Pārmaiņas Reformu partijā viņš nevadīs, taču par «politisko korporatīvismu» sapīkušais Mārtiņš Bondars ir pārliecināts – Latvijā mūsu palicis pārāk maz, lai varētu nepiedalīties sabiedriskajos procesos
Ar Reformu partijas iespējamo «pārmaiņu vadītāju», Ekonomistu apvienības 2010 pārstāvi Mārtiņu Bondaru, sarunāt pusdienu intervijas laiku nav vienkārši – pirms gala lēmuma pieņemšanas par dalību politikā viņš runāt nevēlas, tāpēc tikšanos noliekam pirmdienas vakarā, kad pēc sākotnējām aplēsēm iecerēts paziņot par viņa iestāšanos Reformu partijā. Tomēr partijas valdes sēde beidzas ar negaidītu «čiku» – reformisti paliek savā un Bondars savā vietā. Šis lēmums nāk negaidīts, ņemot vērā visu nedēļu publiski apspriestās versijas par Bondaru kā «reformistu» galveno reformētāju, Rīgas mēra kandidātu un pat jauno premjera amata kandidātu.
«Vieni apsveic, citi ne,» restorānā Vinometr nosaka Bondars. Laiski atlaidies krēslā, viņš ik pa brīdim pārbauda mobilā telefona īsziņas un atbild uz dažiem zvaniem. Telefons gandrīz nepārtraukti liek par sevi manīt. Zvana žurnālisti, un nojaušams, ka arī kāds no ministriem, kuru Bondars draudzīgi uzrunā pamazināmajā formā.
«Ir lēmums, ka Reformu partija reformējas soli pa solim pati un es skatos no malas kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs,» uzmanīgi formulē Bondars. Sarunas sākumā viņa viedoklis par Reformu partiju šķiet tikpat diplomātiski korekts kā nevainojami piegulošais uzvalks. Var tikai minēt, vai tas tāpēc, ka Bondars vēl nav redzējis jaunākos ziņu raidījumus, kuros dažu reformistu teiktais rada priekšstatu par pārāk lielām prasībām no Bondara puses. Otrdienas rītā viņš medijos ir jau asāks un secina – kādam taču būtu jāuzņemas atbildība, ja partijas reitings nobrucis līdz 3%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.