaut kādā ziņā stilīgi, jo nozīmē paust ekstravagantu, no vairākuma atšķirīgu viedokli. Bet tiem nedaudzajiem, kuri pret šādu viedokli publiski iebilda okupācijas laikā un par to tika iespundēti un zāļoti psihiatriskajās slimnīcās, arī šodien liegta iespēja strādāt virknē profesiju, nemaz nerunājot par auto vadīšanu.
Pirmdien valdības koalīcijas partijas beidzot stājās labot šo absurdu un netaisnību. Koalīcija nolēma atbalstīt grozījumus likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, lai attaisnotu visas personas, kuras, kā teikts likuma labojumu ierosinātājas Vienotības paziņojumā, “bez tiesas lēmuma viņu politisko uzskatu vai rīcības dēļ nepamatoti tika ievietotas piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās”.
Starp padomju tiesu un taisnīgumu
Taču tie represētie, kuri padomju laikos pauda režīmam nepieņemamus politiskos uzskatus un par to tika pakļauti piespiedu psihiatriskai ārstēšanai bez tiesas sprieduma, varētu kļūt piesardzīgi par savām izredzēm beidzot atbrīvoties no pazemojošā zīmoga, ieraugot pirmīt citētajā paziņojumā vārdu “nepamatoti”. Ja par politiskajiem uzskatiem varēja represēt “nepamatoti”, tad iznāk, ka varēja arī pamatoti?
Tieši tā! – arvien uzstāj arī daži psihiatri, no kuriem viens otrs savu karjeru sācis padomju laikos. Viņu argumenti labākajā gadījumā aprobežojas ar šādu loģiku – tas, ka cilvēkam bija pretpadomju uzskati, pats par sevi vēl nenozīmē, ka viņš nebija psihiski slims. Sliktākajā iet tālāk – ka tikai psihiski nenormāls cilvēks tajos laikos varējis uzdrošināties atklāti teikt, ko domā. Bijusī padomju politieslodzītā Lidija Doroņina – Lasmane oktobrī raidījumā Nekā personīga stāstīja, ka tieši šādu domu represētie dzirdējuši no kādas ārstes Psihiatriskajā slimnīcā Rīgā, kad kārtējo reizi interesējušies par iespējām noņemt viņiem padomju laika diagnozi.
Psihiatre Anita Apsīte pērn martā skaidroja Latvijas Avīzei: “Ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība.” Tāpēc, viņasprāt, “neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti”, “nevienam par politiskiem uzskatiem neliek diagnozes”. Un pat: “Čekā taču strādāja gudri cilvēki, viņi redzēja, ar kādām personām viņiem ir darīšana – ar veseliem vai slimiem.”
Viņai piekrīt tiesu psihiatrijas eksperte Rasma Klotiņa: “Šizofrēnijas slimniekiem ir dažādi uzskati, tajā skaitā arī politiski. Diagnozi par uzskatiem neliek. Čeka nevarēja piespiest to izdarīt.”
Arī Latvijas psihiatru asociācijas viceprezidente Biruta Kupča pērn oktobrī Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā apgalvoja, ka nezinot nevienu gadījumu Latvijā, kad cilvēks ārstēts psihiatriskajā slimnīcā savu politisko uzskatu dēļ. Un norādīja – vienīgais veids, kā būtu iespējams noteikt, vai cilvēku ir pamats reabilitēt, ir veikt pārbaudes tagad.
Laikam nav grūti paredzēt, kādi būtu pārbaužu rezultāti, ja tās veiktu citētās dakteres.
Taču dažu psihiatru mēģinājumi sargāt halāta godu ir pretrunā pat ar padomju dzīves īstenību. PSKP ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs jau 1959.gadā bija paziņojis, ka tie, kuri pretojas padomju varai, ir psihiski slimi. Tā nebija tukša retorika. Padomju likumos bija panti, kuri paredzēja piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā slimnīcā par pretpadomju darbību, un pēc tiem Padomju Savienībā tika notiesāti tūkstoši cilvēku.
Taču psihiatru cunftei Latvijā laikam ir bijusi tik spēcīga ietekme uz likumdevējiem, ka pat reabilitētajiem politieslodzītajiem palikusi spēkā padomju laikos piespriestā diagnoze. Piemēram, Ģederts Melngailis, ko čekisti baltos halātos pēc tiesas lēmuma piecarpus gadus mocīja psihiatriskajā klīnikā, arvien dzīvo ar tolaik uzlikto diagnozi. Arī Ivans Jahimovičs, kas protestēja pret Čehoslovākijas okupāciju 1968.gadā un ko ar Augstākās tiesas spriedumu nosūtīja uz psihiatrisko slimnīcu Blagoveščenskā, bet pēc tam pārveda uz Rīgas psihoneiroloģisko slimnīcu. (Par viņa atbrīvošanu bija iestājies pāvests Jānis Pāvils II, ASV prezidents Ronalds Reigans, Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere.)
Ieilgusī netaisnība
Vēl sliktākā situācijā ir tie, kurus no čekas pagrabiem pa taisno aizgādāja uz psiheni. Viņi nav pat reabilitēti kā padomju laikā no režīma represijām cietušie. Likumdevēji lēš, ka tādu varētu būt ap trīsdesmit.
1990.gadā Augstākā padome pieņēma likumu “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, kurā noteica reabilitēt visas personas, kuras ar vai bez tiesu nolēmumiem tika represētas par darbībām, kuras padomju laikos tika uzskatītas par pretvalstiskām. Taču par psihiatriskajās slimnīcās spīdzinātajiem politieslodzītajiem likumā teikts, ka reabilitējamas tās personas, “kurām ar tiesas lēmumu piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi”.
Uz šo likumu atsaucas 1997.gada likums “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Par cietušajiem atzīstami arī tie, kuri “piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kur viņiem tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi”. Taču “represētās personas apliecību” viņiem var izsniegt, pamatojoties uz “reabilitācijas apliecību”. Bet to nevar saņemt, ja nav bijis padomju tiesas lēmuma par nosūtīšanu piespiedu ārstēšanai.
Viens no koalīcijas atbalstītā likumprojekta autoriem Andrejs Judins uzsver, ka situācija esot sarežģīta, jo juristi nevar uzstādīt vai atcelt medicīnisku diagnozi, taču nav pieļaujams pakļaut cietušos jauniem pazemojumiem, sūtot viņus uz mediķu konsīlijiem. Turklāt starp represētajiem varētu būt arī kādi, kuriem tiešām bijušas kādas medicīniskas indikācijas, taču viņu piespiedu ārstēšana bijusi politiski motivēta. (Var vēl piebilst – “ārstēšana” jeb spīdzināšana parasti tika veikt tā, lai cilvēku psihiski sagrautu, un reizēm tas arī izdevās. Būtu īpaši nelietīgi tagad ļaut ārstiem atzīt čekistu sakropļotus cilvēkus par pamatoti diagnosticētiem kā slimiem.)
Likuma grozījumi paredz, ka represētās personas varēs vērsties prokuratūrā ar lūgumu pieņemt lēmumu par viņu reabilitāciju. Tātad, jācer, nebūs vairs diskusiju par “pamatotu” vai “nepamatotu” ieslodzīšanu piespiedu ārstniecības iestādēs – prokuratūra nav mediķu konsīlijs, pietiks ar to, ka “diagnosticēs” ārstēšanas politisko motivāciju.
Un jācer, ka politiķi atturēsies taisīt sev politisko kapitālu uz represēto rēķina. (Kā to, piemēram, laikam mēģinājis darīt tiesībsargs Juris Jansons – savulaik birokrātiski atrakstījās vienam no represētajiem, ka “kopš notikuma” esot pagājis vairāk nekā gads, tāpēc “nav iespējams veikt objektīvu un atbilstošu pārbaudi”, bet oktobrī pārmeta Saeimai, ka netaisnīgās situācijas turpināšanās “norāda arī uz to, ka valdošai elitei nav nekā kopīga ar tiesiskumu un taisnīgumu”.) Divdesmit trešo gadu ilgstošā netaisnība – faktiski čekas represiju tiesiskuma netieša atzīšana – ir kauna traips Latvijas valstij, ar kura ļoti novēloto notīrīšanu neklātos dižoties.
Komentāri (98)
buchamona 20.01.2013. 01.47
…Pirmdien valdības koalīcijas partijas beidzot stājās labot šo absurdu un netaisnību. Koalīcija nolēma atbalstīt grozījumus likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, lai attaisnotu visas personas, kuras, kā teikts likuma labojumu ierosinātājas Vienotības paziņojumā…+++ ar to ir par maz, tā ir tāda lāpīšanās tikai. Ir vienreiz jāpieņem skaidrs un reāls likums, kurš paredz brīvības atņemšanu par LR okupācijas fakta noliegšanu, okupantu pastrādāto noziegumu attaisnošanas mēģinājumiem utt. Un ir pēdējais laiks šos likumus reāli “iedarbināt”. Ir jāizbeidz vienreiz ar šo pārprasto ” politkorektumu”.
Latvijā ļaudis nevietā – kā pagadās ” valkājot” tādus jēdzienus, kā vārda brīvība, demokrātija ir nodevalvējuši šīs vērtības līdz nullei. Vēl vairāk – demokrātijas un vārda brīvības vārdā Latvijā faktiski morāli tiek atbalstīti tie, kuri šodien jau atklātā tekstā runā par to, ka fiziski iznīcināt mūsu valsts iedzīvotājus, aplaupīt tos, izsūtīt – tās visas bija attaisnojamas akcijas. Ik pa laikam šādas nelietības var izlasīt medijos, bet neviens nelietis nav reāli sodīts par šādu zaimošanu.
Pēc manas izpratnes tiem “ārstiem,” kurus savā rakstā pieminēja Ozoliņš jau sen bija ārsta tiesības jāatņem, bet paši jāiesēdina. Ar šādu rīcību tiktu stiprināta gan demokrātija, gan vārda brīvība Latvijas Republikā, jo ir laiks Latvijas ļaudīm saprast, ka demokrātija nav visatļautība un, ka vārda brīvība nav tiesības caur savu muti izplatīt ap sevi nelietības un ļaunumu.
17
ligakalnina > buchamona 20.01.2013. 10.42
Es te runāju konkrēti par Klotiņu un Kupču, kuras es pazīstu.
Un šī ir tēma, par kuru nevajadzētu runāt “vispār”, ja jau runāt, tad jārunā par to specialistiem, par katru konkrēto gadījumu, konkrētu ārstu, un konkrētu pacientu.
Un kāpēc tikai ārstiem jāatņem tās tiesības, sāksim atņemt un represēt visus, kas apšauba patreiz valdošo ideoloģiju un kuriem ir savas domas par jebko. Tikai, tad pasaki, ar ko tad mēs atšķirsimies no komunistiem, kuri darīja taisni tāpat?
0
ligakalnina > buchamona 20.01.2013. 10.13
Tu esi pārliecināts, ka tie ārsti tiešām ir tik vainīgi, ka tik viegli gribi atņemt tiem ārstu tiesības, un pat iesēdināt?
Derēja, varbūt, iesākumā izmeklēt katru konkrēto gadījumu, ja tāds ir, vai, varbūt, tu tādu zini, taisni attiecībā uz šīm divām ārstēm?
Tu te nepārtraukti runā par to, ka lūk, nedrīkst mētāties ar apvainojumiem bez pierādījumiem, vārda brīvība nav absolūta, un ko pats tagad dari?
Tev ir konkrēti pierādījumi, ka tā Klotiņa vai Kupča, kuras es pazīstu personiski kā patiešām augstus profesionāļus un cilvēkus ar augstiem ētikas standartiem, kādu “nošpricēja” vai turēja psihenē politisku iemeslu dēļ?
Vismaz, es tādus gadījumus nezinu, un, domāju, man par to ir daudz vairāk informācijas.
0
ligakalnina > buchamona 20.01.2013. 12.01
Vai tad es saku, ka vispār nevajag par to runāt?
Manuprāt, es taisni teicu, ka te jāskata katrs konkrēts gadījums atsevišķi, nevis jārīko raganu medības, apsūdzot konkrētos ārstus nez kādos noziegumos, ko tie vispār nav darījuši.
Un tas jādara speciālistiem, kādiem neatkarīgiem ekspertiem, utt., nevis politiķiem un žurnālistiem, kas, protams, var šo problēmu aktualizēt, kas ir pareizi, bet, nevis lemt par konkrētu cilvēku vainu vai diagnozēm.
0
buchamona > buchamona 20.01.2013. 15.03
andrejs. boļševiki (lielinieki), staļinisti, putinisti, Tu taču pats zini, ka tas ir viens un tas pats lielums, taču šis jautājums Tev bija vajadzīgs tādēļ, lai būtu iemesls rakstīt par krievu okupantiem. Ok, tikai tad mums jāatrisina jautājums, pie kā pieskaitīsim tos LR pilsoņus, krievus, kuri tika represēti tūlīt pēc LR okupācijas http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/415574-vesturnieki_no_padomju_represijam_cieta_22_latvijas_krievu
0
Life Quality Managem > buchamona 21.01.2013. 12.19
——————————————————————————–
Pēc manas izpratnes tiem “ārstiem,” kurus savā rakstā pieminēja Ozoliņš jau sen bija ārsta tiesības jāatņem, bet paši jāiesēdina. Ar šādu rīcību tiktu stiprināta gan demokrātija.
——————————————————————————–
Nezinu vai kādu iesēdinot var stiprināt demokrātiju. Totalitāram varam gan ir raksturīgi nostiprināt savas pozīcijas ar represijam.
0
Ojārs > buchamona 20.01.2013. 18.29
riņkī apkārt: boļševiki (lielinieki), staļinisti, putinisti, Tu taču pats zini, ka tas ir viens un tas pats lielums, taču šis jautājums Tev bija vajadzīgs tādēļ, lai būtu iemesls rakstīt par krievu okupantiem.
————
Domu Tu saprati pareizi.
Interesanti, kā mēs viņus sauksim,kad Puķins noies no skatuves… :)))
0
ilmisimo > buchamona 20.01.2013. 12.26
…Pēc manas izpratnes tiem “ārstiem,” kurus savā rakstā pieminēja Ozoliņš jau sen bija ārsta tiesības jāatņem, bet paši jāiesēdina. Ar šādu rīcību tiktu stiprināta gan demokrātija, gan vārda brīvība Latvijas Republikā, jo ir laiks Latvijas ļaudīm saprast, ka demokrātija nav visatļautība un, ka vārda brīvība nav tiesības caur savu muti izplatīt ap sevi nelietības un ļaunumu. ….
___________________________
Psihiatre Anita Apsīte pērn martā skaidroja Latvijas Avīzei: “Ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība.” Tāpēc, viņasprāt, “neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti”, “nevienam par politiskiem uzskatiem neliek diagnozes”. Un pat: “Čekā taču strādāja gudri cilvēki, viņi redzēja, ar kādām personām viņiem ir darīšana – ar veseliem vai slimiem.”
Viņai piekrīt tiesu psihiatrijas eksperte Rasma Klotiņa: “Šizofrēnijas slimniekiem ir dažādi uzskati, tajā skaitā arī politiski. Diagnozi par uzskatiem neliek. Čeka nevarēja piespiest to izdarīt.”
Arī Latvijas psihiatru asociācijas viceprezidente Biruta Kupča pērn oktobrī Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā apgalvoja, ka nezinot nevienu gadījumu Latvijā, kad cilvēks ārstēts psihiatriskajā slimnīcā savu politisko uzskatu dēļ…
—————–
..ārsta tiesības jāatņem, bet paši jāiesēdina..
Jā .
Vai arī – ar m u m s p a š i e m notiks tā:
“…5 Mūs izdzen kā suņus, mēs esam noguruši, un nav mums miera.
6 Mēs pakļāvāmies Ēģiptei un Asīrijai, lai dabūtu paēst maizes.
7 Mūsu tēvi ir grēkojuši, viņu vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 Kalpi valda pār mums, nav neviena, kas mūs atsvabinātu no viņu rokas.
9 Sava maize mums jāsagādā bailēs par mūsu dzīvību no zobena tuksnesī….”
http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/raududziesmas/Raududziesmas5.htm
0
Sandris Maziks > buchamona 21.01.2013. 11.44
rinķī apkārt
“Biju klāt vienā no šādiem piemiņas brīžiem, jo šajā nometnē bojā gāja arī daudzi latviešu, un tur šobrīd ir piemiņas akmeņi blakus baznīcai, kurā ir iegravēti daudzi latviešu uzvārdu.”
Aktīvie latvieši kara beigās bija Kurzemes katlā un cīnījās pret absolūto ļaunumu, vai Zviedrijā, mazāk aktīvie sēdēja mājās un, ceļiem drebot, gaidīja “Baigā gada” atkārtošanos, kas nelika vilties.
Latviešu uzvārds vēl nenozīmē, latvietis. Čakstem, Rubikam, Amerikam, Ronim un Sprūdžam arī latviešu uzvārdi.
0
Andris > buchamona 20.01.2013. 14.04
> rinķī apkārt: „Latvijā šī apziņas brīvība vēl ir jāizcīna un jāsāk ar to, ka beidzot skaidri un gaiši jāformulē lietas, kuras skar mūsu valsts vēsturi,”
Gauži atvainojos par savu samaitāto humora izjūtu, bet (manuprāt) tas nedaudz velk uz senā principa „Cīņai par Ļeņina-Staļina lietu esi gatavs?” – „Vienmēr gatavs!” pusi. :-)
Protams, nav runa par to, ka valstij jābūt skaidram redzējumam gan par pagātni, gan tagadni, bet jo vairāk – par nākotni. Tas – neapstrīdams, konsekventi realizējams un nediskutējams fakts.
Taču tas nebūt nenoniecina medaļas otru pusi: lai VALSTS to varētu veiksmīgi realizēt, šai apziņas un mērķa skaidrībai jābūt definētai ikviena valsts patriota (o! Ar gandarījumu vērošu visnotaļ simpātiskos uzbraucienus šim terminam un tā lietotājam) apziņā. Nebūt nepretendēju grābstīties pa mākoņiem un cerēt, ka mērķa sasniegšanas ceļiem un taciņām visiem jābūt absolūti vienādiem – daudzas nianses noteikti atšķirsies, taču, ja vairākumam nebūs kopēja mērķa, no varnešu aicinājumiem (un baidos – arī no nacionālas valsts) čiks vien iznāks.
Tātad – katram tomēr vispirms jātiek skaidrībā pašam ar sevi un jāmeklē domubiedri, kuru mērķis ir arī mans. Redzu tikai tādu ceļu.
***
„ja tā pavisam godīgi – man nav īstas ticības, ka spēsim to izdarīt, jo bieži vien latvieši, kuriem ir tā privilēģija spraust savai tautai mērķus, definē pavisam citus uzdevumus mums :)”
Jūs tā respektējat priviliģētos (īsti gan neizprotu, kas tā par īpašu, autoritatīvu kastu), ka grasāties klausīt jebkuram diktātam? Ja runājam par ticību, savu „ticības apliecinājumu” jau krietni pasen kāds cilvēks sāka ar vārdiem „Es ticu, ka.(..)” (skat. G.A. pēdējo vārdu). Varbūt pamēģiniet arī Jūs noticēt? Ceru, ka izdosies.
0
Ojārs > buchamona 20.01.2013. 13.50
riņķī apkārt: viss tas, kas ir saistīts ar šiem putinistu murgiem
———
pareizāk būtu teikt – “krievu okupantu” murgiem.
Starp citu, kā Jeļcina laikā sauca “putinistus”? :)
0
buchamona > buchamona 20.01.2013. 14.49
ciniits. Viss ir pavisam vienkārši :) Es nerespektēju nevienu tādā mērā, lai ” atslēgtu” savu domāšanu, taču mēs ar Tevi un Atmodas laika lozungi kļūstam par aiz vien ” dziļāku pagātni” :) Tas būtu normāli, ja šo 22 gadu neatkarības laikā būtu izdevies mūsu valstij sakārtot sevi tik lielā mērā, ka lietas par kurām es šobrīd mēģinu runāt, jau sen būtu izdiskutētas un noliktas aizmirstībai, taču diemžēl nebūt tas tā nav un diez vai kādreiz tā notiks – visiem saprotamu iemeslu dēļ.
Kas attiecas uz individuālo patriotismu un “priviliģētiem” ļaužiem -tad ironija nevietā, ja paseko līdz medijiem un viņu iespējām ietekmēt – varbūt ne Tevi, bet lielāko daļu mūsu ļaužu gan. Ironija, kuru saisti ar ticības apliecinājumu – tas man ir par gudru :)
0
buchamona > buchamona 20.01.2013. 13.38
ciniits. Aprakstot atceres brīdi Lejassaksijā un salīdzinot to ar Latvijā notiekošo – es nedomāju slikti par savu tautu :) Gluži vienkārši -Lejassaksijā ļaudis ir tikuši galā ar savu pagātni un tās ļaunajiem rēgiem un tādēļ viņi ir spējīgi uz visu to, kas ir noticis pagātnē, paraudzīties ar brīva cilvēka acīm. Vāciešiem ir vieglāk arī tādēļ, ka viņu vēsture ir vienkāršāka, viņu ir krietni vairāk un viņiem nav jādzīvo sava ienaidnieka pierobežā. Par to es domāju, vērojot manis pieminēto atceres brīdi.
Latvijā šī apziņas brīvība vēl ir jāizcīna un jāsāk ar to, ka beidzot skaidri un gaiši jāformulē ļaunums, nevis tā viena daļa. Ir jāsakārto lietas, kuras skar mūsu valsts vēsturi, ir jāizdeldē no Latvijas ” atšķirīgā vēstures izpratne” un viss tas, kas ir saistīts ar šiem putinistu murgiem. Tas ir grūts uzdevums, kurš prasa drosmi – skaidri un gaiši definēt uz kādiem pamatiem tiek balstīta mūsu izpratne par demokrātiju, vārda brīvību utt. Bet, ja tā pavisam godīgi – man nav īstas ticības, ka spēsim to izdarīt, jo bieži vien latvieši, kuriem ir tā privilēģija spraust savai tautai mērķus, definē pavisam citus uzdevumus mums :)
0
buchamona > buchamona 20.01.2013. 12.08
Un tas jādara speciālistiem, kādiem neatkarīgiem ekspertiem, utt., nevis nespecialistiem un žurnālistiem. +++ gluži manas domas, pierītu tam, ka par visām lietām, ne tikai par psihiatriju, ir jāspriež cilvēkiem, kuri saprot to, ko viņi runā :) Šī laikam ir pirmā reize, kad Tu apšaubi Ozoliņa kompetenci :), bet pat šoreiz mūsu domas atšķiras, ja runājam par konkrēto situāciju.
Atšķirībā no pietiekoši daudziem citiem gadījumiem, tieši šoreiz Ozoliņš balstās uz konkrētiem faktiem, citējot konkrētu speciālistu konkrētus tekstus, kurus nevar izprast citādi, kā vien mēģinājumu noliegt tās lietas, kuras okupācijas laikā ir notikušas tieši viņu pārstāvētajā nozarē un, kas skar jomu, kuru mēdz dēvēt par noziegumu pret cilvēci.
0
Andris > buchamona 20.01.2013. 13.18
> rinķī apkārt: „Latvijā nekas tāds nevar notikt – tāds ” neformāls” piemiņas brīdis, kurā ļaudis brīvprātīgi sanāktu kopā”
Nevajag, riņķī apkārt, tik slikti domāt par savu tautu: ik vasaru neviena ne aģitēti, ne aiz saitītes vesti, zināmā dienā pulksten trijos cilvēki sanāk un noliek ziedus pie Meža kapu Baltajiem krustiem. Kas tur guļ, cerams, nav jāstāsta.
0
buchamona > buchamona 20.01.2013. 11.32
dzeri. “…Un kāpēc tikai ārstiem jāatņem tās tiesības, sāksim atņemt un represēt visus, kas apšauba patreiz valdošo ideoloģiju un kuriem ir savas domas par jebko. Tikai, tad pasaki, ar ko tad mēs atšķirsimies no komunistiem, kuri darīja taisni tāpat?…” +++ Tu saki, ka par ” okupantu psihiatriju” un ar to saistītām lietām nevajadzēja runāt vispār :) Varbūt tad nevajag runāt par to, kas notika nacistu koncentrācijas nometnēs?
Un, ko nozīmē frāze -“… sāksim represēt visus, kas apšauba patreiz valdošo ideoloģiju…” Tu vari man formulēt, kas tad ir Latvijas ” valdošā ideoloģija” ? Vai to, ka mēs savu valsti balstām uz 1940.gada okupācijas faktu un tās sekām, Tu sauc par ” valdošo ideoloģiju”?
Lejassaksijā, ne tālu no pilsētiņas Aurich, ir vieta, kur pašās kara beigās nacisti uzrīkoja nāves nometni. Tā darbojās tikai dažus mēnešus, bet tur tika noslepkavoti daudzi tūkstoši cilvēku. Katru gadu šajā vietā tiek rīkots piemiņas pasākums, kuru nerīko politiski spēki, valdība, vai kādas citas oficiālas amatpersonas. Šo piemiņas pasākumu rīko vietējie iedzīvotāji, acu liecinieki tiem noziegumiem, kuri tika pastrādāti viņu acu priekšā. Nometne atradās starp ciematiņa baznīcu un skolu, un visi tie, kuri kaut kā centās palīdzēt ieslodzītajiem, paši nokļuva aiz dzeloņdrātīm.
Biju klāt vienā no šādiem piemiņas brīžiem, jo šajā nometnē bojā gāja arī daudzi latviešu, un tur šobrīd ir piemiņas akmeņi blakus baznīcai, kurā ir iegravēti daudzi latviešu uzvārdu.
Tad lūk, vērojot to, kā noris šis piemiņas pasākums, es iedomājos par Latviju, par to, ka Latvijā nekas tāds nevar notikt – tāds ” neformāls” piemiņas brīdis, kurā ļaudis brīvprātīgi sanāktu kopā, lai ārpus jeb kādām ideoloģijām vienkārši pieminētu mūsu gadījumā bojā gājušos staļinisma – nacisma upurus un tas ir tikai tādēļ, ka mums trūkst drosmes skaidri un nepārprotami definēt to, kā Latvijā sauc to absolūto ļaunumu, kurš vēl joprojām neļauj mums Latvijā brīvi elpot. Tā vietā mēs sākam runāt par vārda brīvību, ” atšķirīgu vestures izpratni” utt Cenšamies veselā saprāta vārdā ” cilvēcīgi” izprast tos noziegumus, kuri tika pastrādāti pret mūsu tautu
0
ievuliitis > buchamona 20.01.2013. 11.15
Dzeri, tu centies par katru cenu aizstāvēt savas cunftes godu, pat tad, kad tas gods ir stipri apšaubāms un pasaulē par padomju psihiatriju ir ļoti negatīvs viedoklis. Negribu teikt, ka visi padomju psihiatrijā strādājošie pielika roku pie čekistu noziegumiem, bet, acīmredzot, ļoti jau nu centās neievērot, neko nezināt par tiem noziegumiem – tas gan. Un uzskatīt par jukušu cilvēku, kam patiesība un pārliecība ir svarīgāka par ērtībām un personisko labklājību, tur gan vajag ļoti bagātu fantāziju. Tad jau visi, kas nezog, arī ir psihiski slimi, jo zogot, viņiem dzīve noteikti vieglāka būs. Glītām sievietēm sava miesa arī ir jātirgo – tā tās vairos savu labklājību. Cik tālu absurdā var aiziet, cenšoties attaisnot savus noziegumus vai – labākajā gadījumā – mazdūšību.
0
buchamona > buchamona 20.01.2013. 10.32
dzeri….Tu esi pārliecināts, ka tie ārsti tiešām ir tik vainīgi, ka tik viegli gribi atņemt tiem ārstu tiesības?” +++ visi nevar būt varoņi, arī ārsti nē, tādēļ varētu runāt par to, ka ārstiem, kuri pakļāvās komunistu spiedienam, varētu arī “atlaist” to sodu, ko viņi ir nopelnījuši okupācijas laikā. Ar savu sirdsapziņu katram jātiek galā pašam. Bet šādus faktus nedrīkst noklusēt. Lai ļaudis, kuri dodas pie šādiem ārstiem, zin ar ko tiem darīšana.
Ārsta tiesības, manprāt, vajadzētu atņemt tiem ārstiem, kuri šodien mēģina attaisnot okupācijas laikā pastrādātos noziegumus, apšaubīt šādu noziedzīgu faktu ticamību. Nu, un Ozoliņš savā rakstā min divus šādus piemērus:
” …Apsīte pērn martā skaidroja Latvijas Avīzei: “Ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība.” Tāpēc, viņasprāt, “neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti”, “nevienam par politiskiem uzskatiem neliek diagnozes”. Un pat: “Čekā taču strādāja gudri cilvēki, viņi redzēja, ar kādām personām viņiem ir darīšana – ar veseliem vai slimiem.”……
Viņai piekrīt tiesu psihiatrijas eksperte Rasma Klotiņa: “Šizofrēnijas slimniekiem ir dažādi uzskati, tajā skaitā arī politiski. Diagnozi par uzskatiem neliek. Čeka nevarēja piespiest to izdarīt.”
0
silvija_vitina 20.01.2013. 11.08
Ar ko atšķiras ārsts, kas “tajos” laikos piešķīra šizofrēnijas diagnozi, no tā, kas šodien ļauj laventiem, vaškevičiem, muižniecēm, tiesnešiem strazdiem (saraksts ir bezgalīgs) slimot gadiem ilgi?
Dīvaini, ka šodien, 20 gadus pēc sistēmas maiņas, joprojām nav izlabotas (nav bijusi vēlme izlabot) “tās” sistēmas netaisnības. Lai gan…. spriežot pēc visa, sistēma kā tāda jau turpina darboties, un ārstu “loma” sistēmas darbībā nav mainījusies – mainījušies ir tikai “pacienti”.
0
dancis4 20.01.2013. 12.09
Komunisms bija jāmīl pareizi, arī valsts un partijas politika bija jāsaprot pareizi. Pareizākie taisīja karjeras, godīgākie – cīnījās ar savu sirdsapziņu un gļēvumu katrs savā vietā un veidā. Ārsti nebija izņēmums, virsvalki visiem bija balti, nu bet sirdsapziņas … Varbūt ir vērts saņemt drosmi šodien un, piemēram, ārstam pateikt, ka toreiz noteiktā diagnoze bija aplama, vai, piemēram, jauniesaucamajam, ka toreiz, lai nesačakarētu savu turpmāko dzīvi, nav saņēmis drosmi nenodot zvērestu kalpot okupantu armijai, tā tas bija manā gadījumā…
5
+2
-7
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
@ligakalnina > dancis4 20.01.2013. 14.00
Var jau likt man tos mīnusus, cik grib, bet padomju laiku medicīnas organizācija bija galvastiesu augstāka par patreizējo, un bija orientēta uz pacientu, nevis administratoru un ārstu ērtībām, par pieejamību pat nerunājot.
Un dažādu liekēžu skaits bija vairākas reizes mazāks, bija galv. ārsts, vietnieks ārst. dartbā, vietnieks saimn. darbā, un viss, pretēji tagadējām uzblīdušām valdēm, padomēm, un visam tam pārblīdušam liekēžu aparātam, kurš, īstenībā, ne par ko neatbild, kolektīvās bezatbildības sistēma rullē arī šeit.
Bet, tas ir visā valstī, kāpēc gan lai šeit tas nebūtu, parazīti vairojas un uzdzīvo, izspiežot derīgus organismus, kaut vai tos mazos ražotājus , pret kuriem cīnās kā pret lielākajiem ienaidniekiem dažādas organizācijas tipa sanepidstacijas utt.
0
Signija Aizpuriete > dancis4 20.01.2013. 12.55
——zars Komunisms bija jāmīl pareizi, arī valsts un partijas politika bija jāsaprot pareizi. ============================================================================== Stāsta ārsts, reālā “komunisma cēlājs” Georgs Andrejevs:
“Es biju republikas galvenais anesteziologs, un tā bija derīga ministra Kaņepa doma, ka ikkatrā medicīnas nozarē jāizvirza galvenais speciālists Latvijā. Tas bija goda pienākums, jo tikai galvenais ķirurgs un terapeits saņēma algu ministrijā, bet tas deva lielākas tiesības un iespējas, piemēram, tikt iekļautam PSRS vadošo anesteziologu delegācijā uz Eiropas un pasaules kongresiem.(..)
Veselības aizsardzības jomā joprojām valda liela nesakārtotība. Ministrs Vilhelms Kaņeps bija iecerējis, ka Latvijai jābūt par paraugu visā Savienībā. Bija ieviesta labāka pārskata sistēma, lielāka kārtība par tagadējiem samudžinājumiem iepirkumos un bezjēdzīgi birokrātiskos pārskatos. Kā galvenajam speciālistam man bija pilnīga informācija par stāvokli un vajadzībām mūsu specialitātē visā valstī un jebkurā brīdī.
Arī tagad medicīnā strādā daudz gaišu cilvēku, bet man šķiet, ka smagnējais ierēdniecības aparāts torpedē jebkuru progresīvu pasākumu, ja tas nav viņu interesēs. Tā tas ir daudzās sfērās, ka vietējie birokrāti, no kuriem daudzi, bez šaubām, ir profesionāļi, iespaido politisko procesu sev par labu un par sliktu valsts vispārējai attīstībai. ”
G.Andrejevs: Ierēdniecība torpedē jebkuru progresīvu pasākumu
http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=364437:gandrejevs-ierdniecba-torped-jebkuru-progresvu-paskumu&layout=print&tmpl=component&Itemid=
0
ligakalnina > dancis4 20.01.2013. 14.34
Nu nebija jau ideāla, kukuļus ņēma, ārsti arī bija dažādi, par veciem cilvēkiem tev taisnība, arī ar zālēm bija deficīts, bet, es te runāju taisni par organizāciju, tā, manuprāt, bija daudz adekvātāka un nebija tik birokratizēta.
0
Sandris Maziks > dancis4 21.01.2013. 12.02
dzeris49
“bija galv. ārsts, vietnieks ārst. dartbā, vietnieks saimn. darbā”
Partorgs, komsorgs, proforgs un vēl politinformators, sanitārs “dzēris(saciklodelējies).
0
dro > dancis4 20.01.2013. 14.20
dzeris49. Varbūt bija labāka, nezinu, bet par operāciju tāpat dakterim bija jāmaksā, un viņam par to nekas nedraudēja. Veci cilvēki slimnīcā varēja tikt par blatu.
Es tev mīnusu nepieliku, arī +nē:)
0