VK: Policijai nepamatoti maksāts par kārtības nodrošināšanu pasākumos

Pēc revīzijas Valsts kontrole sniegusi 12 ieteikumus, kas Iekšlietu ministrijai jāievieš līdz gada beigām

Valsts policija ir nepamatoti saņēmusi samaksu par kārtības nodrošināšanu sabiedriskajos pasākumos, lai gan šādu pakalpojumu sniegšana par maksu nav paredzēta, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijas laikā nav gūta pārliecība, ka pakalpojumi, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu publiskajos pasākumos, ir sniegti atbilstoši likumā “Par policiju” un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai, kā arī nav iespējams nodalīt Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju ietvaros veiktos pasākumus no maksas pakalpojumiem, raksta LETA.

Kā secinājuši revidenti, maksa ir ņemta par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu sapulču un gājienu laikā, veicot privātu personu automašīnu pavadīšanu, regulējot satiksmi un tās slēgšanu elektrolīniju remonta, filmu uzņemšanas, ceļu remontu, autobraucēju aptauju un iepirkšanās laikā.

Tāpat revīzijā secināts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) ir nepamatoti palielinājusi administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanas izdevumus. Secināts, ka NVA Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja sagatavotajos lēmumos par transportlīdzekļu glabāšanas izdevumu samaksu par kopējo summu 917 480 latu iekļautie izdevumi ir nepamatoti palielināti. Taču visos gadījumos, kad sodītās personas bija apstrīdējušas lēmumus, atgūstamā summa tika samazināta. Piemēram, Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs ir pieņēmis lēmumu par izdevumu samaksu 4620 latu apmērā, bet direktors transportlīdzekļa glabāšanas izdevumus ir samazinājis par 4144 latiem un noteicis, ka atmaksājamā summa ir 476 lati.

Revidenti secinājuši, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestādes arī nav izveidojušas pietiekamu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu savlaicīgu naudas sodu un alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu izdevumu atgūšanu no sodītajām personām un lēmumu nodošanu piespiedu izpildei.

No 524 izlases kārtībā pārbaudītajiem gadījumiem, kad Sodu reģistrā uzrādīta informācija, ka naudas sodi nav samaksāti un nav nodoti piespiedu izpildei, saskaņā ar administratīvo pārkāpumu lietai pievienotajiem dokumentiem tikai 37 gadījumos jeb 7% gadījumu faktiski nebija uzsākta piespiedu izpilde. Turklāt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra maksājumu apstrādes sistēmā ir uzkrāta informācija par 540 551 maksājumu par kopējo summu 47,93 miljonu latu apmērā, kas nav identificēti.

Pēc revīzijas veikšanas Valsts kontrole ir sniegusi 12 ieteikumus, kurus Iekšlietu ministrija apņēmusies ieviest līdz šā gada 30.decembrim.