Viss, kas ir vajadzīgs, ir Rīgas domes politiskā griba un „Rīgas namu pārvaldnieka” griba atteikties no apšaubāmas nepieciešamības kosmētiskiem remontiem
Pirms nedēļas Latviju pāršalca aukstuma vilnis, kas daudziem lika aizdomāties par tādu sen piemirstu lietu kā ēku siltināšana. Un, lai arī šis jautājums kļuva aktuāls daudzviet Latvijā, jāatzīst, ka rīdzinieki pašlaik, salīdzinot ar citu pilsētu iedzīvotājiem, tik tiešām atrodas neapskaužamā situācijā.
Fakti liecina, ka Rīgā patlaban ir nosiltināti tikai 0,4% no visām daudzdzīvokļu mājām, lai gan, piemēram, Valmierā tas pats ir izdarīts ar 13% ēku. Var jau teikt, ka Rīgā daudzdzīvokļu māju ir vairāk, tās ir lielākas un cilvēkiem ir grūtāk vienoties kopsapulcēs par tādiem izšķirošiem soļiem, kas saistīti ar papildus izmaksām. Tomēr arī dzīves līmenis Rīgā ir nenoliedzami augstāks un arī cenas no tā par apkuri rīdziniekiem nav kļuvušas mazāk biedējošas.
Taču tā vietā, lai ķertos pie ēku siltināšanas un padarītu tās par enerģiju un siltumu taupošām ilgtermiņā, Rīgas domes (RD) vadība koncentrējas uz dažādām sociālām atlaidēm, vienlaikus prasot samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei. Tie, protams, ir jauki un populistiski soļi, kuri šķiet visnotaļ attaisnojami gaidāmo vēlēšanu kontekstā. Tomēr man gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz vienu problēmu, kura nu nekādi nepazudīs neatkarīgi no gaidāmu pašvaldības vēlēšanu rezultātiem, kā arī daudziem citiem populistiskajiem soļiem, kas vēl tiks sperti to kontekstā.
Reālā situācija ir tāda, ka ilgtermiņā energoresursu cenas pasaulē tikai kāps. Tas ir nenoliedzams fakts, kurš apliecina, ka nedz elektroenerģija, nedz arī siltumenerģija nekādā gadījumā lētākas nepaliks.
Tāpēc vienīgais veids, kā mēs varam maksāt par visām šīm „enerģijām” mazāk, ir nepatērēt tās tik lielos apjomos kā pašlaik.
Savukārt, lai to izdarītu, ir vajadzīga politiskā griba ne tikai tam, lai paprasītu nodokļu atlaides siltumam, bet arī sakārtotu Rīgā dažus tīri saimnieciskus jautājumus.
Nav nekāds noslēpums, ka 70% no daudzdzīvokļu mājām pilsētā apsaimnieko SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir Rīgas pašvaldības uzņēmums. Lielākajai daļai šo ēku būtu steidzami nepieciešama siltināšana, jo nami ir būvēti vairāk nekā pirms divdesmit gadiem un tagad tie neatbilst nekādiem energoefektivitātes kritērijiem. Patlaban par attaisnojumu kalpo tas, ka iedzīvotāji kopsapulcēs it kā nespēj vienoties par ēku siltināšanu, jo tam ir vajadzīga vairāk nekā 50% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, ko dabūt ir visai grūti.
Tādam argumentam varētu piekrist, ja vien nebūtu daži fakti, kas runā pretī šim apgalvojumam. Piemēram, daudzi to nezina, bet kopsapulces lēmums ir vajadzīgs tikai tā saucamajai kompleksajai siltināšanai, kuras dārgākā pozīcija ir ārsienu siltināšana. Taču ārsienas sastāda mazāko no siltuma zudumiem. Savukārt vairāk kā pusi siltumenerģijas var ietaupīt, veicot dažādus mazākus darbus, kuriem nav nepieciešami nekādi kopsapulču lēmumi. Šie mazie darbi ir dažādu vecu elementu nomaiņa pret jauniem – logu, durvju un cauruļu siltumizolācija, bēniņu un pagrabu pakošana, sakārtotas ventilācijas sistēmas un tamlīdzīgas lietas.
Tātad viss, kas būtībā ir vajadzīgs, ir Rīgas domes politiskā griba un „Rīgas namu pārvaldnieka” praktiskā griba atteikties no apšaubāmas nepieciešamības kosmētiskiem remontdarbiem, bet tā vietā veikt atbilstošus energoefektivitātes pasākumus, kas palīdzētu rīdziniekiem saglabāt mājās siltumu un ietaupīt līdzekļus uz apkures rēķina. Un ļoti iespējams, ka tad (no šīs ietaupītās siltuma naudas) arī atrastos gan līdzekļi, gan arī iedzīvotāju griba daudz kompleksāku energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Arī bez visu PVN likmju samazināšanas.
Autors ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs
Komentāri (19)
Sandris Maziks 29.12.2012. 00.28
Mājas siltināšana prasa pietiekoši lielus līdzekļus, energoaudits ar termogrāfiju izmaksā lēti un šķirbu aizpūšana ar putām, arī. Ne jau rīdzinieku ērtībām kremļa zagļu, žuļiku un pedofīlu partijas pārstāvētais SC tika pie varas Rīgā.
3
sausins > Sandris Maziks 31.12.2012. 15.14
“Vispirms šī problēma atrisinās pati no sevis, jo neviens neies prasīt “simts latus’ ja papīru sagatavošana maksās “divus simtus”
Var paskatīties piemēram Vācijas pieredzi, kur atbalstu saņem jebkuršš kurš iesniedz sertificēta auditora atzinumu par efektivitātes ieguvumiem un atbalsts tiek diferencēts atkarībā no ieguvumu apjoma un tam ir noteikts slieksnis !
Mūsu apstākļos varētu pieiet vēl vienkāršāk un skatīties vien faktisko enerģijas patēriņa samzinājumu noteiktā laika periodā, savukārt “mazo” pasākumus varētu ļaut “summēt” noteiktā laika periodā – finnasējums, bez kredītsaistībām butu daudz pievilcīgāka alternatīva.
0
Ingvilds > Sandris Maziks 30.12.2012. 19.16
Piebilde vietā! Varētu jau varbūt arī mazos soļus atbalstīt no ES fondiem, bet šeit problēma būs tā, ka, ja visi nāks ar daudz un maziem projektiņiem, tad administratīvais aparāts, kas to apkalpo būs ievērojami jāpalielina, kas maksās valstij naudu. Tāpēc ir tomēr kaut kāds minimālais slieksnis jānoliek.
0
sausins > Sandris Maziks 29.12.2012. 10.19
Sķirbas un plikās apkures caurules var redzēt bez termogrāfijas un energoaudita !
Slikti manuprāt ir tas, ka valsts politika neņem vērā vispārējo ekonomisko situāciju un stimulē tikai finanšu ietilpīgo pasākumu realizāciju nonākot pretrunā ar paša autora pausto, jo visefektīvākie pasākumi būs tie kuri tiks veikti bez papildus finansējuma piesaistes !
Vienkāršoti izsakoties no “papiru” (resursu) kas tiks iztērēts audita veikšanai lietderīgāk ir izmantot “cauruma” aizbāšanai !
0
Sandris Maziks 29.12.2012. 10.37
viesturs430
Ja nemaldos, ar par 25 latiem īrētu termogrāfu mans paziņa atklāja siltuma zuduma vietas divās privātmājās un vienā astoņu dzīvokļu mājā un pārdesmit latus maksāja visu “caurumu aizbāšana”
Kas attiecas uz valsts politiku, autors jau salīdzināja Valmieru, kur nosiltināti 13% ēku ar 0,4% Rīgā, kur saimnieko čekisti, komuņagas, sātanisti, krievu armijnieki un neostaļinisti.
2
sausins > Sandris Maziks 29.12.2012. 12.16
Valsts apņemšanās ja nemaldos bija uz 2020 gadu samazināt par 20 % un tas nozīmē, ka rupji rēķinot kopumā katrai otrajai ēkai jābūt ar ietaupījumu 40 % ! ! !
Līdz ar to pat “pozitīvā” Valmiera diez vai līdz šim ciparam aizvilks !
Un globālie procesi arī ieviešs savas korekcijas – kaut vai tajā pašā Valmierā veidojas t.s. ” sķēres” , jo siltumenerģijas tarifi ir vieni no zemākajiem valstī un tas būtiski samazina ekonomiskos stimulus ieguldījumiem efektivitātē, par tādiem faktoriem kā Co2 kvotu cenu dramatisks kritums pat nerunājot !
Un līdzīgus faktorus es personīgi izjūtu arī lokālajā līmenī – jau sen kā manā šūnītī sagādāti gandrīz visi komponenti saules kolektora izveidei – itkā vajadzētu to visu skrūvēt kopā un darbināt, taču arī malkas apjoms tai pat sķūnītī spītīgi nepaliek mazāks un tāpēc nav nekāda ekonomiskā dzinuļa lai es vēl izdotu naudu automātikai, jo lieliski zinu ,ka saules kolektors nevar būt par vienīgo sistēmu garantētai karstā udens nodrošināšanai !
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 29.12.2012. 12.43
viesturs430
Ko lai dara? Ja valdību sastādītu V, NA un ZZS, mēs dzīvotu daudz saprātīgākā valstī. Līdz 2020. gadam, padzenot promaskaviskos izdzimteņus no silēm, Latvija vēl varētu pozitīvi izmainīties līdz nepazīšanai.
Par spīti tam, ka Valmierā pēc katlu mājas pārbūves par koģenerācijas staciju situma izmaksas nokritās par 30%, māju siltināšanai tika pievērsta liela uzmanība.
No ekonomiskā viedokļa raugoties, saules paneļi uz vāciešu un angļu māju jumtiem ir tīrā muļķība, tomēr perspektīvē tie ir triljoni, kas neaizies vājprātīgo fašistisko režīmu militāri rūpnieciskiem kompleksiem.
0
Vita Vasiļjeva 28.12.2012. 18.10
Jautājums autoram. No kurienes šāda informācija un kas šos aprēķinus ir veicis – “Savukārt vairāk kā pusi siltumenerģijas var ietaupīt, veicot dažādus mazākus darbus, kuriem nav nepieciešami nekādi kopsapulču lēmumi. Šie mazie darbi ir dažādu vecu elementu nomaiņa pret jauniem – logu, durvju un cauruļu siltumizolācija, bēniņu un pagrabu pakošana, sakārtotas ventilācijas sistēmas un tamlīdzīgas lietas.” ?
3
sausins > Vita Vasiļjeva 02.01.2013. 11.36
Marekam Gabrišam .
Nu nevajadzēja jau tik garu “palagu” taisīt un tās “pagales” bija pilnīgi nevietā.
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 01.01.2013. 15.22
Vilni Ķirsi! Lai būtu skaidrība, tad atgriezīsimies pie sākotnējā raksta un runāsim nevis procentos, bet pagalēs. Pārfrāzējot Jūs rakstāt, ka veicot dažādus mazākus darbus ir iespējams panākt, ka sezonā netiek patērētas apkurei 100 pagales, bet vairs tikai 50 pagales!!
Kā būvinženieris diezgan bieži izmantoju vispārpieejamos aprēķinus. Ja, piemēram, vecajiem koka logiem aizlīme šķirbas (mazais darbs), tad gan faktiski, gan pēc aprēķina var ietaupīt apmēram 1% jeb – ja iepriekš sezonā apkurei tērēja 100 pagales, tad pēc šķirbu aizlīmešanas tērē 99 pagales. Cits aprēķins – ja ieliek jaunus logus ar salīdzinoši zemu siltumcaurlaidību, tad ietaupījums ir apmēram 5-10% jeb ja iepriekš tika tērētas 100 pagales, tad pēc jauno logu ielikšanas apkures sezonā tiek izlietotas 90-95 pagales.
Un tagad daži piemēri no dzīves.
1. Skolai tika nomainīti visi logi un tika uzstādīta jaudīga, bet normatīviem atbilsotoša ventilācija. Siltuma patēriņs nevis samazinājās, bet pieauga par 10% – ja iepriekš sezonā skola tērēja 100 pagales, tad pēc jaunu logu ielikšanas un ventilācijas sakārtošanas sāka tērēt 110 pagales jeb par 10 pagalēm vairāk.
2. piemērs. Iedzīvotāji daudzdzīvokļu ēkai nomainīja logus un sakārtoja vējtverus, nosiltināja gala sienas un nosiltināja bēniņus. Ietaupījums – tikai 10% jeb pēc visa pasākuma apkurei sezonā neizmantoja 100 pagales kā līdz šim, bet vairs tikai 90 pagales.
3.piemērs. Apkopojot apmēram 20 nosiltinātu māju statistiku pa Latviju. Tika nosiltinātas visas 4 fasādes, tika nosiltināts bēniņu pārsegums un pagraba pārsegums, tika nosiltināts ēkas cokols, un tika nomainīti gan logi, gan ārdurvis, un tika sakārtota ventilācija. Faktiskais siltumenerģijas patēriņa samazinājums visās 20 ēkās bija apmēram 30% (pēc aprēķina ietaupījums bija lielāks, bet reālā dzīve ieviesa korekcijas) jeb “runājot pagalēs” – nosiltinātajās ēkās sezonā patērēja vairs nevis 100 pagales, bet tikai 70. Ietaupījums 30 pagales! Ja izmantotu sienām un pārsegumiem biezāku siltumizolācijas slāni, tad varētu ietaupīt vēl vairāk.
Un tagad jautājums. Jūs apgalvojat, ka veicot mazos darbus, var panākt 50% ietaupījumu jeb panākt, ka sezonā vairs netiek tērētas 100 pagales, bet tikai 50 pagales. Savukārt tie censoņi, kuri veica lielos darbus un nomainīja gan vecos logus, gan nosiltināja visas norobežojošās virsmas – tie ietaupīja tikai 30% jeb iepriekšējo 100 pagaļu vietā sāka lietot 70 pagales.
Kā tas iespējams, ka veicot mazos darbus ir lielāks efekts un ietaupījums kā veicot lielos darbus jeb pamatīgu ēkas siltināšanu?? Kā būvinženieris saku – tas nav iespējams un tāpēc jūsu apgalvojums par 50% ietaupījumu pēc mazajiem darbiem IR NEPATIESS.
0
Ingvilds > Vita Vasiļjeva 30.12.2012. 19.06
Ir vispārpieejami aprēķini, kas liecina, ka caur sērijveida daudzdzīvokļu māju sienām pazūd ap 45% siltuma, sekojoši, pārējās lietas, tādas, kā logi, durvis, ventilācija utt. slēpj sevī vismaz pusi no ietaupījuma potenciāla.
Kad mājas iedzīvotāji nespēj vienoties par kompleksu siltināšanu, būtu lietderīgi tomēr spert mazus solīšus energoefektivitātes virzienā- izdarīt mazās lietiņas, kuras tomēr dod rezultātu un kurām nav nepieciešams kopsapulces lēmums.
Aptuveni 70% no Rīgas daudzdzīvokļu sērijveida mājām pēc privatizācijas jaunie īpašnieki nav pārņēmuši tās savā pārvaldīšanā. Tāpēc pašvaldība saskaņā ar privatizācijas likumu pārvaldīšanu ir deleģējusi RD piederošam SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks”. Šajā gadījumā pašvaldības deleģētajam apsaimniekotājam ir pienākums uzturēt māju kārtībā un ja iedzīvotāji kaut kādām darbībām nepiekrīt, tad tiem ir jāsanāk uz kopsapulci un jābalso PRET vai arī jāpārņem māja savā pārziņā.
Sekojoši, labprāt redzētu, ka SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” rīdzinieku interesēs uzņemtos lielāku iniciatīvu un spertu šos mazos soļus, kuriem nav nepieciešams kopsapulces lēmums.
0