Trīsreiz mazāks siltuma patēriņš, sakopta vide, augstāka īpašuma vērtība – šādi ir ieguvumi no renovācijas reālā daudzdzīvokļu namā Rīgā. Un tomēr pat ES fondu atbalsts padomju laikā celto dzīvojamo namu renovāciju Latvijā masveidā nav aizrāvis. «Ja neko nedarīs, tās mājas sabruks,» brīdina speciālisti
Drīz šajā kvartālā būs nosiltinātas visas mājas – Valmieras namsaimnieka šefs Valdis Jēgers rāda uz māju puduri Rīgas ielas malā pašā pilsētas centrā. Renovētu māju rinda aizvijas Stacijas ielā un Jumaras ielā, Gaujas ielā viena otrai blakus izslējušās divas atjaunotas deviņstāvu ēkas. «Neviens vairs nav jāaģitē siltināt, pat netiekam ar darbiem galā,» Jēgers savu auto piestūrē pie kārtējā sasnieguma – nelielas daudzdzīvokļu ēkas Gaides ielā, kas par labu energoefektivitāti saņēmusi Ekonomikas ministrijas (EM) balvu.
Valmierai ir izdevies tas, ar ko netiek galā gandrīz nekur citur Latvijā. Padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas te renovē nevis šur tur pa vienai, bet kvartāliem un ielām. Pilsētā to nevar nepamanīt, pat ja nezina oficiālo statistiku – Valmierā ir vislielākais nosiltināto māju īpatsvars. Pēc EM datiem, ar ES līdzfinansējumu nosiltināti 13% ēku (ieskaitot nepabeigtos projektus). Nākamie labākie rezultāti ir Liepājā un Cēsīs ar attiecīgi 5% un 4%, bet lielajā Rīgā tikai 0,4% ēku.
Neatjaunotās padomju daudzstāvenes ir ne tikai estētiska un sadzīviska problēma. Kā likums, tās izkūpina gaisā milzīgi daudz siltuma, un iedzīvotāji par to maksā nevajadzīgi lielus rēķinus. Siltuma patēriņš mājās atšķiras, bet problēmas mērogu iezīmē šādi skaitļi. Pašlaik mājsaimniecībās gada vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 213 kilovatstundas par kvadrātmetru. EM par etalonu izvirzījusi 100 kWh/m2, kas būtu jāsasniedz 2030.gadā, bet daļai nosiltināto māju ir izdevies sasniegt vēl labākus rezultātus – tām nepieciešama tikai trešdaļa no iepriekšējā siltuma patēriņa. Tādējādi var pieņemt, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāji no savas kabatas vismaz divkārt pārmaksā par siltumu, un tie ir desmiti miljoni latu (no kuriem liela daļa aizplūst pār robežu uz krievu Gazprom).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.