Par 2012.gada novembra ārējās tirdzniecības datiem

Preču eksports ir pārsniedzis iepriekšējo rekordu jau četrus mēnešus pēc kārtas. Pirmās trīs reizes – augustā, septembrī, oktobrī tas bija sagaidāms, jo turpinās stabila eksportējošo sektoru izaugsme un šajos mēnešos eksportā parasti vērojams sezonāls kāpums.

Daudz mazāk tas jau bija gaidāms novembrī. Izskaidrojumi gan joprojām tie paši – galvenās eksporta nozares jeb apstrādes rūpniecības sniegums bijis labāks par plānoto. Labības eksports novembrī piedzīvojis nevis tradicionālu sezonālu pierimumu, bet turpinājis kāpt, sasniedzot 87 miljonus latu (graudi un eļļas augu sēklas, tātad rapsis), kas ir līdz šim labākais mēneša rādītājs. Apstrādes rūpniecības izlaide un apgrozījums pret oktobri kāpuši par attiecīgi 3,5% un 2,1%.

Novembrī preču eksporta summai pavisam maz pietrūka līdz 700 miljoniem, vēl tikai pirms dažiem mēnešiem pirmo reizi pārsniedza 600 miljonu atzīmi.

Starp ārzemēs pārdotajiem labumiem, kuru ražotājiem novembris bijis īpaši veiksmīgs, var atzīmēt zivis, šokolādi (kakao izstrādājumi), plastmasas izstrādājumus, par kuriem vēl daudz dzirdēsim. Tāpat otrais augstākais līmenis koksnes produktiem, par kuriem jau dzirdēts ļoti daudz. Arī vieglās rūpniecības produktu pārdošana summāri bijusi vienā no līdz šim augstākajiem līmeņiem.

Stikla izstrādājumu mēneša eksports pirmo reizi pārsniedzis astoņus miljonus, kas visnotaļ sakrīt ar nemetālisko minerālu ražošanas kāpumu rūpniecības datos un “Valmieras Stikla šķiedras” jaudu pieaugumu. Šādu pašu slieksni pirmo reizi pārsniegusi kategorija, kas aptver optiskās ierīces, mēraparātus, medicīniskos aparātus un kurā darbojas vairāki ļoti interesanti un strauji augoši mazie un vidējie uzņēmumi. Pirmo reizi vairāk nekā par 15 miljoniem latu eksportētas mēbeles, kas sakrīt ar līdz šim dīkā stāvošu jaudu iedarbināšanu.

Īpaši liels bijis mašīnu, elektrisko iekārtu, t.sk., audio un video ierīču eksports, kas pirmo reizi pārvēlies 100 miljonu slieksnim. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka iespējamā attiecīgo produktu izlaide mūsu valstī ir stipri tālu no reģistrētajiem eksporta apjomiem, tātad būs pacentušās dažas labi zināmas Korejas kompānijas un to pārstāvniecības.

Signāli par nākotnes izredzēm joprojām ir diezgan pretrunīgi. Gaidas par ražošanas apjomiem Eiropā un pasaulē drīzāk uzlabojas, bet paši apjomi patlaban pieejamajos datos – drīzāk nē, jo īpaši Eiropā.

Apstrādes rūpniecības jauno pasūtījumu indekss Latvijā šoreiz neiepriecina – novembrī bijis zemākais līmenis kopš jūnija un arī zemāks nekā pērn novembrī, par 5,9%, šoreiz galvenokārt eksporta pasūtījumu dēļ. Taču rūpniecības noskaņojuma indekss būtiski nemainījās ne novembrī, ne decembrī, tātad turoties iepriekš ar strauju ražošanas kāpumu saistītā līmenī. Ir lietas, kuras nevaram ietekmēt, bet ir lietas, kuras varam. 

Nupat ir spilgti aktualizējies elektrības izmaksu jautājums saistībā ar dotajiem solījumiem atbalstīt elektrības ražotājus. Varbūt pat kaitīgāka par izmaksu pieaugumu jau esošajiem ražotājiem un jo īpaši potenciālajiem investoriem ir nenoteiktība par nākotni. Neatrisinot šo jautājumu, stabilu eksporta attīstību nākotnē ir grūti iedomāties.

Tā kā bez eksporta nevar augt labklājība un, neaugot tai, apdraudēta nācijas sociāli ekonomiskā ilgtspēja, papildus komentāri te ir lieki.

Preču imports novembrī kritās. Tas izskatās kā korekcija no oktobra īpaši augstā līmeņa. Līdz ar to deficīts pērn bija mazākais, bet kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance gandrīz noteikti bijusi ar plusu – par to drīz uzzināsim.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis