Stenforda Universitātes mājaslapā pērnā gada nogalē publiskots apjomīgs pētījums Vai darbs no mājām strādā? Tajā aprakstīts šajā jomā pirmais nopietnais eksperiments – 252 zvanu centra darbinieki, kas tika sadalīti kontroles un eksperimentālajā grupā, deviņus mēnešus «zem lupas» pildīja savus ierastos darba pienākumus. Strādājošie no mājām uzrādīja par 13% augstākus darba izpildes rezultātus. Tika novērots ilgāks darba laiks (īsāki pārtraukumi, mazāka slimošana) un lielāks izdarīto zvanu skaits noteiktā laika periodā. Uzlabojās apmierinātība ar darbu un par 50% samazinājās personāla mainība. Turklāt ekonomiskā atdeve no katra dalībnieka bija par 2000 dolāriem lielāka.
Šādi pētījumi noteikti kļūs arvien populārāki, tāpat kā darbs no mājām. Iepriekš minētajā avotā norādīts, ka ASV vairāk nekā 10% darbinieku regulāri strādā no mājām un Eiropā 7% strādā no mājām vismaz ceturto daļu laika. Viens no šķēršļiem šīs prakses attīstībai ir nepietiekami un pretrunīgi pētījumu dati pat vienas nozares ietvaros. Netrūkst arī aizspriedumu. Daudziem vadītājiem ir viedoklis, ka mājās nav nekāda strādāšana, tā ir tikai izvairīšanās no darba.
Manuprāt, uzņēmumos vairāk jādiskutē par iespējām eksperimentēt ar darbu no mājām, jāizmēģina, kas darbojas, kas ne, jāveic sistemātiski pētījumi. Būtu jāsāk ar šā jautājuma «atvēršanu» personāla politikas līmenī un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu ar uzņēmumiem, kas attālināto darbu jau veiksmīgi praktizē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.