Infografika: Pārcelšanās uz Gaismas pili 10

Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Pērn nosvinēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb Gaismas pils spāru svētki, šogad līdz Latvijas valsts dzimšanas dienai paredzēts pabeigt jaunās ēkas celtniecības darbus.

Taču darbi jaunajā LNB ēkā pilnībā varētu tikt pabeigti tikai līdz 2013.gada 31.decembrim. Šajā starplaikā uz Gaismas pili jāpārved LNB krājumi no piecām esošajām bibliotēkas ēkām.

Jūnijā valdība uzklausīja ziņojumu par LNB projekta īstenošanu. Tajā teikts, ka ir sākta krājuma sagatavošana pārvietošanai, veikta pamatkrājuma satura izvērtēšana, atbrīvošana no morāli un fiziski novecojušiem izdevumiem. Grāmatas tiek attīrītas, restaurētas. Intensificēta krājuma aprakstīšana elektroniskajā katalogā, sākta brīvpieejas krājuma saturiskā kodola iezīmēšana elektroniskajā katalogā.

LNB pērn izstrādāts pārcelšanās plāns, veikta analīze par darbam jaunajā ēkā nepieciešamajiem cilvēkresursiem un personāla prasmēm, izstrādāti priekšlikumi pakalpojumu un satura attīstībai.

Ziņojumā teikts, ka jaunajā ēkā krājuma kodolu veidos 350 000 vienību brīvpieejas krājums un daudzveidīgs e-resursu piedāvājums, kas nodrošinās plašu pieeju kvalitatīvākajai un aktuālākajai nozaru informācijai, apvienojot tradicionālo – grāmatas, periodika – un elektronisko resursu piedāvājumu: Latvijas un ārzemju abonētās datubāzes, e-grāmatas, digitālā bibliotēka.

Būtiskākais drauds šā mērķa īstenošanai ir neadekvātais finansējums informācijas resursu iegādei, teikts ziņojumā. No 1998. līdz 2008.gadam LNB finansējums krājuma attīstībai ir bijis nemainīgs – 170 000 latu gadā, taču no 2008. līdz 2011.gadam tas ir samazināts par 52%. 2011.gada finansējums informācijas resursu iegādei bija tikai 88 800 lati, kas ir mazāk nekā 2010.gadā atvēlētie 97 000 lati. Tas ir būtiski ietekmējis abonēto e-resursu pieejamību un grāmatu iepirkumus, it īpaši nozaru literatūru svešvalodās.

 

Komentāri (10)

mariam 04.07.2012. 20.09

Par stikla kalnu un gaismas pili runājot..
Tās metaforas tiešām mazliet degradē pašas ēkas nozīmi, cenšoties pārvērst par kaut kādu etnogrāfisku eifēmismu . Vai varbūt drīzāk – disfēmismu? Manuprāt nacionālā bibliotēka skan labāk, nekā Gaismas pils. bet nu – tie tautā iegājušies nosaukumi jau dzīvo savu dzīvi.

Kas man liekas lielākā izgāšanās ēkas tēlā, ir tas, ka iecerēta kā tiešām stikla kalns vai gaismas pils un vizualizācijās rādīta kā viegla, gaiša un gaisīga, tomēr realitātē, apdarināta ar stikla plāksnēm tā tomēr pa gabalu galīgi neizskatās kā stikla, bet drīzāk kā skārda vai kāda cita necilāka un lētāka materiāla.

Un tā nu izskatās pēc arhitektūras neveiksmes. Protams, pareizi izkārtojot gaismas, spīdinot virsū fasādei jau kaut kādus vizuālus efektus vēl var panākt – bet nu – cik tas vēl izmaksātu un cik energoefektīvi.. Un – gaisā dienas laikā tās tēlā galīgi nav nekā no gaišuma un viegluma.

+3
0
Atbildēt

1

    Līga Lētiņa > mariam 04.07.2012. 22.20

    tipisks IRLA ( tas pats kas urla tik komentē ir).
    pagaidi , lai uzceļ , tad varēsi kritizēt, tad manīs vai veiksme , vai neveiksme. tad arī redzēs pēc kā izskatas. ir stikls vai nav. patieties , irla.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

ilmisimo 04.07.2012. 15.23

Vislaik bij tā- bibliotēkā viss ir galīgi kukū- jo visu iegulda jaunajā ēkā.

Vai jaunajā ēkā viss atkal būs pavisam kukū, jo jāmaksā parādi būvniekiem? un vēl pārcelšanās naudas?

+1
0
Atbildēt

0

janazakovica 04.07.2012. 14.33

vareja likt pie darba simtlatniekus butu desmit reiz letak..bet nee tacu vajag kartigi patereeties..jo otkati ir daudz svarigaki.

+3
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu