Vai Latvijā jāievieš papildu brīvdiena reliģisko svētku svinēšanai?
Pagājušajā nedēļā Reformu partija nāca klajā ar priekšlikumu papildināt obligāto brīvdienu skaitu ar vēl vienu, kurā darba ņēmējs var pēc izvēles svinēt sev nozīmīgu reliģisku svētku dienu. Šai idejai ir būtiski trūkumi – tā radīs ievērojamas ekonomiskās izmaksas, vienlaikus piedāvājot nepilnvērtīgu brīvdienu. Turklāt ir apšaubāma šā priekšlikuma atbilstība Satversmes garam un noderība nācijas vienošanas nolūkiem.
Brīvdienas ir uzņēmumu izmaksas, tāpēc svarīgi novērtēt Latvijas situāciju salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Konsultāciju uzņēmuma Mercer pētījums liecina, ka Latvija ar 32 brīvdienām – 12 oficiālām brīvdienām un ikgadējo atvaļinājumu 20 darba dienu apmērā – ierindojas aptuveni pa vidu ES valstu skaitā. Piemēram, Lielbritānijā ir garantētas 26 brīvdienas. Arī Beļģijā, Itālijā, Šveicē garantēto brīvdienu darba ņēmējiem ir mazāk nekā Latvijā. Vācijā atkarībā no zemes ir 9-13 svētku dienas papildus minimālajam 20 dienu atvaļinājumam. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā oficiālās brīvdienas tiek garantētas – ja svētku diena iekrīt nedēļas nogalē, tā tiek kompensēta, kas vēl vairāk palielina izmaksas uzņēmumiem.
Pateicoties sāpīgai iekšējai devalvācijai, Latvija kopš 2008.gada ir atjaunojusi konkurētspēju. Papildu brīvdiena palielinātu darbaspēka izmaksas, samazinātu produktivitāti, tādējādi daļu no šā ieguvuma nosvītrotu. Latvijas darbaspēka produktivitāte attiecībā pret tā izmaksām joprojām ir zemāka nekā, piemēram, Vācijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.