Jaunos vilcienus varētu finansēt no dzelzceļa infrastruktūras maksas 5

Aigars Štokenbergs. Foto: Lauris Vīksne, F64
Print Friendly, PDF & Email

Infrastruktūras maksa gada laikā palielinājusies par 41%

Jaunu vilcienu iepirkumu varētu finansēt, samazinot “Pasažieru vilcienam” (PV) noteikto maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, laikrakstam “Dienas Bizness” izteicies PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs.

Infrastruktūras maksas samazināšana, viņaprāt, būtu loģiska, jo neveiksmīgajam vilcienu iepirkumam rezervētais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 100 miljonu latu apmērā, visticamāk, tiks izmantots dzelzceļa infrastruktūras projektiem, ziņo „Nozare.lv”.

Kā ziņots, Satiksmes ministrijai (SM) tuvākajā laikā jāiesniedz Eiropas Komisijā tehniski detalizētāka informācija par alternatīvām, kas paredz ES līdzfinansējumu izmantot ilgtspējīgas transporta sistēmas izveidei un dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanai.

Infrastruktūras maksa gada laikā palielinājusies par 41% – no 17 miljoniem latu pērn līdz 24 miljoniem latu šogad. Valdība PV piešķīrusi vien 17 miljonus latu, tādēļ veidojas parāds, par kuru “Latvijas dzelzceļš” no PV iekasē arī soda naudu.

PV lūgusi no nākamā gada budžeta papildus piešķirt 14 miljonus latu – septiņus miljonus latu šā gada parāda atmaksai un septiņus miljonus latu, lai parāds neveidotos nākamgad. Kamēr šī nauda nav piešķirta, PV vēlas aizņemties astoņus miljonus latu komercbankā. Tam lūgts SM atbalsts.

Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 20,16 miljoni pasažieru un uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 40 miljoni latu.

Jau vēstīts, ka vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembrī. Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būtu 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums – 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem būtu jāpiegādā līdz 2015.gada augustam.

Tomēr šā gada 3.oktobra naktī tika paziņots, ka vienošanās starp PV un konkursā uzvarējušo spāņu uzņēmumu “Construccionesy Auxiliar de Ferrocarriles S.A” (VAF) nav panākta. Par iepirkumu gan vēl turpinās juridiski strīdi.

 

Komentāri (5)

garausiitis 06.11.2012. 08.49

Sākas ceļa bruģēšana uz mierizlīgumu . Vilcienus visticamāk nopirks no CAF, tiesa ne tik daudz , bet atšūs RVR no apkalpošanas .

+1
0
Atbildēt

3

    garausiitis > garausiitis 06.11.2012. 09.47

    OT – cik var saprast , tad pie vilcienu līguma galvenais apstāklis , kas bija interesants mūsu puses darboņiem , kuri Freivaldu palika zem tanka bija tieši saistīts ar RVR . Pie kam interesanti , ka apkalpot tos vilcienus var arī LDz meitas struktūras un pieļauju ,ka pat labāk.
    Tas , ka Latvijai vajag vilcienus ir skaidrs . Un domāju ,ka ar CAF arī par to vienosies , tikai varbūt būs korekcijas skaitā un specifikācijā . Ja kas , tad interesanta ir situācija igauņiem, viņi sapirka vilcienus no Stadler un izskatās, ka pa daudz . Cik dzirdēts viņiem nebūtu nekas pretī mums tos iznomāt vai notirgot 🙂

    0
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > garausiitis 06.11.2012. 12.25

    Labāķ, manuprāt, tomēr būtu te pašiem kaut ko taisīt, kaut vai tikai kopmontāžu noorganizēt, — plika pirkšana, — vienalga, vai no Stadler pa taisno, vai pastarpināti no igauņiem, — vienotībniekiem vienmēr ļoti patikusi, tomēr plikā pirkšana ir vienīgi naudas deportēšana no valsts.

    Tādā pašā garā LTV eirobusiņā Ansītis Bogustovs bija noķēris uz izpurinājis Daugavpils universitātes vīrus, kuri esot uztaisijuši vismaz Ziemeļeiropā sarežģītākās un kvalitatīvākās hologrammas, ar ko akcīžpreces apkleibēt, — VID, kas līdz šim ilgi dēļ tām uzlīmēm naudu naski sūtījis uz Franciju, esot īgns: ķipp, kāda daļa D-pils universitātei gar hologrammām, — redz, vietējie, ticami/iespējami, ražotāji iespējamajam VID un VID draugu starpniekrebem traucē. Es ļoti labprāt — un drīz! — gribētu dzirdēt finansu ministra Vilka viedokli par tādu nesmuku VID īgnumu un vairīsanos pirkt pašū produktu, kas labāks. Ja vajadzīgi testi, lai uztaisa, — ari Vienotiba partijiski varētu par kvalitativu produktu no “stutējamās” Latgales painteresēties, kamer kārtējais ilgtermiņa līgums ar sprancūžiem nav čomiski tīši vai netīši noslēgts. Ja pašu ražojumus valsts pirktu, izrādītos, ka Latgale muļķu ir mazāk neka Rīga domā un tādus daugavpiliešūs nevajadzētu stutēt no izlīdzinājumu un pabalstu fondiem utml., bet vienkāršī ļaut viņiem strādāt.

    Vai Vienotībai tā patīk šopingpartijas statuss? :)Pat Ķīlis varētu parunāt par zinātnieku ieguldijumu ražošanā un RP reitingus pakačāt ar kaut ko reālu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > garausiitis 06.11.2012. 09.28

    Tāda bruģēšana būtu kaut cik konstruktīva, — vismaz noteikti lētāka par tiesāšanos ar spāņu buļļkāvējiem, pret kuriem juristiem.lv grūti kauties būtu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

nefratete 06.11.2012. 09.43

Par šķērssubsīdijām, konkurences tiesībām, valsts atbalstu, utt. Tas puisis laikam neko nav dzirdējis.

0
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu