ECT tiesnese: Jauns cietums varētu uzlabot apstākļus ieslodzītajiem • IR.lv

ECT tiesnese: Jauns cietums varētu uzlabot apstākļus ieslodzītajiem 45

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele. Foto: Ieva Čīka, LETA

Ziemele: patlaban pasaulē notiek vispārēja virzība uz alternatīviem lietu izskatīšanas mehānismiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sūdzības no Latvijas lielākoties tiek iesniegtas par apstākļiem cietumos un policijas izolatoros, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra ECT tiesnese un Tiesu palātas prezidente Ineta Ziemele.

“Pašlaik Tieslietu ministrija (TM) strādā pie projekta par jaunas ieslodzījuma vietas būvniecību, kas varētu būt vienīgais veids, kā šo problēmu reāli risināt. Protams, būtu jādomā kopumā par sodu politiku un rehabilitācijas politiku valstī,” secināja Ziemele.

Tāpat ECT tiek iesniegtas daudzas sūdzības par piespiedu ārstēšanu un rīcībspējas jautājumiem, kā arī tiesā turpina ienākt prasības, kas saistītas ar atsevišķām kriminālprocesa un operatīvās darbības problēmām, piemēram, telefonsarunu noklausīšanās, veiktie operatīvie eksperimenti.

Tiesnese gan norādīja, ka septiņu gadu laikā, kopš viņa ir ECT tiesnese, Latvijas iedzīvotāju sūdzībās konstatētās problēmas ir mainījušās un periodiski parādās jauns problēmu loks. To viņa saista ar tiesībsargājošo iestāžu un tiesu darba attīstību.

Ziemele atzina, ka ECT ir bijušas sūdzības arī par lietu ilgo iztiesāšanu Latvijas tiesās, tomēr viņa norāda, ka tās ir saistītas ar laika posmu pirms 2005.gada, kad tika pieņemts jaunais Kriminālprocesa likums. “Tagad Kriminālprocesa likumā, sākot ar tā 14.pantu, likumdevējs ir mēģinājis veidot mehānismu, kā tiesām skatīt tiesvedības garuma problēmu nacionālā līmenī. Patlaban ECT ir dažas lietas par jauno likumu, bet jāpiebilst, ka tiesvedībā par lietu izskatīšanas ilgumu valdība parasti piekrīt mierizlīgumam, lai netērētu savus resursus,” skaidroja tiesnese.

Viņa gan uzsvēra, ka Latvijas tiesvedību ilgums ECT vēl netiek skatīts kā lielākais problēmjautājums. “Mums ir klasiskās problēmu zemes jautājumā par tiesvedības ilgumu – runa ir par Itāliju un Poliju, kur tiesvedības var ilgt vairāk nekā gadu desmitu,” norādīja Ziemele.

Kā vienu no alternatīvām lietu izskatīšanas ilguma un tiesu noslodzes samazināšanai Ziemele saskata mediācijas ieviešanu, kas ir veiksmīga ideja pirmstiesas procesā. “Visas iniciatīvas, ar kuru palīdzību varētu atrisināt situāciju ārpus tiesas, ir jāveicina, un patlaban pasaulē notiek vispārēja virzība uz alternatīviem lietu izskatīšanas mehānismiem,” secināja Tiesu palātas prezidente.

 

Komentāri (45)

Sandris Maziks 28.11.2012. 10.46

Ieslodzito apstaklus butiski varetu uzlabot to skaita samazinajums. To varetu panakt, piedavajot arvalstniekiem, tai skaita t.s. nepisoniem un jaunpisoniem pusi soda laika aizstat ar nosacitu atbrivosanu, ar nosacijumu, ka tas pamet ES teritoriju un desmit gadu parbaudes laika, nemegina atgriezties.
Tas ne tikai butiski uzlabotu parejo ieslodzito apstaklus, bet ari vismaz divkart samazinatu noziedzibu.

+1
0
Atbildēt

0

grislits 28.11.2012. 10.09

Es tomēr vienu lietu īsti nesaprotu. Eiropas cilvēktiesību tiesai būtu jāņem vērā arī samērīgums. Šajā gadījumā domāju par sabiedrības vidējā dzīveslīmeņa samērīgumu ar jauna cietuma apstākļiem.

Nedrīkstētu būt tā, ka cietumā apstākli ir labāki kā kādai ceturtdaļai vai trešdaļai sabiedrības dzīves apstākļi brīvībā.

Un vispār – ja valstij/sabiedrībai kopīgās naudas ir maz, tad cietumnieki absolūti nebūtu jāuzskata par prioritāti. Par prioritāti tomēr būtu jāuzskata sabiedrības godīgie, brīvībā esošie indivīdi. līdz ar to rūpes par cietumnieku dzīves apstākļiem un cilvēktiesībām būtu jāatstāj sarakstiņa pēdējā vietā – kādreiz, kad nauda būs, tad arī padomāsim.

Bet lai Eiropai miers, šeit gan būtu jāpieiet tīri formāli – jāizpilda tās prasības uz pašu minimumu cik vien iespējams, jo citur nauda vairāk vajadzīga.

+2
-1
Atbildēt

4

    Andris > grislits 28.11.2012. 14.49

    Intereses pēc palūkojos, kāds Norvēģijā izskatās pirmsbrīvības „cietums” un nodomāju: cik daudz Latvijas iedzīvotāju mīļuprāt uz laiku nonāktu šādā „cietumā” (kas atrodas uz salas). Cietumnieki gan peldas, gan sauļojas, gan vērojami izjādēs ar zirgiem, citi, kas vēlas, kopj gotiņas, nodarbojas ar sportu lieliski iekārtotos laukumos… Protams, Latvijai līdz kaut kam līdzīgam – gaismas gadi. Tāpēc nav ko būvēt gaisapilis. Taču tas, ka arī mums ir nepieciešams ieviest normālu (pie tam – ne pašreizējā līmenī, kad speciālisti saņem tikai pusalgu) rehabilitācijas dienestu, ir tikpat skaidrs kā tas, ka 2×2=4.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 28.11.2012. 15.50

    Es īpaši neticu prevencijai (darbam ar zināmu kategoriju subjektiem) un rehabilitācijai starp tās mentalitātes cilvēkiem, kas sēž cietumā.

    Vienīgais, kas var līdzēt, ir izglītība, bet tas jau attiecas uz jauno paaudzi, nevis tiem, kas ir riska kategorijā vai jau sēž vai pabijuši cietumā.

    Man ir nācies pietiekoši saskarties ar tādiem cilvēkiem, kā arī pabūt cietumos (gan ne kā sodītajam), līdz ar to mani par pretējo neviens nepārliecinās.

    Rehabilitācija un cilvēcīga attieksme varbūt darbojas normālā sabiedrībā, bet nevis tur, kur topā ir krievu seriāli par foršajiem “krutajiem” bandītiem. Man pat liekas, ka daļai sabiedrības nokļūšana cietumā skaitās stilīga – neesi sēdējis, neesi cilvēks vai savējais. Un to mentalitāti, kas ar visām šīm īpatnībām nonākusi pie mums no austrumiem, neviens ne ar kādām prevencijām un rehabilitācijām neizmainīs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 28.11.2012. 16.57

    nulle: Bet pie kā vajadzētu strādāt
    __________________________

    Kā jau minēju – primārais ir izglītība un vide bērnībā. Izglītība kā prevencija būtu jāliek pirmajā vietā jebkuros jautājumos.

    Piemēram, par tiem pašiem nelaimīgajiem abortiem, par ko tagad ņemas – būtu pietiekami izglītoti cilvēki (sākot ar to, ka vajag pareizi izsargāties, un beidzot ar to, ka jebkura ķirurģiska iejaukšanās cilvēka organismā ir izņēmuma līdzeklis, kam var nākt līdz visādas nevēlamas kaitīgas blaknes), abortu būt stipri mazāk un prakse arī būtu daudz tuvāk optimālajam, ka aborts ir izņēmuma līdzeklis (izvarošanu un citos ekstrēmos gadījumos), bet nevis kā izsargāšanās līdzeklis.

    bet vispār izglītības primārajam uzdevumam būtu jābūt – iemācīt cilvēkam DOMĀT AR SAVU GALVU. Ja visi spētu adekvāti domāt un analizēt ar savu galvu, problēmu pasaulē būtu daudz mazāk.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > grislits 28.11.2012. 10.26

    > roberts-j : „Eiropas cilvēktiesību tiesai būtu jāņem vērā arī samērīgums”
    Ņem jau ECT vērā samērīgumu, ņem. Taču pilnīgi pretēji tam, kā to redzam mēs: jo vairāk ECT ienāk sūdzību par apstākļiem cietumos, jo… lielākas kļūst summas, kas Latvijai „cietējiem” jāmaksā: audzina mūs,tā sakot, ar latu.
    Ir skaidrs, ka cietumnieki izmantos katru ieganstu, lai nosūtītu ECT kārtējo žēlabu. Ignorēt šo faktu būtu vienkārši naivi. Tāpat kā būtu naivi neredzēt blaktis, kas kā lietiski pierādījumi reālajai situācijai tiek pielipināti iesniegumiem. Bet Eiropai blaktis ne visai gaumē. Līdz ar to ir skaidrs, ka par situācijas normalizēšanu cietumos mums gribot negribot ir un būs jādomā. Un sirsnīgi jādomā gan prevenciju, gan par ieslodzīto rehabilitāciju pēc ieslodzījuma, lai riņķadancis cietums-brīvība-cietums tiktu mazināts. Arī par to, lai mazinātu Temīdas noslodzi – lai lietas, kuras var noregulēt pirms tiesas, kā jau norādīja cien. Ziemeles kundze, līdz tiesnešiem vispār nenonāk. Citas iespējas Latvijai vienkārši nav.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

marchaeva 31.03.2013. 14.13

Interesanti, ka jaunā cietuma budžets apt. trīs reizes pārsniedz zinātnes gada finansējumu…

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu