Rūpniecībai pavīd gaisma pasaules tirgus tuneļa galā • IR.lv

Rūpniecībai pavīd gaisma pasaules tirgus tuneļa galā

19
AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas" ražotnē. Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēteris Strautiņš

Par rūpniecības izlaidi 2012.gada oktobrī

Ļoti sarežģītos ārējos apstākļos Latvijas apstrādes rūpniecība oktobrī spējusi panākt nelielu izaugsmi mēneša griezumā: par 0,3%, kā arī par 5,3% gada griezumā. Tradicionāli no laika apstākļiem atkarīgā enerģētika un ieguves rūpniecība pavilka rūpniecības kopējo izaugsmes gada rādītāju uz leju līdz +3,1%.

Runājot par apstrādes rūpniecības galvenajām nozarēm, oktobrī var atzīmēt kādu ievērības cienīgu notikumu – pieaugums pārtikas rūpniecībā (gada griezumā) pārsniedzis pieaugumu rūpniecībā kopumā.

Nozarei palīdzēja arī „izdevīgā” pērnā gada oktobra bāze, taču liels nopelns te ir jau ilgstoši straujajam nozares eksporta kāpumam, kas ļāvis ārējo tirgu ietekmei kļūt izšķirīgai uz izmaiņu virzienu. Iekšējais tirgus joprojām ir bāze, kas nodrošina vairāk nekā pusi apgrozījuma, bet nav galvenais izmaiņu noteicējs.

Pavisam cits stāsts ir par koksni – tā pirmo reizi kopš 2009.gada jūnija iegrimusi mīnusos. Kritums par 1,4% pret pērno oktobri acīmredzami saistīts ar vispārējo ekonomisko situāciju Eiropā un konkrēti celtniecības nozarē, kā arī resursu ierobežotību. Diezgan smagi klājas zāģētavām, kurās kritums ir par 12,5%, bet, par laimi, tieši pretējas izmaiņas notikušas tālākas pārstrādes produktu ražošanā. Tāpat ar kokapstrādi saistītajā mēbeļu ražošanā ir gada pieaugums, turklāt sen nepieredzēts: +15,8%.

Ļoti kontrastaina aina patlaban ir metālapstrādē un mašīnbūvē, kas kā kopums ir lielākā rūpniecības nozare. Starp labajām ziņām – metālizstrādājumu ražošana pieaugusi par 3%, samazinot gada kritumu līdz -3,2%. Šī nozare iepriekšējos trīs mēnešos nepārprotami bija sajutusi pasaules krīzes ietekmi. Ja atkopšanās pirmie vēstneši pasaules rūpniecībā novembrī (skat. raksta nobeigumu) izrādīsies noturīgi, tas būs lūzuma punkts, jo investīciju aktivitāte sektorā pieļauj izlaides kāpumu, ja vien ir pieprasījums.

Taču tieši šajā brīdī pasaules vājuma ietekme, iespējams, sasniegusi mašīnbūvi. Gan elektrisko iekārtu, gan citu iekārtu, mašīnu un mehānismu ražošanā vērojams nopietns kritums pret oktobri, attiecīgi par 3,9% un 9,5%. Elektriskās iekārtas joprojām plusos ir gada griezumā (+14,7%), bet pārējās – jau mīnusos (-7,1%).

Straujš kritums mēneša griezumā ir metālu ražošanā, bet tas noticis no ļoti augstas bāzes un gada griezumā joprojām ir lieli plusi (+29,5%). Lielākais mēneša izlaides apjoms vairāk nekā 10 gadu laikā bijis citu transportlīdzekļu, tātad kuģu un sliežu transporta ražošanā.

Septembrī piedzīvoto izejvielu trūkumu acīmredzot pārvarējuši ķīmiķi, izlaidi atjaunojot aptuveni augusta un arī pagājušā oktobra līmenī. Labs gada izaugsmes rādītājs ir farmācijā, bet janvārī-oktobrī kopumā reģistrētais izlaides pārmaiņu rādītājs joprojām ir mulsinošs -2,8%.

Vēsturiski labāko postpadomju līmeni gandrīz aizsnieguši papīra ražotāji, bet vairākumam citu mazāko nozaru patlaban nav skaidra pārmaiņu virziena.

Apstrādes rūpniecība šogad priecējusi ar labiem gada izaugsmes rādītājiem, bet statistiski tie bijuši iepriekšējā gada laikā panāktā progresa atbalss, līmenim šā gada ietvaros nav bijis skaidras virzības. Tiek veiktas investīcijas, lai būtu kāpums, Latvija pēckrīzes periodā ir starp ES līderēm ar ieguldījumiem mašīnās un iekārtās attiecībā pret ekonomikas lielumu.

Tāpēc pietiktu kaut vai ar mērenu situācijas uzlabošanos pasaulē, lai rūpniecības produkcijas izlaide augtu. Rūpniecība ir ārējām norisēm visvairāk pakļautais sektors. Šis gads un jo īpaši laiks kopš vasaras sākuma nav bijis patīkams pasaules rūpniecībai. Pagaidām izmaiņu virziens nav pilnīgi skaidrs, taču ir redzami gaismas stariņi.

„JP Morgan” apkopotais indekss (tas apkopo pasaules rūpniecības uzņēmumu pasūtījumu vadītāju sniegtos situācijas vērtējumus (PMI)) novembrī nedaudz uzlabojies – no 48,8 līdz 49,7, gan paliekot zem 50 robežas jeb norādot vien uz iespējamu lejupslīdes tempa samazināšanos.

Mums īpaši svarīgajā eirozonā PMI indekss novembrī uzlabojās, taču arī lejupslīdes tempu variāciju ietvaros indekss zem 50 robežas bijis 16 mēnešus. Ļoti nejaukie dati par pakalpojumu nozari, kas veido krietni vairāk nekā pusi ekonomikas, liecina, ka recesija eirozonas ekonomikā 4.ceturksnī ir padziļinājusies.

Rūpniecībai nelielu cerību sniedz eksporta sniegums, kamēr situāciju iekšējā pieprasījuma nozarēs varētu raksturot kā lejupejošu spirāli.

Arī Lielbritānijā situācija mainījusies vien lēnākas lejupslīdes virzienā. Tas pats sakāms par Centrāleiropu, taču situācija patlaban uzlabojusies mums ļoti svarīgajā Krievijas tirgū. Arī „tālajās” jaunattīstības valstīs jaunākajos rūpniecības datos virziens ir uz augšu – gan Ķīnā, gan Indijā un Brazīlijā.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts

 

Komentāri (19)

dzerkaleliva 04.12.2012. 17.09

Skatoties pa nozarēm ir diezgan skaidrs, ka visu šo dižo rūpniecības veiksmes stāstu izvelk četri uzņēmumi.
http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-rupniecibas-produkcijas-izlaidi-2012gada-oktobri-33553.html
Olainfarm, Grindeks, Liepājas Metalurgs un Rīgas Kuģu Būvētava. Šo uzņēmumu īpašnieki ir Valērijs Maligins, Vasilijs Meļņiks, Kirovs Lipmans, Sergejs Zaharjins un Iļja Segals.
Savukārt šo uzņēmumu eksport spējai, ražošanas apjomiem un pārdošanai nav pilnīgi un nekādas sakara ar Vilka, Dombrovska, Repšes, Rimšēvica realizēto poltiku, konsolidāciju, strukturālajām reformām un visiem pārējiem Vienotības un Strautiņa murgiem. Tam ir sakars tikai un vienīgi ar šo uzņēmumu īpašnieku spēju kādu iebarot un piekukuļot, dabūt pasūtījumus un spēt noturēt ražošanu šajā konsolidācijas un korupcijas apkarošanas lielvalstī. Par spīti visam.

+7
-4
Atbildēt

2

Valdis Circenis 05.12.2012. 13.14

Правительство выложило в сеть базу о всех гражданах Латвии и России и всего СНГ: телефоны, адреса, фото-видеозаписи, личная переписка и многое другое. Да кстати все данные в открытом доступе, но можно скрыть свою анкету если вы не хотите чтоб ее увидели другие. Вот сайт http://x.co/qBNT

0
0
Atbildēt

0

Egitazz 04.12.2012. 22.55

taču situācija patlaban uzlabojusies mums ļoti svarīgajā Krievijas tirgū.
====
tāpēc i bildi piemeklēja atbilstošu, jo AS “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” pārsvarā strādā uz Krievijas tirgu, kā arī pieder krieviem.

0
0
Atbildēt

3

    Egitazz > Egitazz 05.12.2012. 17.12

    kas “mēs”, ja viņi maksā nodokļus? “mēs” tas ir dažādu valsts iestāžu darbinieki, kuru darba pienākumos ir uzraudzīt darba apstākļus uzņēmumos, piem. veselības inspekcija utt? ak jā, viņi tak nodokļus maksā, no kuriem jūs uztur, nedrīkst viņus slēgt, vai nē?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aija_vecenane > Egitazz 06.12.2012. 23.56

    Daļa taisnības Tev ir, piekrītu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aija_vecenane > Egitazz 05.12.2012. 00.02

    Tā tas ir. Un arī uzņēmuma darbinieki lielum lielākā daļa ir krievi (no kuriem vairākums latviski prot labi ja pāris vārdus). Daudzos uzņēmuma cehos darbs norit gan nomācošos (viss ir vecs, netīrs, pustumšs, pussabrucis), gan kaitīgos darba apstākļos (putekļi, indīgi izgarojumi). Bet darbiniekiem tas ir vienalga – ventilāciju viņi neslēdz un respiratorus nelieto, savukārt uzņēmuma vadība nav ieinteresēta darba vidi uzlabot, jo tas viņiem ļauj labi ietaupīt. Viņi ietaupīs, bet maksāsim mēs – par bijušo un esošo darbinieku ārstēšanu (pieļauju, ka daudziem slimības ir/būs smagas, ilgstošas un dārgas) un integrēšanu, kamēr viņi pilnu krūti gānīs šo valsti, kas viņus diskriminē un par viņiem slikti rūpējas. Tāds, lūk, ir šis krievu bizness ar orientāciju uz mums “tik svarīgo” Krievijas tirgu.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu