Divām latviešu ģimenēm Norvēģijā atņemti bērni, jo viņi tos sitot. Vecāki to noliedz, viens no viņiem sūdzēsies ECT
Šonedēļ Norvēģijas Augstākā tiesa atteikusi Andra Baltruņķa lietas pārskatīšanu, viņš nolēmis tiesāties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Desmitgadīgo audžudēlu un divgadīgo meitu viņam atņēma 2010.gadā, jo viņš izturoties vardarbīgi.
Puika skolā pateicis klasesbiedrenei rupju vārdu, sākts iztaujāt un pastāstījis, ka Andris viņu mājās sitot ar siksnu, dūri pa seju, spārdot kājām. Arī māsu. «Nu, nesitu es! Pēc tam nevienā ekspertīzē bērniem neuzrādījās zilumi!» saka Andris. Puika gāja uz baseinu, meitai dārziņā mainīja autiņbiksītes – neviens darbinieks nemanīja zilumus. Viņš nenoliedz, ka tolaik īsu brīdi lietojis alkoholu, jo pēc sievas nāves slīdzis depresijā, taču apmeklējis arī speciālistu. Bērnus pieskatīt palīdzējusi viņa mamma.
Andris ar meitu varēja satikties sešreiz gadā, ar audžudēlu – nekad. Meita vairs nemācēja runāt latviski, lai arī bāriņtiesas rekomendē audžu aprūpē dzimto valodu saglabāt.
Andris vērsies atbildīgajās ministrijās Latvijā, medijos. Pie Norvēģijas vēstniecības pat bija pikets Andra aizstāvībai. Efekts – nekāds. «Iešu līdz galam, viņi samaksās par visu. Man un bērniem dzīve ir sabojāta,» saka Andris.
Latvietei Ievai Kontrerasai bērnus atņēma šogad maijā. Konflikta sākums meklējams tēva vārdu pārmaiņai ar kādu skolas darbinieci. Bērnus atņēma, jo meita esot stāstījusi, ka brālis tiekot spundēts pagrabā.
«Muļķības! Mums pat pagraba nebija. Neviens no skolas neatnāca to apskatīties!» komentē Ieva. Kad viņa prasījusi, kā rīkoties, kad bērnus satiks, ziņojumā tas pagriezts otrādi: māte apspriedusi, kā sodīt bērnus, kad satiks. Pēc vairākām tiesām, Ieva izcīnījusi, ka bērnus var satikt vairākas reizes nedēļā bez bāriņtiesas uzrauga. Reiz darbiniece liegusi kopīgi skaitīt vakara lūgšanu, kurā lūgušies, lai Dievs palīdz apvienot ģimeni. «Bērniem esot jāizvairās no vilšanās Dievā, ja nu ģimenei neizdošoties būt kopā.»
Līdzīgas situācijas kā Andris un Ieva piedzīvojuši arī indieši, somālieši, krievi. Lietuvas Tieslietu ministrijā zina stāstīt par diviem atņemšanas gadījumiem; igauņi konkrētu skaitu nezina, bet faktu nenoliedz. Poļi no atbildes izvairās. Pērn Poliju satricināja gadījums, kad Norvēģijā vecākiem atņemtu meiteni no audžuģimenes nolaupīja poļu detektīvs un nogādāja Ščecinā.
Bērnu, vienlīdzības un sociālās iekļaušanas ministrijas Ģimenes lietu direktorāta pārstāvis Berge Tomtera stāsta, ka bērnu no ģimenes var izņemt tikai ar iemeslu un pēc ilgstošas pārbaudes: 2011.gada beigās 9681 bērns Norvēģijā dzīvoja audžuģimenēs vai bērnunamos. Pret vecāku gribu pērn no ģimenēm tika izņemti 429 bērni. «Mūsu vienīgais mērķis ir bērnu labklājība. Nolaidība nav atbalstāma nekādā formā,» saka ierēdnis. Ja viņš lielveikalā redzētu, ka bērnu sit, viņš pieietu un pateiktu, lai tā nedara. Norvēģijā tā nav privāta lieta, bet sabiedrības atbildība.
Reidars Kvols Hjermans, kurš par bērnu ombudsmenu Norvēģijā nostrādājis astoņus gadus, stāsta, ka situācijas, kad ārzemniekiem atņem bērnus, rodas kultūras, tradīciju un pieredzes atšķirību dēļ. Reidars min piemēru: Krievijā dzīvojoša ģimene šķērso robežu, sāk dzīvot Norvēģijā. «Viņi joprojām ir tās pašas personas, taču pēkšņi vairs nedrīkst bērniem pa dibenu uzšaut. Svarīgāka tomēr ir bērna drošība, nevis tradīciju respektēšana.»
Arī psihoterapeite Dace Blaževiča norāda uz kultūratšķirību. Nesen iepazinusi arābu izcelsmes ģimeni, kurai Latvijas bērnu aizsardzības sistēma šķiet pārāk stingra. «Tā ir imigrācijas problēma: kas vienā valstī vardarbība, citā pieņemts audzināšanas paņēmiens.»
Reidars stāsta, ka bieži vien mediji uzzina tikai vienas puses viedokli – vecāku, jo ierēdņiem bērnu aizsardzības nolūkā liegts publiski atklāt patiesos izņemšanas iemeslus. Maldīgi esot domāt, ka indiešu ģimenei bērnus atņēma tiešām tāpēc, ka vecāki ar bērniem gulējuši vienā gultā. Tādi stāsti lasāmi portālā Knut.com, ko izveidojuši cietušie vecāki.
Agris Skudra no Tieslietu ministrijas stāsta, ka kontaktēšanās ar Norvēģiju Ievas un Andra gadījumos rit lēni. Piemēram, Andra gadījumā ziņojums gaidīts septiņus mēnešus, Ievas gadījumā – divus. Arī Ārlietu ministrija ar Norvēģijas varas iestādēm sazinās savas kompetences ietvaros.
Jānis Bordāns, tieslietu ministrs, norāda, ka dara visu, kas ministrijas spēkos: Tiem, kuri emigrē, jāsaprot, ka citur Eiropā pret bērniem izturas ar lielāku cieņu. Ministrija nevar iejaukties Norvēģijas tiesu darbā, arī vēstnieki ne. Nav iespējams sūtīt notu par katru ģimeni. Lai to darītu, jāpierāda, ka valsts pārkāpusi likumu pret Latvijas iedzīvotājiem svešumā. Algot juristu Norvēģijā tādam mērķim atļauties nevaram.
Vairāk lasiet žurnālā “Ir”.
Komentāri (69)
ievuliitis 29.11.2012. 15.27
Tie stāsti man atgādināja nesen TV redzētu filmu par Austrāliju pirms otrā Pasaules kara. Tur aborigēnu un jaukto ģimeņu atvases vardarbīgi izņēma no ģimenēm, ievietoja bērnunamos vai baltajās audžuģimenēs. Jau pagājušā gadsimta beigās tā laika valdības rīcība tika atzīta par kļūdainu, Austrālijas valdība atvainojās pamatiedzīvotāju kopienai un bērniem, kas cietuši no šīs valsts vardarbības, iespējams tika maksātas kompensācijas.
Vai tas nav stāsts no tās pašas “operas” – “mežoņiem atņemt bērnus un izaudzināt pēc sava prāta”? Kam ir vajadzīgas tās atvainošanās, kad vecāku un bērnu likteņi ir sakropļoti?
8
tuba76 > ievuliitis 30.11.2012. 11.38
Betij, ir ļoti liela atšķirība starp Austrālijas aborigēniem un latviešiem Norvēģijā. Proti aborigēni dzīvoja savā zemē.
Bet par mežoņiem – tas man atsauca atmiņā zviedru valsts apdrošināšanas kasē, kur reģistrēju savus bērnus bērnu pabalsta saņemšanai. Darbiniece mani informēja, ka man jaatsakās no bērnu pabalsta Latvijā un tā starp citu pavaicāja, cik liels bērnu pabalsts ir Latvijā. Viņas pārsteiguma pilnais izsauciens liecināja, ka summa viņai šķita mežonīgi zema…
0
dzintarz > ievuliitis 30.11.2012. 10.54
betijacelmale …stāsti man atgādin..a nesen TV redzētu filmu par Austrāliju pirms otrā Pasaules kara.
========
Arī es esmu nolēmis pārtraukt šo atkarību no (Ēķa TV)
Filmu noskatījos “pārtīšanas režimā”.
Arī “Vējiem līdza/Gone with the Wind” ir augsts reitings.
0
tuba76 > ievuliitis 30.11.2012. 13.34
Ok, Betij, ne par mīlestības cenu ir runa, bet, ka norvēģiem bērnu iepēršana var likties mežonīga, tāpat kā valsts nepietiekamas rūpes par saviem bērniem. Jo pie viņiem ir citi likumi un citi tikumi.
0
garausiitis > ievuliitis 30.11.2012. 15.12
Interesanti vai Norvēģijā ,kas bija piem. 1970g. modelis bērnu pēršana arī skaitījās vardarbība ?
0
vietējais > ievuliitis 30.11.2012. 16.46
Dažus ieskatus par bērnu aizsardzību Norvēģijā var izlasīt:
http://en.wikipedia.org/wiki/Child_Welfare_Services_%28Norway%29
Neliels citāts:
Criticisms
The Service has been severely criticized by the Government of India for taking away two children of an Indian couple who are working in Norway.[1][2]
Berit Aarset, who heads Human Rights Alert, Norway, has called the incident “state kidnapping.” She said, “This is not the first time such a thing is happening in Norway …the legal system favours the Child Welfare Services and they do what they want all the time….quite often when a Norwegian is married to a non-Norwegian they also do the same thing; they also do this to asylum seekers and in almost every case they say one of the parents have a mental problem just to make their case strong …that is what has happened in the Bhattacharya case too.”[3]
Another incident involved a Russian citizen living in Norway. Her shocking staments took many newspapers’ front pages: “During the court hearings, the judge told me: ‘We give you residence permit, and you give us your son.’ I refused, and then the repressions started.” [4]
Many times in past Child Welfare Services have been accused on violation of human rights for taking away children from their parents.
In two widely publicized cases, the Polish private investigator Krzysztof Rutkowski has helped children (a Russian-born boy and a Polish girl) escape Norwegian foster care and reunite with their parents.
Poļu privātdetektīvs malacis.
0
Kristīne > ievuliitis 29.11.2012. 15.57
“Pirms IIpk”
===
The removals occurred in the period between approximately 1869[1] and 1969,[2][3] although in some places children were still being taken until the 1970s.
=
http://en.wikipedia.org/wiki/Stolen_Generations
0
ievuliitis > ievuliitis 30.11.2012. 12.40
Vita, tas, cik lielu pabalstu valsts spēj maksāt mums par bērniem, vēl neliecina par to, ka tu, kā māte, kas saņem daudzkārt lielāku pabalstu, par šejienietēm, esi arī tikpat reižu atbildīgāka, gudrāka un mīlošāka. Kādā laika periodā es biju atteikusies no bērnu pabalsta saņemšanas. Būsi pārsteigta, bet bērnus es nepārstāju mīlēt un audzināt.
Mūsu “civilizētības” pakāpe nav atkarīga no pabalsta lieluma vai mazuma. Bet pieļaujum, ka kādai tā ļauj justies nepamatoti pārākai.
0
Rita Lazda > ievuliitis 29.11.2012. 21.46
Ja nemaldos, tad pēc lasītās informācijas par Austrāliju tur bija izteikta asimilācijas programma – tur ne tikai atņēma bērnus. Norvēģijā savu laiku jau uzkāpa uz grābekļiem ar to, ka šie dabūja atvainoties(acīmredzami kompensācija nemaksāja) par sieviešu sterilizāciju – ja nemaldos, tad tas bija sāmu sakarā, tā ka ož pēc Austrālijas aborigēniem, bet viņiem vēl bija kaut kādi brīnumi par WW2 laiku vāciešu draudzeņu bērniem un arī vēlāk. Kādas bija šīs politikas sekas var palasīt ABBA sieviešu solistu biogrāfijās. Tā ka visticamāk, ka viss tikai turpinās, līdz atrausies.
Mans viedoklis ir ka vecākiem bērnus nevajag kaustīt, arī likt lūgt Dievu un stāvēt uz ceļiem kaktā nevajag, arī taisīt bērnam pārlieku stresainu dzīvi nevajag, jo vēlāk izaugot no neirozēm un nervu sistēmas novājināšanās var ātrāk dabūt galu no vēžiem, astmas utt. Tā ka paši vecāki kas iekausta bērnus, visticamāk paši ir psihiski nestabili un bērnībā piedzīvotās traumas nodod nākamajām paaudzēm, bet valsts kodols ir ģimene un valstij nav jānodarbojas ar bērnu audzināšanu un bērnam ir visas tiesības augt savu bioloģisko vecāku ģimenē – galvenais valsts uzdevums ir nodrošināt pārraudzību nevis pēc pirmā brīdinājuma atņem bērnus pat vecākiem neizprotot par ko. Vēl viens moments visos šajos gadījumos, kur vecākiem atņem bērnus tā izskatās, ka vecākiem pat nav īsti paskaidrots kāpēc – nu kas tas par stulbumu, ja pat soda nezin par ko…
0
vietējais 29.11.2012. 15.32
man liekas, ka līdzīga situācija ir arī Zviedrija, bet būtība ir tāda: ja sabiedrība maksā par bērniem naudu pabalstu veidā, tad bērns pieder vairs ne tikai ģimenei, bet sabiedrībai. Kautkas baisi orvelisks ir šajā sistēmā.
5
Andris > vietējais 29.11.2012. 17.18
Lietussarg, nedomāju, ka par raustīšanu izņem. Vieglākos gadījumos uzliek administratīvus sodus.
Dīvaini to visu māki apgriezt kājām gaisā. Te runa ir par bezpalidzīga indivīda (bērna) aizsargāšanu, nevis par totalitārismu.
Starp citu, putinistiem ļoti patīk šādi apzīmējumi “it kā demokrātiskās valstis”, tos var bieži sastapt Krievijas medījos.
0
efeja60 > vietējais 29.11.2012. 17.12
lietussarg, vai bērns kurš aug nelabvēlīgā vidē, nejūtas kā totalitārā sabiedrībā? Pēc Tavas loģikas sanāk, ka vecāki var baudīt demokrātiskas sabiedrības labumus, bet bērnam jāsamierinās ar tādiem, kādus vecāki – alkoholiķi uzskatīs par labiem esam?
0
vietējais > vietējais 29.11.2012. 17.21
varbūt izlasi šo rakstiņu:
http://towardchange.wordpress.com/2011/12/28/barnevernet-child-protection-services-in-norway-destroy-families-says-professor-skaanland/
0
Andris > vietējais 29.11.2012. 15.50
Ne tikai Zviedrijā. Pats esmu redzējis gadījumu uz ielas Rietumvācijas pilsētā Noisā, kad viena sieviete paaugstināta tonī runāja ar apmēram 5..6 gadu puiku un, lai pastiptinātu savus vārdus, raustīja viņu aiz jakas pleca zonā. Tūlīt sāka apstātites visi garāmgājēji un kāds stingri pieprasīja, lai tā izbeidz vardarbību pret bērnu, un piedraudēja izsaukt policiju. Sieviete uzreiz kļuva rāma, bet kāds no sanikņotiem garāmgajējiem tomēr sāka jau ievadīt numuru telefonā. At ko tas beidzās, es nezinu. Sieviete, starp citu, bija tīrasiņu vāciete un runāja vietējā Diseldorfas izloksnē.
Pa Vācijas TV arī šad tad var redzēt reportāžas saīstībā ar vardarbību pret bērniem, bet ne ar kādiem pabalstiem tur sakara nav, šis likums ir tapis tikai humāno apsvērumu dēļ.
0
vietējais > vietējais 29.11.2012. 16.05
tātad humāni ir izņemt bērnu no ģimenes, kur varbūt vecāki kādreiz uzkliedz un parauj aiz rokas, un ievietot svešā audžuģimenē vai sterili korektā audzināšanas iestādē?
Tu nesaprati manu domu, protams, tieša sakara ar pabalstiem nav, bet šīm pussociālistiskām itkā ārkārtīgi demokrātiskām iekārtām ir arī totalitārisma iezīmes – sabiedrības kontrole par indivīdu.
0
Kristīne 29.11.2012. 16.10
Drīzāk jau runa ir par to, ka bērns nevis “pieder” ģimenei, bet ir tās daļa un turklāt arī persona ar noteiktām tiesībām, kuru ievērošanu uzrauga valsts iestādes. Diemžēl, šajās iestādēs strādājošie ļautiņi brīžam savu darbu dara diezgan virspusīgi un nereti darbojas pretēji bērna interesēm. Tā tas ir ļoti daudzās vietās, sk. kaut neseno sīča deportāciju pie “tēva” uz Baltkrieviju pēc tam, kad sīcis šamo ir saticis 1 reizi, neņemot vērā tādus sīkumus, kā kaut kādu attiecību saikņu neesamību vai nespēju sarunāties, jo katrs runā citā valodā (sīcis – latviski, sencis – krieviski).
0