fbpx

Pedagogi prasa apturēt IZM iecerētās izmaiņas pamatskolu mācību stundu skaitā 31

Klase. Foto: Lita Krone, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Īpaši mazs stundu skaits ir noteikts mākslas priekšmetiem – mūzikai, literatūrai, vizuālajai mākslai

Latvijas Pedagogu dome (LPD) ir nobažījusies par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas satur izmaiņas mācību stundu skaitā pamatskolās, jo noteikumi tiekot virzīti sasteigti un šīs izmaiņas varot apdraudēt skolēnu izglītības kvalitāti. Tāpēc nolemts prasīt šo MK noteikumu grozījumu virzīšanas apturēšanu, aģentūru LETA informēja LPD valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks.

Vairākos mācību priekšmetos noteikts tikai mācību stundu minimālais skaits. Taču mācību programmas un mācību grāmatas veidotas, orientējoties uz maksimālo stundu skaitu, kāds ir noteikts pašreiz spēkā esošajos noteikumos, skaidroja Mūrnieks.

Mācot dažādās Latvijas skolās vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, daļa skolēnu var nonākt nevienlīdzīgā situācijā, norādīja LPD valdes priekšsēdētājs.

Par šo jautājumu tika sasaukta LPD ārkārtas sanāksme. LPD valde nolēmusi prasīt šo MK noteikumu grozījumu virzīšanas apturēšanu.

LPD uzsver, ka, pretēji pieņemtajai MK noteikumu veidošanas kārtībai, izstrādājot pamatizglītības mācību stundu plānu, nav tikusi nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Tieši tas ir radījis vairākas problemātiskas pozīcijas projektā “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”.

Mūrnieks norādīja, ka tāpēc pret MK noteikumu projekta pašreizējo redakciju iebilst Latvijas Pedagogu domes valde, kā arī vairākas pedagogu asociācijas.

Problēma esot tā, ka pamatskolas mācību stundu plāna jaunajā redakcijā, nosaucot minimālo stundu skaitu un nenorādot maksimālo iespējamo mācību stundu skaitu nedēļā, tiek apdraudēta pamatizglītības kvalitāte.

“Dokumenta projektā apgalvots, ka “pamatizglītības standarts netiek grozīts”, bet tas īsti neatbilst patiesībai. Mācību priekšmetu standarti, kas ir Pamatizglītības standarta sastāvdaļas, tiek veidoti ar maksimuma pieeju. Taču minētais MK noteikumu projekts realizē minimuma pieeju mācību satura apguvē. Tas nozīmē, ka skolas, izvēloties minimālo stundu skaitu, kas ar šo projektu iegūs likuma spēku, nespēs īstenot konkrēta mācību priekšmetu standartu pilnībā, līdz ar to netiks īstenoti izvirzītie izglītības mērķi,” skaidroja Mūrnieks.

Īpaši mazs stundu skaits ir noteikts mākslas priekšmetiem – mūzikai, literatūrai, vizuālajai mākslai – viena stunda nedēļā. Arī pret sportu attieksme esot diskriminējoša. “Mazākumtautību programmas vakara (maiņu) un neklātienes mācību priekšmetu un mācību stundu plāns” paredz tikai vienu mācību stundu nedēļā sportam, turklāt ar atrunu, “ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums”.

“Rodas jautājums, kāpēc šo skolēnu veselībai un fiziskai attīstībai jābūt vājākai nekā citiem? Turklāt situācijā, kad Latvijas Ārstu biedrība ir paudusi pamatotas bažas un publiskojusi datus par dramatisko situāciju ar jauniešu veselību,” sašutumu pauda LPD pārstāvis.

LPD valde secinājusi, ka minētais projekts “rada izmaiņas izglītības saturā: noplicinātu kultūratmiņu, apdraudētu veselību, pazeminātu izglītības kvalitāti un paver iespējas darba slodzes samazināšanai atsevišķām pedagogu grupām”. Piemēram, dažu mācību priekšmetu skolotāji varot zaudēt pusi no līdz šim paredzētajām stundām – tādējādi iespējama kārtējā skolotāju grupu aiziešana no skolām un aizbraukšana no Latvijas.

Saistībā ar “reāliem darba slodzes samazinājuma draudiem atsevišķām pedagogu grupām” LPD sola griezties arī pie sadarbības partneriem – Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībām, lai tās izvērtētu radušos situāciju.

25.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem paredz, ka atkārtoti uz gadu tiek atlikta iecere, ka no nākamā mācību gada bērni jau 1.klasē varēs apgūt svešvalodas.

Noteikumi paredz, ka pirmo svešvalodu no 1.klases bērni sāks apgūt no 2014./2015.mācību gada. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.

IZM informēja, ka noteikumi paredz – no nākamā mācību gada bērniem, beidzot 3. un 6. klasi, nebūs jākārto valsts pārbaudes darbs un tā vietā viņu iegūtās zināšanas un prasmes novērtētu ar valsts diagnosticējošo darbu palīdzību. Izmaiņas tiks veiktas, jo šāds pārbaudes veids būšot bērniem draudzīgāks, savukārt pedagogiem tas sniegšot iespēju padziļināti izpētīt bērna sasniegumus.

Tāpat ir plānotas izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānos. Tajos turpmāk nebūs norādīts konkrēts nedēļā īstenojamo stundu skaits mācību priekšmetā, bet gan minimālais stundu skaits. Plānots, ka tas ļaus stiprināt skolu autonomiju, jo pati izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā.

Noteikumu projekts vēl jāskata valdībā.

 

Komentāri (31)

Una Grinberga 04.11.2012. 11.33

1) Arodbiedrība un pedagogi nav liekami ar vienādības zīmi. Realitāte rāda, ka arodbiedrības parasti lobē kādu vienu politisko spēku un pauž dažu arodbiedrības vadības cilvēku uzskatu.
2) Ir tikai loģiski, ka skolām ir noteiktas minimālās prasības nevis maksimālās, tā teikt, maksimums būtu visus skolēnus izaudzināt par ģēnijiem. Vai tikai arodbiedrība nebaidās, ka turpmāk skolas varētu vairāk pievērsties eksaktiem priekšmetiem, jo tā var nodrošināt skolas prestižu? Ļoti apsveicami, ka skolas tagad varēs arī plānot savu saturu atkarībā no iespējām nevis mēģināt neveiksmīgi izpildīt visas “maksimālās prasības”.
3) Ja gribās padziļināti apgūt mūziku un mākslu, tad vajag sūtīt bērnu uz mūzikas vai mākslas skolu. Ja šo priekšmetu saturs ir interesants, tad ar vienu stundu pietiek, lai bērnā radītu interesi par šīm jomām.

+7
-4
Atbildēt

2

    Irina > Una Grinberga 04.11.2012. 17.59

    Nu šie iebildumi ir gauži muļķīgi. Ar politisku karoti vārīta izglītības putra.

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Dagnija > Una Grinberga 04.11.2012. 23.30

    Redziet Gati:

    1) Galvenais, kas šajā gadījumā satriec, tā ir nevēlēšanā šādas idejas apspriest ar pašiem pedagogiem.
    ŠĪS IZMAIŅAS NEBIJA APSPRIESTAS profesionāļu vidē! To atzīst arī MK grozījumu iniciatori. Kāpēc?
    Vai tiešam izglītības ministrijas jaunie ierēdņi domā, ka viņi ir gudrāki par skolotājiem, kas nostrādājuši skolā daudzus gadus un piedzīvojuši ne vienu vien reformu? Un priekš kam tad IZM ir konsultatīvās padomes? Kāpēc tas netika saskaņots ar sociālajiem partneriem? Izmaiņa iespējams nostādīs vairākas pedagogu grupas neizdevīgā situācijā un pasliktinās to darba nosacījumus t. sk. slodzes.

    2) Latvijas Pedagogu domes neiebilst pret reformām! Taču tādām, kas ir loģiski pamatotas un izdiskutētas. Ar nepacietību gaidām rezultātus no digitalizācijas projektiem!
    Atbalstām un prasām lielākus līdzekļus izdalīt inovācijām! Lūk – tas ir reformu virziens, kur var veidoties kaut ka JAUNS. Turpretī manipulācijas ar stundu skaitu – nav reformas un nekādus jauninājumus vai uzlabojumus pašas par sevi – nedos.

    3) Ja minētie grozījumi ir reformu sastāvdaļa, tad jāredz kopaina, mērķi un ceļi kā to īstenot. Tieši detaļām jābūt sasaistītām un jāveido struktūra, kur katram elementam ir sava vieta. žēl, ka par šādam izmaiņām jādiskutē portālos nevis izglītības ministrijā, kur tas notiek normālās demokrātiskās valstīts.
    Paldies kolēģiem, ka šeit izsaka savu viedokļus!
    Taču IZM ir atbildīga par to, ka tas netika darīts PIRMS šo grozījumu virzīšanas MK.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

loptik 04.11.2012. 18.23

Visumā atbalstāma Ķīļa iecere. Manuprāt, gan jēga no tā ir tikai tad, ja ir kaut kā nodrošināta vecāku lielāka ietekme un iespējas noteikt mācību saturu + ir likvīds skolotāju tirgus. Tā kā pašlaik šāds mehanisms nav un tik drīz nebūs, grūti tā uzreiz prognozēt sekas. Konkurence, protams, visu salabos, bet cik ilgā laikā? Teiksim tā, ne visi Latvijā var atļauties ar saviem, parasti vienīgajiem, bērniem eksperimentēt.

+3
-1
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > loptik 04.11.2012. 19.36

    ——–
    Visumā baņķieri var būt apmierināti, jo kurš gan iebildīs, ja pārņemam attīstīto valstu modeļus? Ko sāka A.Piebalgs 1992.g. – to turpina R.Ķīlis 2012.g. – vēl gadus 20 reformēs, pēc tam konkurence visu saliks pa vietām.
    Redz, ASV jau salikusi, tūliņ tur plīsīs vēl viens baņķieru&reformatoru uzpūstais burbulis. Bet mūsējos tas nebaida:

    ‘ The “No Child Left Behind” Act was President Bush’s answer to education back in 2001, but ten years later a Gallup poll shows that Americans increasingly think that it made education worse. ‘

    http://www.euronews.com/2012/10/26/us-education-in-focus/

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 04.11.2012. 19.51

——— Pedagogi prasa apturēt IZM iecerētās izmaiņas pamatskolu mācību stundu skaitā. ==============================================================================
Situācija gluži kā pirms 100 gadiem:

‘(..)dzīva dvaša bēga no Izglītības ministrijas gaisa. Tā tas bija Rīgā, Latvijas apriņķa pilsētās, tā Pēterburgā, kur tādos pat apstākļos strādāju vienpadsmit gadus.’ Jānis Greste, viens no 18. novembra republikas skolotāju paaudzes diženajiem.
– 56 (!) ‘skolmeistarošanas gadi’. Sk. vairāk ‘ Krist un celties ‘, Rīga ‘Zvaigzne’ 1990.

+2
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort