Ģimenes ārsti kā ķīlnieki? 27

Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis piedalās Latvijas ģimenes ārstu asociācijas biedru pilnsapulcē. Foto: Edijs Pālens, LETA
Sallija Benfelde
Print Friendly, PDF & Email

Saruna ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidentu Paulu Princi

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija prasa veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) demisiju. Vai ministrijas iecerētie jaunie kvalitātes kritēriji un grozījumi MK noteikumos attiecas nevis uz labāku pacientu aprūpi, bet uz ģimenes ārstu pleciem pārliek sociālo atbildību par nabadzību Latvijā?

Publiskajā telpā tiek runāts par jauniem ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem, un asociācijas prasība ministrei demisionēt liek vaicāt – vai ģimenes ārsti atsakās uzlabot pacientu aprūpi? Kāpēc?

Mēs asi reaģējam ne tik daudz uz jaunajiem kvalitātes kritērijiem, bet uz grozījumiem MK 1046. noteikumos. Kvalitātes kritēriji ir tikai neliela daļa no visa ministres iecerētā grozījumu kopuma, kas attieksies uz ģimenes ārstu prakšu darba organizēšanu un finansēšanu.

Diemžēl publiski mūsu ziņa ir pasniegta tā, ka prasām demisiju kvalitātes kritēriju dēļ. Protams, mēs piedalījāmies kvalitātes kritēriju izstrādē, bet jāsaka, ka ministre jau kopš augusta nav ņēmusi vērā mūsu iebildes un pat rekomendācijas, kas ir starptautiski pieņemtas – arī Baltijas valstu projektā “ImPrim”. Kvalitātes kritēriju sistēmai, kas tiešām attiecas uz kvalitāti, jābūt sponsorētai papildus kā bonusam. Kapitācijas naudai, ko ārsts saņem, jābūt neatkarīgai un stabilai, bet kvalitātei ir jābūt kā bonusa sistēmai, kas nav atkarīga no bāzes finansējuma un ārsti uz šo kvalitātes kritērija apmaksu jeb bonusu varētu pieteikties brīvprātīgi. Tas bija mūsu kopīgais ieteikums. Patlaban šī nauda par kvalitātes kritēriju izpildi ir iekļauta kapitācijas naudā. Bāzes finansējums ģimenes ārstam par vienu reģistrētu pacientu mēnesī ir 63 santīmi.

Vai tas nozīmē, ka nākamajā gadā ārsts saņems šos 63 santīmus tikai tad, ja izpildīs visus jaunos kvalitātes kritērijus un grozītos MK noteikumus?

Jā, ģimenes ārstam šī nauda jeb bāzes finansējums netiks izmaksāts pilnā apjomā. Ministre tādā gadījumā ir iecerējusi samazināt šo bāzes finansējumu par 9%. Mums pat ir informācija, ka pēc tam, kad publiski izskanēja mūsu iecere prasīt ministres demisiju, Ingrīda Circene nolēmusi šo skaitli palielināt līdz 13%. Tātad, ja ģimenes ārsta prakse kādā punktā neatbildīs visam kritēriju un grozījumu kopumam, bāzes finansējums mēnesī par pacientu varētu tikt samazināts par 13%. Ceru, ka šī informācija neapstiprināsies.

Ministrijas mājas lapā zem virsraksta par jaunajiem kvalitātes kritērijiem ir rakstīts, ka iecerēts palielināt ģimenes ārsta pieejamību. Jūs taču piekritīsiet, ka pacienti vēlas, lai rindas pie ģimenes ārsta samazinātos un ārsts būtu pieejamāks?

Pieejamība ir jēdziens, ko līdz pat šim laikam diemžēl skaidro ļoti dažādi. Jaunajos kvalitātes kritērijos pieejamība nav atrunāta. Konkrētajā gadījumā ministrija ar to domā vides pieejamību – uzbrauktuves, lifti, pacēlāji vai slīdošas kāpnes invalīdiem, tualetes katrā stāvā, ja prakse atrodas vairākos stāvos. Jābūt arī īpaši aprīkotai tualetei, lai tajā varētu iekļūt invalīds ratiņkrēslā, atsevišķa telpa mazuļu ratiņiem.

Ministrija ir iecerējusi arī, ka divi ārsti nevarēs strādāt vienā telpā, mainoties pa stundām, turklāt ārsts nedrīkstēs strādāt vienā telpā ar māsiņu – katram ārstam un māsai ir jābūt savai darba telpai.

Pieejamības nodrošināšana ar likumu ir uzlikta pašvaldībām, bet tas nenozīmē, ka pašvaldībām vai valstij ir jāpārbūvē ēka, jāinvestē ģimenes ārstu prakšu telpās, lai risinātu tehnisko pakalpojumu jautājumu. Tas paliek uz ģimenes ārsta pleciem. Pašvaldībai, piemēram, būtu jānodrošina transports, ja prakse strādā laikā, kad pacienti tur nevar nokļūt. Ar vārdu sakot, valsts nav paredzējusi ne santīma tam, lai telpas vai pat visu ēku pārplānotu vai pārbūvētu. 

Katram medicīnas darbiniekam būs vajadzīga sava telpa, bet tas nozīmē, ka daudzās praksēs telpas vienkārši būs par mazām. Pašlaik 9% ģimenes ārstu strādā divi vienā telpā, mainoties pa stundām, bet 32% ārstu strādā vienā telpā ar māsu. Tādā gadījumā ģimenes ārstam jāmeklē jaunas telpas, tās atkal jāremontē, jāiekārto, un tas jāizdara līdz 2014. gadam – un viss par savu naudu.

Protams, var ņemt kredītu bankā, ja banka to dos un ja ārsts to varēs atmaksāt. Tie ārsti, kas īrē telpas no pašvaldības, var cerēt, ka pašvaldība, ja tai ir iespējams, visu izdara par savu naudu, paaugstinot īres maksu tā, lai zināmā laika posmā nauda tiktu atmaksāta. Jautājums, vai pašvaldībām ir tāda nauda, ko šodien ieguldīt un vai ārsts spēs samaksāt palielināto īres maksu. Turklāt, kā jau sacīju, pašvaldību pienākums nav to darīt, tā ir tikai to labā griba un naudas esamība.

Tātad gada laikā ļoti daudzām ģimenes ārsta praksēm būs jāpārceļas uz citu vietu vai arī jāatrod bieži vien ļoti liela nauda ēku pārbūvei?

Jā, problēma jau nav tā, ka negribam, lai prakses būtu ērti pieejamas invalīdiem, bet tā, ka nav naudas. Mēs gribējām panākt, lai ministrija piekrīt, ka tajos gadījumos, kad ārstam nāksies mainīt prakses vietu, jaunās telpas tiks izbūvētas vai remontētas par pašvaldības vai valsts finansējumu. Neizdevās.

Protams, nelielā pilsētā visi vai vairāki ģimenes ārsti varētu noīrēt vienu pietiekami lielu ēku, kopīgi veikt nepieciešamos uzlabojumus un remontu, bet tad rodas jautājums par cita veida pieejamību. Pašlaik ģimenes ārstu prakses ir vai nu tuvu vai arī tajā teritorijā, kuru tās apkalpo. Visiem atrodoties vienā vietā, daļai pacientu nāksies doties uz otru pilsētas malu. Un ir vēl kāda lieta – ja notiek pārbūve, esošo telpu pārdalīšana ar visām izmaiņām inventarizācijas plānā vai cita veida celtniecības darbi, ir vajadzīgs profesionāls šo darbu uzraugs, menedžeris. Ģimenes ārstam tam nav ne laika, ne zināšanu, tātad būs jāalgo speciālists. Prasība vides pieejamības nodrošināšanai radīs milzu problēmas, un mēs neredzam, kā tās atrisināt. Telpu resursa jautājums šobrīd ir visaktuālākais.

Citiem vārdiem sakot, problēmas rada finansējums?

Jā, likums nosaka, ka kapitācijas nauda jeb bāzes finansējums ir sasaistīts ar ārstniecības budžetu un nevar būt mazāks par 6,55%. Krīzes laikā kapitācijas nauda ir samazināta, nauda par manipulācijām samazināta, daži pakalpojumi vispār netiek apmaksāti, un situācija ir pasliktinājusies, bet izdevumi krīzes laikā ir palielinājušies.

Mēs cerējām, ka, ievērojot esošo likumu, kapitācijas nauda jeb bāzes finansējums tagad tiks paaugstināts. Notiek tieši pretējais – formāli bāzes finansējuma procents tiek atstāts tāds pats, kā bija, bet reāli naudu mums rēķinās no mazākas summas, jo daļa naudas tiks atgriezta no bāzes finansējuma un izmaksāta kā papildus finansējums tikai tad, ja prakses atbildīs visiem jaunajiem grozījumiem un kritērijiem. Uzskatām, ka tas ir netaisnīgi. Lai izpildītu visas jaunās prasības, ir vajadzīgs finansējums, kura nav, un valsts uz jauno prasību rēķina vēl varēs ietaupīt naudu, lai samazinātu bāzes finansējumu – vēl mazāku nekā tas izveidojās krīzes gados.

Jaunajos kvalitātes kritērijos ir palielināta arī ārsta atbildība par to, lai pacients veiktu visus valsts apmaksātos vēža profilakses skrīningus, tāpat tiks vērtēts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits uz 100 reģistrētiem pacientiem salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem valstī un vēl daudzas citas lietas. Ko tas nozīmē?

Daļēji tas nozīmē to, ka atbildība par pacientu naudas trūkumu jeb, citiem vārdiem sakot, atbildība par iedzīvotāju sociālo aprūpi tiek uzvelta ģimenes ārstiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir veicis aptauju, kāpēc cilvēki izsauc ātro palīdzību. Pirmajā vietā ir atbilde, ka par to nav jāmaksā nauda. Kā citus svarīgus iemeslus cilvēki min arī to, ka ģimenes ārsts nav pieejams visu diennakti katru dienu, bet viņi nav droši, vai saslimšana ir vai nav bīstama; ka cilvēkiem nav naudas zālēm, tādēļ kļūst sliktāk un tiek izsaukti „ātrie”.

Cilvēkiem trūkst naudas, lai ārstētos, un viņi izmanto neatliekamo palīdzību. Ģimenes ārstu tajā nevar vainot. Tāpat visā pasaulē ir vērojams, ka cilvēki tomēr grib, lai viņiem padomu sniegtu nevis pa telefonu, bet apskatītu mediķis, tādēļ izsauc „ātros” , jo ģimenes ārsti nekur nav un nevar būt pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Ja par skrīningiem un citiem izmeklējumiem, tad ģimenes ārsts nevienu nevar piespiest tos veikt, ja cilvēks negrib to darīt principā vai arī viņam vienkārši nav naudas. Pacientam var nepietikt naudas, lai brauktu uz citu pilsētu, piemēram, uz mammogrāfijas izmeklējumu, kas ir valsts apmaksāts pretvēža profilakses pasākums, jo viņa dzīves vietā tāda pakalpojuma vispār nav. Kāpēc ārstam tādēļ ir jāsamazina bāzes finansējums?

Patiesībā visi jautājumi, kas ir saistīti ar pacientu izmeklējumiem, skrīningiem, hronisko slimnieku aprūpi, ir ļoti cieši saistīti ne tikai ar valsts finansējumu, bet arī ar pacienta finansiālo situāciju. Skaidrs ir tas, ka mums tiek uzvelta sociālā atbildība un tiekam padarīti par ķīlniekiem.

 

Komentāri (27)

dawe12121 06.12.2012. 20.39

Vai tiesaam so krievu spamu nevar noblokeet?

+5
0
Atbildēt

0

andris902 06.12.2012. 17.34

….lai gūtu skaidrāku ieskatu nesaskaņām starp ĢĀ un VM I.Circeni, būtu lietderīgi noklausīties šodienas raidījumu “Krustpunktā” pl. 13:06….žurnālisti un klausītāji izvaicā veselības ministri Ingrīdu Circeni….

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/12/20121206.htm

…Prinča kungam savdabīgi atšķirīgs skatījums problēmas risināšanai…

+8
-5
Atbildēt

7

    piziks > andris902 06.12.2012. 21.59

    Kas nu tizls, ja atgādinu Circenes piederību Vienotibai, — daudzas Vienotības biedru idejas bieži ir pārāk tālu no zemes/realitātēm: fotoradari un daudzas citas līdzīgas vienotībnieku iniciatīvas, ko pavadijušas skaļas pasreklamas, ne vienmēr liecinājušas par lietišķu zemes reāliju izjūtu, — vai Tu domā citādi?

    Ja šobrīd tiek izskatīti 52 projekti, cik no tiem tiks realizēti veiksmīgi? Nezinu, kāda ir šai ziņā iepriekšējā pieredze un lidzšinējie panākumi.

    Nezinu, kādu daļu veido 52 doktorāti, kas “labojas”, iepret doktorātu kopskaitam, — ja Tu nosauktu ciparus/skaitļus, varētu spriest tālāk, cik loģiski ir prasīt no pārējiem, lai tie arī uzņemtos līdzīgas saistības.

    Un, protams, plašu publiku jau pār šiem jautajumiem vajadzētu pārliecināt Circenei, nevis Tev.

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    piziks > andris902 06.12.2012. 21.19

    ZanE, varbūt šoreiz abstrahējies no domas “atkal mūsējos — “Vienotību” — sit”! Toties pamēģini iejusties ārsta, ģimenes doktorāta vadītāja ādā/apstākļos, — kuru no ģimenes ārstiem esi redzējusi tik turīgu, lai tas pats par savu naudu — varbūt vēl tai vienai vai 2 medmāsām ar savām “izpeļņām un ietaupījumiem” piepalīdzot — izbūvētu doktorātu, kas atbilstu Circenes utml. prasījumiem? Vesels bars pašvaldību šobrīd nespētu tā uzpucēt savu medpunktu, — vismaz man tādas aizdomas.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    piziks > andris902 06.12.2012. 20.21

    ZanE, kas tieši Prinča šisdienas tekstā, Tavuprāt, ir savdabīgi atšķirīgs?
    Uzgrustuzlikt par pienākumu ģimenes ārstiem par savu naudu būvēt jaunu doktorātus un kādā novada 1-ā vietā organizēt dakteru kolhozu, ārstiem aizejot no mazajiem doktorātiem, ir loģiska?

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 06.12.2012. 20.55

    ….atšķirīgais?….ko katrs no mums, un tajā skaitā dr. Princis, saprot ar terminu – pieejamība….dr.Princim tie ir būvniecības darbi un uzbrauktuves, taču – pieejamība – tā ir iespēja paplašināti un kvalitatīvi saņemt ārstnieciskos pakalpojumus….lai pamatotu (daļas) ĢĀ pretestību izstrādātajiem kvalitātes kritērijiem, argumenti tiek pievilkti “aiz matiem”….

    …man ir iespējas salīdzināt divas ĢĀ prakses dažādās pilsētās un vienā no tām ārsta prakse ir nepiemērotās telpās – gan ārsts, gan māsiņa apkalpo 2 pacientus vienā telpā – kamēr notiek saruna ar ārsti, māsiņa kādam citam mēra asinspiedienu un izraksta recepti…tas nav normāli un nav pieņemami…

    …valsts apmaksātas otras māsas pakalpojums ārsta praksei ir milzīgs ieguvums,kāpēc to nevēlas izmantot visi ĢĀ – tas ir jautājums viņiem pašiem, bet varu apliecināt, ka manai ģimenei tas bija ļoti svarīgi, jo otra māsa varēja apraudzīt pēcinsulta slimnieku vienreiz nedēļā mājās….
    …šobrīd ĢĀ praksē māsa bieži vien izpilda privātsekretāres funkcijas, bet maznodrošinātie un ar kustību traucējumiem sirgstošie – netiek uzraudzīti….

    …par finansējuma samazināšanu – pēc pašu ārstu teiktā, viņu privātpraksēs skaitās arī visi tie izbraukušie, kuri gadiem nav apmeklējuši ĢĀ un tuvāko gadu laikā arī neapmeklēs un tādu esot no 10 – 15%, taču finansējums tiek piešķirts pēc attiecīgi ārsta praksē reģistrēto skaita….neviens šo finansējumu negrasās atņemt, tas drīzāk iznāk kā bonuss….

    ….atsevišķs stāsts varētu būt arī par medikamentu izrakstīšanu – ārstu sadarbību ar konkrētu medikamentu izplatītāju…lai, cik tas skumji nebūtu – ne vienmēr šīs zāles ir lētākās, kas slimniekam nepieciešamas….

    …par mītiem un patiesībām:

    http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/3981_gimenes_arstu_kvalitates_kriteriji

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 06.12.2012. 22.23

    …pietiekami plašu informāciju VM ir sniegusi, tikai – vai tas līdz Tevīm vai pārējiem nezinīšiem ir “aizgājis” – stipri šaubos….spriežot pēc Taviem komentāriem – nē!….varbūt pie vainas visa noliegšana tikai tāpēc, ka ministre no Vienotības, kuru Tu neciet ne acu galā?….

    …vakardien Tevis rakstītais atgadījums dr.Prinča praksē, gan liecināja par ko citu….

    P.S. …kopējais pieejamais ERAF finansējums: Ls 4 179 882…

    2010.gadā apstiprināti 186 projekti par kopējo summu – Ls 2 331 074, 2011.gadā – 38 projekti par Ls 121 724….2012.gadā pieejamais finansējums – Ls 1 100 102….

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 06.12.2012. 21.36

    …lūk, tas jau bija tizli – sasaistīt partejisko piederību ar problēmu, kas var skart ikvienu potenciālo ārsta pacientu….

    …būvniecības darbi ārstiem uz kakla?…..nu, piedod!….ģimenes ārsts ir tāds pats uzņēmējs, kā jebkurš SDV, kuram ieguldītie līdzekļi aiziet attaisnotajos izdevumos vai pamatlīdzekļos…..

    …pie tam – jau krietnu laiku ĢĀ ir pieejams ERAF līdzfinansējums….tas paredzēts ģimenes ārstu prakšu uzlabošanai, veicot renovācijas un rekonstrukcijas darbus, iegādājoties mēbeles, datortehniku un medicīniskās ierīces…

    …šogad vien tiek izvērtēti 52 projekti….

    …izskatās, ka vēl joprojām ir daļa cilvēku, kuri nespēj saprast, ka nedzīvojam sociālismā….

    +7
    -4
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > andris902 07.12.2012. 06.38

    Pacientiem pie vienas vietas, vai tas ārsts ar to māsu sēž vienā, vai divās istabās, uztrauc tas, ka specialistu konsultācijas, izmeklējumi ir limitēti, un gada otrajā pusē, kad kvotas beigušās, tas viss jādara par pilnu samaksu, ko ne katrs var atļauties.
    Vēl, kas uztrauc – 12 ls. par dienu slimnīcā, un ārstu attieksme pret pacientiem, kas nav maksātspējīgi.
    Par to būtu jādomā, nevis par to, vai ārsts ar māsu sēž vienā, vai divās istabās.
    Ir jau Circenes reformās arī pozitīvas lietas, bet, pārsvarā, reformas reformu pēc, kas pacientiem dzīvi neatvieglo.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Ilze Nagla 07.12.2012. 11.12

kopš manu vecāku “ģimenes ārsts” ar trīs gadu starpību gandrīz pamanījās aizlaist abus manus vecākus pie dieviem (“tas jums no nerviem” par nopietnas sirdskaites simptomiem), tā institūcija ir jāpurina un jāpurina visos iespējamos veidos. Abi vecāki tagad ir ok, pēc manas māsas un manas iejaukšanās – gan ārstus speciālistus atradām, gan maksas vizītes maksājām. abiem beidzās ar nopietnu ārstēšanos stradiņos.
nē, laukos ģā nav ar ko nomainīt. jā, nosūtījumu nebija. un jā sūdzējos – pacientu ombudā un piedraudēju ar veselības inspekciju. ministrei iesaku veidot ģā vērtēšanas un sūdzību izskatīšanas institūciju, jo paviršība, ar ko saskārāmies, noteikti ir maksājusi dzīvības.

+3
0
Atbildēt

1

    Jean > Ilze Nagla 07.12.2012. 11.16

    Pie laba ģimenes ārsta Rīgā VM pierakstīties nemaz neļauj , jo lūk rindas būšot par garu!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu