Aicināja sapņi, sauca piedzīvojumi, lieli darbi un atklājumi! Bet dīvāns kliedza par visiem skaļāk...
Cilvēks, ieraugot gulošu kaķi, atmaigst.
Kaķis, ieraugot gulošu cilvēku, nodomā: «O! Batuts!»
«Mammu, tu mani sauci?»
«Nē.»
«Tēt, tu mani sauci?»
«Nē.»
«Vecmāmiņ, vectētiņ, jūs mani saucāt?»
«Nē.»
«Labi, pārformulēšu jautājumu citādi: vai mēs šodien kaut ko ēdīsim?»
«Vai var jaukt degvīnu ar konjaku?»
«Jaukt var. Dzert nevar.»
Žurnālisti prasa fermerim: «Kā esat aizvadījis šo gadu?»
«Jūs neticēsit - lieliski! Šogad laba graudaugu raža - bez maizes nepalikšu, kartupeļi padevušies - bads nebūs jācieš, un vēl arī sivēnmāte apbērnojusies!»
«Vai jus gribat par to pateikties prezidentam?»
«Kāpēc gan? Zemi aru pats, graudus sēju pats, audzēju un novācu arī pats. Kāds gan te viņa nopelns?»
«Jūs padomājiet!» žurnālisti kļūt uzstājīgi.
«Nu, ja padomā, tad par sivēnmāti es nevaru atbildēt...»
