Pārdomas sakarā ar Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēdi
Šonedēļ Rīgā notiek Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde. Tāpat kā pirms gada sēdes svinīgajā atklāšanā piedalās gan Latvijas Valsts prezidents, gan Ministru prezidents. Tātad var secināt, ka Latvijas valsts vēl uzskata šo 1956.gadā dibināto organizāciju par zīmīgu.
Brīvās pasaules latviešu apvienību (kāds bija PBLA oriģinālais nosaukums) izveidoja atsevišķas trimdas latviešu jumta organizācijas – Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (LAK-EC), Amerikas latviešu apvienība (ALA) un Latviešu apvienība Austrālijā (LAA), vēlāk pievienojoties Latviešu nacionālajai apvienība Kanādā (LNAK) un Latviešu apvienībai Brazīlijā.
Ja agrāk organizācijas darbs bija lielā mērā vērsts uz tā sauktajā „brīvajā pasaulē” dzīvojošiem latviešiem un mītnes zemju valdībām, tad kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas PBLA darbība notiek arī Latvijā. Tas izpaužas divos veidos – tiešā finansiālā atbalstā un darbībā ar Latvijas valsts iestādēm un valdību, gan sniedzot padomus, gan dažos jautājumos aģitējot.
Latvietim, kurš pavadījis lielāku laiku ārpus Latvijas, būs citādāks un varbūt svaigāks skats uz vairākām lietām, kas Latvijā liekas pašsaprotamas vai nekontroversiālas. Un ne tikai politikā.
Tāpēc vēl jo nelietderīgāks liekas prezidenta Andra Bērziņa trešdien teiktais PBLA sanāksmes atklāšanā, kad viņš atkārtoja savu agrāko tēzi, ka jaunajam Satversmes aizsardzības biroja vadītājam jābūt tādam cilvēkam, kas „šajā valstī ir pavadījis pietiekami lielu savas dzīves daļu…” It kā paskaidrojumā prezidents teica: „Mēs it kā labi orientējamies uz ārpusi, bet mēs nespējam atklāt problēmas iekšienē.”
Tieši tā! Jūs nespējat atklāt problēmas iekšienē, jo jums trūkst svaiga, neatkarīga skata.
Kopīgie spēki vienmēr noderēs. Ar latviešu lielo skaitu, kas pēdējos gados izbraucis uz ārzemēm darba meklējumos, svarīga loma Latvijas nākotnei ir ārzemju latviešu skolām. Šo skolu uzdevums ir trīskāršs – pirmkārt, uzturēt latviešu valodas zināšanas; otrkārt, mācīt vispārīgās zināšanas par Latviju un, treškārt, veicināt emocionālo saiti un piederības sajūtu Latvijai. Diasporas skolu jautājumā sadarbojas PBLA un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija.
Atgriežos pie jautājuma – kas tad ir „pasaules brīvais latvietis?” Vai mūsu tautas piederīgais var jebkad justies „brīvs”, kamēr nav atrisinātas mūsu valsts iekšējās un ārējās apdraudētības problēmas?
Latvijā strādājošs psihoterapeits man reiz teica, ka Latvijā tieši latviešiem ir daudz lielākas psiholoģiskas problēmas nekā cittautiešiem.
Šīs problēmas nevaram atrisināt, vienkārši bēgot uz citām zemēm. Tās tikai atliekam uz vēlāku laiku. Nedrīkstam tās arī noklusēt, ar lielu līkumu skolas programmās apejot mūsu nesenās un arī senās vēstures ietekmi uz mūsu kopīgo psihi. Vēsture nav tikai faktu apkopojums, bet sapratne par to, kas mūs ir veidojis.
Jāsaka skaidri, kāpēc mēs esam tādi, kādi esam, un tikai tad varēsim kļūt patiešām „brīvi pasaules latvieši”. Saprazdami, ka katrs no mums ir sava veida iznākums no mūsu kopīgās vēstures, mēs arī sapratīsim, ka mums jāstrādā kopā katram ar savu atšķirīgo devumu, lai īstenotu Raiņa ieceri: „Brīvā Latve topi, audzi/Līdz ar brīvo tautu draudzi!”.
Autors ir laikraksta „Latvietis” (Austrālija) redaktors
Komentāri (55)
Andris 25.10.2012. 09.26
> G. Nagels: „Brīvās pasaules latviešu apvienību (kāds bija PBLA oriģinālais nosaukums)”
Kad (pēc valsts neatkarības atgūšanas) Rīgā pirmoreiz notika PBLA saiets, jautāju vairākiem tā dalībniekiem – ārlatviešiem: vai, viņuprāt, arī Latvija tagad tiek uzskatīta par brīvu, t.i., – vai arī turpmāk šī organizācija apvienos tikai klaidā esošo tautas daļu. Vienota, kaut arī individuāli pausta, atziņa – „mēs” esam brīvi, jūs… Un arī pati dzīve pierādīja, ka Atmodas laika vēlme – „saved mūs kopā pie Daugavas krastiem” kā bija, tā arī palika ilūzija, sirsnīgi domāta, bet – ilūzija: kaut arī gadu desmitiem klaids deklarēja „kad Latvija būs brīva, atgriezīsimies”, mājupceļu atrada tikai daži – Andrejs Eglītis, Vilis Vītols u.c. Taču spēkā ir aksioma: diasporas savās mītneszemēs asimilējas trešajā, ceturtajā paaudzē. Un latviešu klaidā šī patiesība apstiprinās. Tātad, ja Latvija būs ilgspējīga (un es ceru, ka būs!), tā pastāvēs tikai Latvijā, lai kādas rūpēs arī tiktu/netiktu pievērstas klaidam.
***
G. Nāgels: „Latvietim, kurš pavadījis lielāku laiku ārpus Latvijas, būs citādāks un varbūt svaigāks skats uz vairākām lietām, kas Latvijā liekas pašsaprotamas vai nekontroversiālas. Un ne tikai politikā. (..) Jūs nespējat atklāt problēmas iekšienē, jo jums trūkst svaiga, neatkarīga skata.”
Ai, kā gan Latvijai klājies ar klaida sūtņu „svaigāko skatu”! – G. Meierovics, kurš ALAs vārdā sprauda ALAs zelta godazīmi pie LKP CK ideoloģiskā sekretāra krūtežas un pēcāk saprecināja klaidu ar „Latvijas Ceļu”; brāļi Pavlovski, Ritenis, Paegle, arī Monreālas un-tes emeritētā profesore, kas, tautasdziesmas apdainodama, Latvijā gremdēja valsts valodu un paziņoja, ka „Abrene mums nav vajadzīga, pat ja to mums dāvinātu”, utt., utjpr. … (K. Streipu, N. Muižnieku, I. Brands-Kehri pat netīkas pieminēt.) Jā, bija cerības (kaut arī Ūlafs Jāņsons – Uldis Ģērmanis – savulaik ne velti smīnīgi jautāja: „Vai latvietim noteikti jābūt lētticīgam?”) ka Kažociņš, SAB pirmajā krēslā iesēdies, būs ar gana stipru mugurkaulu, taču arī viņš, izlekdams iz savas kompetences ietvariem, publiski iestājās par SC valdībā.
Atliek vien secināt, ka latviešu klaids nav Igaunijas klaids. Diemžēl, bet fakts.
Līdz ar to atļaujiet, Nāgela kungs, uzskatīt, ka, uz kādu amatu pretendējot, (manuprāt) nav pareizi dalīt „iekšējos” vai „ārējos”, bet gan izvērtēt tikai un vienīgi viņa kompetenci – vai nu cilvēks ir vai nav piemērots konkrētam postenim.
***
Par otro jautājumu grupu – par mums un vēsturi.
G. Nāgels: „Vēsture nav tikai faktu apkopojums, bet sapratne par to, kas mūs ir veidojis.”
Arī uz to var palūkoties no diviem, diametrāli pretējiem skatupunktiem: var, kā Māra Zālīte Mežaparkā, postulēt „Mēs esam bāreņu tauta”, bet var arī pateikt – „mēs esam Nameja, streļķu un Latvijas brīvības cīnītāju tauta. Un tāda paliksim” jeb, kā sacīja Andrejs Eglītis – „Mēs esam ziemciešu tauta”, pirms tam rakstīdams „Liec zobenu zem galvas/ Un cieši neaizmiedz!/ Tavs gods un tēvu zeme/ Tev cieši dusēt liedz”.
Pozīcija atkarīga no skatupunkta izvēles.
28
Andris > Andris 25.10.2012. 15.20
> Vilmārs7777: „Kas tur bija ar to pirksta grozīšanu pie deniņiem – tiešām neatceros, būšu pateicīgs ja kāds iemetīs saiti uz rakstu par to)”
Saite nav pie roka, bet notikuma vieta – Brīvības pieminekļa laukums, „saruna ar tautu”, konkrēti ar sirmu, par prezidenti vecāku kungu.
***
”Par K.Streipu : „bija (..) ar (..) Latvijas patriota nostāju.”
Par kopvērtējumu mūsu viedokļi būtiski atšķiras. Bet par profesionalitāti jāpiebilst, ka, ja raidījuma vadītājs „par varas makti” uzspiež savu viedokli, tā ir samērā zema raudze.
***
”Gunārs un Māris man neizsaka neko”
Par Māri nav brīnums – viņš nav publiska persona, taču skaļi deklarēt, ka nekas nav dzirdēts par K.U. dzimtajām „Pikšām”, kur ierīkots muzejs (tā vadītājs – Gunārs Ulmanis, bijušais „sibīrietis” – ģimene tika izsūtīta, pēc tam – līdz Atmodai, kad atgriezās Latvijā, bija Krasnojarskas Mākslas skolas direktors), … njā… Bez komentāriem.
***
„par Gunti bij palaista leģenda”
Par absurdām leģendām pat pie labākās gribas nevaru uzņemties atbildību.
***
„valsts apvērsumu 1934.gadā (dzimtenes nodevību)”
Ieteikums: pajautājiet juristiem, ko ietver termins „dzimtenes nodevība” vai arī ieskatieties “Krimināllikuma zinātniski praktiskajā komentārā 2″ (R:2000)
***
„viņa gaumei atbilstošas jaunas celšanai atradās”
Pieļauju, ka, piemēram, Tiesu pili var uzskatīt par Rīgu degradējošu faktoru :-). Jāsaka valdībai, lai steigšus pamet šo kauna traipu. Vēl labāk – noslaucīt no zemes virsas.
***
„situācijā kad bija jānes vienpersoniska atbildība par izvēli – aizsardzībai līdzekļi (laikā kad eiropā situācija aizvien saasinājās) pienācīgā apjomā netika atrasti.”
Piekrītu: ņemot vērā, ka Baltijas antanti (Polijas un Igaunijas faktors) nebija iespējams izveidot, lielā Latvija tā vai tā lupatu lēveros sasistu sīko Savienību.
***
„ieteikt visiem kas varētu būt visvairāk apdraudēti glābt savas dzīvības”
Apdraudēta bija visa tauta (arī K.U.). Tātad lai teritorija paliek kā Mozus pirmajā grāmatā – „neiztaisīta un tukša”? Labs pamats valsts atjaunošanai 1990. gadā.
***
„ atlaist armiju (ja bruņotu pretošanos (vismaz konvencionālo – pamatoti)) uzskatīja par bezcerīgu un bezjēdzīgu), nevis to pakļaut agresora pavēlēm”
Un kas notiktu ar atlaistajiem? Viņi izkūpētu kā sniegs vasaras saulītē, jo otru variantu – jaunu Liteni, tikai 100x lielāku, Jūs uzskatāt par nereālu. Jā, Lāma ezers ir gauži jauka piknika vieta – to jau izbaudīja Latvijas augstākā virsniecība.
Starp citu, pirmā pavēle, ko saņēma armija, bija – pretoties. Tikai otra – pretēja (pēc konsultācijas ar speciālistiem).
***
„kā dižam vadonim (par kādu viņu uzdod) palūgt adjutantam revolveri un kā goda vīrs izdarīt kas darāms. Darbi un veids kā viņš tos paveica varētu nozīmēt ka bez pārspīlēšanas viņu var saukt par divkāršu valsts nodevēju (par 1934. un 1940.gadu).”
Nedaudz sebu dots padoms Miervaldim Lūkinam, kurš atdusas Baltajos krustos, un K.U. – Krasnovodskā/Turkmenbaši – „tur – nezin kur”.
Bet viedokļu daudzveidība par Latvijas vēsturi – kādēļ gan ne?
0
kristaps_drone > Andris 25.10.2012. 15.02
>Vilmārs
” bet ja nepieciešams pats personīgi parakstīšu Latvijas-Igaunijas līgumu par federālas valsts izveidi…” – bet tikai ar nosacījumu, ka šo federālo valsti vadīs igauņi! Jo viņi nepielaida pie varas komunistus un čekas aģentus, bet nodevējus, kas spiego krievijas labā, izķer paši.
0
kristaps_drone > Andris 25.10.2012. 13.53
“bet gadus 10 un vairāk atpakaļ, kad mēdzu skatīties raidījumu “Skats no malas” – viņš bija tā ideāls vadītājs, ar skatu uz notiekošo ko var droši saukt par Latvijas patriota nostāju.” – jā, tas tiešām tā bija pirms gadiem desmit, diemžēl, ne pēdējos gados…
0
mariterage > Andris 25.10.2012. 10.39
>cinīts
Viss pareizi, tikai kāpēc K.Streipu pieskaitiet pie tiem kuru pienesums Latvijai ar – zīmi? Un arī VVF galu galā vienīgā atjaunotās Latvijas valsts prezidente ko (protams kura ne bez būtiskiem trūkumiem un kļūdām) var īsti par valsts prezidentu saukt.
0
dro > Andris 25.10.2012. 10.37
Par pirmo. Neņemiet pie srds, man tāds kašķīgs raksturs:)
0
Andris > Andris 25.10.2012. 10.22
?
Par kuru no abiem šī uzvārda nesējiem Jūs, Ino, runājat? Ja atmiņa mani neviļ, komentā netiku minējis ne viena, ne otra vārdu. :-)
0
dro > Andris 25.10.2012. 09.38
ciniits. Perfekts komentārs! Tomēr vienā lietā Jums viedoklis ar trimdas latviešiem sakrīt – Ulmanis:)
0
kristaps_drone > Andris 25.10.2012. 13.57
“Kārlis Streips droši vien tāpēc ka viņam “nepareiza” orientācija – lāpneši kā zināms tādus ienīst…” – nē, ne tāpēc. Daļēji tāpēc, ka viņš šo orientāciju ļoti uzbāzīgi sāka reklamēt, bet galvenokārt tāpēc, ka viņš sludina kosmopolitismu.
0
gliters > Andris 25.10.2012. 14.16
Šobrīd tā tiešām ir realitāte, bet vai ar to jāsamierinās? Es gan tam nepiekrītu.
0
mariterage > Andris 25.10.2012. 22.09
>cinīts
Par 1934. gada apvērsumu kā dzimtenes nodevību runāju pēc būtības , ne kā jurists (kāds neesmu) tiesas zālē atšķirot likumu grāmatu un meklējot attiecīgo pantu.
Par vāciskas Vecrīgas nojaukšanu un jaunas celšanu – saites nav pa rokai, lūdzu pameklējiet rakstus žurnālos par arhitektūru.
Tiešām veidot Baltijas militāro savienību laikā kad Lietuva un Polija Viļņas apgabala dēļ bija lielā naidā bija grūti (varbūt varēja ar Igauniju un Somiju, varbūt ar Igauniju un Lietuvu (deklarējot ka tas attiecas tikai uz austrumu virzienu, ja to izdarītu 30.gadu vidū, kad PSRS vēl nebija gatava karam, tas varētu izdoties neizsaucot nekavējošu PSRS agresiju).
Par to cik Latvijas izlūkdienests un padomdevēji varēja zināt un informēja K.Ulmani par PSRS nezinu, bet saglabāt valsts leģitimāti neaptraipītu bēgot ar vienu no zemūdenēm uz ārzemēm vadīt trimdas valdību gan varēja.
Un sūtīt armiju uz mežiem, lai ar partizānu kara metodēm pretotos sarkanajai armijai arī varēja, ka eiropā briest liels karš taču zināja (Austrija, Čehoslovākija taču jau bija kritušas jau pirms bāzu līguma, nerunājot nemaz par to kas viss jau nebija noticis līdz 1940.gada vasarai)un nacionālie partizāni ne jau vienā gadā pēc II pasaules kara beigām tika pieveikti.
0
dro > Andris 25.10.2012. 17.05
Ja Josifs būtu muļķis, tad nekas viņu nekavēja šo nodomu īstenot kā viņš to izdarīja ar čečeniem un citām tautām, bet Latvija ir Eiropā, un viņš negribēja zaudēt kreiso liberāļu atbalstu.”
Apgalvojums, kam vismaz es neredzu faktoloģisko segumu: Teherāna un Jalta deva Džugašvili brīvas rokas. PILNĪGI brīvas. Un to izdarīja nevis Ķīnas ķeizars, bet „liberālie” Rietumi…
_______________________
Fakti ir tādi, ka Staļins neiznīcināja visus latviešus, kaut viņam bija brīvas rokas, tādēļ nav arī nekādu pierādījumu, ka viņš to būtu izdarījis, ja Latvija būtu pretojusies.
“Laiki un starptautiskie tikumi, Ino, tāpat kā totalitāru valstu vadītāji, mainās. Ir savdabīgi pagātni vērtēt ar šodienas olekti. Tas attiecas arī uz K. U…”
_________________
Srebreņica un miljonu iznīcināšana Āfrikā nav pagātne, bet mūsdienas. Nesaprotu,kāpēc tur piepīt Ulmani? Ulmanis un Bolšteins dzīvoja vienā laikā, bet katrs izvēlējās savu ceļu…
0
Andris > Andris 25.10.2012. 17.17
>Ino. Sirsnīgs lūgums: Jūs neesat Jūs, bet K.U. un Jūsu rīcībā ir TIKAI tā informācija, kas bija viņa rīcībā. Kā Jūs rīkojaties??? (Ja iespējams, par visiem pretenziju punktiem.)
0
dro > Andris 25.10.2012. 17.35
ciniits. Jūs mainat tēmu. Es nekad neesmu centies būvēt karjeru politikā, jo neuzskatu sevi par tik kompetentu ar līdera dotībām. Kaut biju aktīvs TF biedrs, atteicos no piedalīšanās TF 2. kongresā, jo bija jādodas uz ārzemēm – es jau tobrīd sapratu, ka brīvs cilvēks var justies tikai tad, ja viņš kaut cik ir materiāli nodrošināts.
Ja es būtu Ulmaņa vietā…ja neko vairāk, tad vismaz būtu radiofonā paziņojis, ka valsts bez manas piekrišanas tiek okupēta un devies uz ilgoto Šveici:)
Lai plašāk atbildētu, man būtu vajadzīga informācija, kas bija Ulmaņa un ir Jūsu rīcībā:)
0
Andris > Andris 25.10.2012. 16.27
> Ino: „situācijā kad bija jānes vienpersoniska atbildība par izvēli
__________________
neviens viņu nespieda, varēja jau atjaunot saeimas darbību kā pats bija solījis.”
Par izvēli, Ino, nav mani, bet gan Vilmāra7777 vārdi, kurus negrasos prihvatizēt. Par Satversmes neatjaunošanu – jā, tas IR liels K.U. mīnuss. Nekad neesmu to apstrīdējis.
***
”Ja Josifs būtu muļķis, tad nekas viņu nekavēja šo nodomu īstenot kā viņš to izdarīja ar čečeniem un citām tautām, bet Latvija ir Eiropā, un viņš negribēja zaudēt kreiso liberāļu atbalstu.”
Apgalvojums, kam vismaz es neredzu faktoloģisko segumu: Teherāna un Jalta deva Džugašvili brīvas rokas. PILNĪGI brīvas. Un to izdarīja nevis Ķīnas ķeizars, bet „liberālie” Rietumi (arī ASV).
***
„ Rietumi mierīgi noskatās kā Āfrikā iznīcina miljonus, bet pavisam cita attieksme pret Srebreņicas slaktiņu, kur iznīcinja “tikai” tūkstošus.”
Laiki un starptautiskie tikumi, Ino, tāpat kā totalitāru valstu vadītāji, mainās. Ir savdabīgi pagātni vērtēt ar šodienas olekti. Tas attiecas arī uz K.U. =
”Nepārmetīsim Ulmanim, ka viņš vēlējās dzīvot, bet vai tādēļ vajadzēja ziedot Sarkanajai palīdzībai un gaidīt no Višinska vīzu, ja pašam bija iespēja aizbraukt bez pazemošanās?:)””
Nav runa par dzivotvēlmi (palasiet viņa pratināšanas protokolus Krasnovodskā), bet par informācijas apjomu, kas šodien IR mūsu rīcībā, bet tolaik K.U. NEBIJA. Jā, manuprāt K.U. inkriminēt naivumu var, bet ne – nodevību.
0
mariterage > Andris 25.10.2012. 13.40
>Zirnekliene Šeloba
Piekrītu Jums, man arī gribētos kaut ko cēlu un nezināmu (varbūt pašam sevi pieteikt par prezidenta kandidātu (ES protams) (narcistiski ceru ka mans ironijas un “cool & european” līmenis varētu tikt pamanīts ārpus mūsu valsts robežām (joks protams), bet vēlmes jasamēro ar iespējām.
0
dro > Andris 25.10.2012. 11.08
ciniits. Mums gan bija domstarpības tikai par Kārli, aizmirsāt?
0
kristaps_drone > Andris 25.10.2012. 12.15
Par Vīķi runājot, no lielām lietām daudzas, valodas likuma izcūkošanu ieskaitot, te jau pieminētas, bet no mazām – prastā pulksteņu zagšana, protams, arī viss pārējais šeit pieminētais.
0
Andris > Andris 25.10.2012. 11.03
> Ino
Par sirdi nav gadījies sūdzēties:-) – vienīgi gribēju precizēt. Ja interesē mans vērtējums par šī uzvārda nesējiem, – 1.) Kārlis Ulmanis, 2.) Gunārs Ulmanis, 3.) Māris Ulmanis, 4.) Guntis Ulmanis.
(Gunārs, Māris, Guntis – brālēni.)
0
mariterage > Andris 25.10.2012. 14.30
> Zirnekliene Šeloba
Ceru ka nepiekrīti tikai tam ka igauņi vienpersoniski vadīs mūsu kopējo federāciju, nevis domai ka jābūt vienotai Baltijas Federatīvai Republikai (kurā ietilptu arī Lietuva).
P.S. Tuvākās stundas nebūšu pie datora, tāpēc manu klusēšanu lūdzu neuztvert par izstāšanos no diskusijas.
0
gliters > Andris 25.10.2012. 14.38
No apvienošanās federācijā un konfederācijā procesā iesaistītie iegūst vien tad, ja to attīstības līmenis ir puslīdz vienāds. Šķiet ka šobrīd mēs Igaunijai būtu vienlaikus gan apgrūtinājums, gan arī vienpusējas izmantošanas objekts – līdzīgi kā tagad ir ES starp ES “kodolu” un Austrumeiropas postsociālistiskajām valstīm. T.i. apmēram tā, ka cilvēks, kuru māc nopietnas gan mentālas, gan materiālas problēmas cer, ka, piemēram, apprecoties tās pazudīs.
0
mariterage > Andris 25.10.2012. 14.11
>Zirnekliene Šeloba
Tas ka esam sliktāki par igauņiem ir realitāte, kura cerams nevienu neaizskars (viņi taču mūsu tuvākie sabiedrotie (skatīt 1919.gadu, ja kāds noliedz), bet ja nepieciešams pats personīgi parakstīšu Latvijas-Igaunijas līgumu par federālas valsts izveidi (ja varētu vienpersoniski izlemt).
0
dro > Andris 25.10.2012. 15.57
ciniits..situācijā kad bija jānes vienpersoniska atbildība par izvēli
__________________
neviens viņu nespieda, varēja jau atjaunot saeimas darbību kā pats bija solījis.
Apdraudēta bija visa tauta (arī K.U.). Tātad lai teritorija paliek kā Mozus pirmajā grāmatā – „neiztaisīta un tukša”? Labs pamats valsts atjaunošanai 1990. gadā.
_________________
Nepierādāms apgalvojums. Ja Josifs būtu muļķis, tad nekas viņu nekavēja šo nodomu īstenot kā viņš to izdarīja ar čečeniem un citām tautām, bet Latvija ir Eiropā, un viņš negribēja zaudēt kreiso liberāļu atbalstu. Rietumi mierīgi noskatās kā Āfrikā iznīcina miljonus, bet pavisam cita attieksme pret Srebreņicas slaktiņu, kur iznīcinja “tikai” tūkstošus.
Nepārmetīsim Ulmanim, ka viņš vēlējās dzīvot, bet vai tādēļ vajadzēja ziedot Sarkanajai palīdzībai un gaidīt no Višinska vīzu, ja pašam bija iespēja aizbraukt bez pazemošanās?:)
0
gliters > Andris 25.10.2012. 13.52
Nu ja manas prasības tiek iztēlotas, kā tiekšanās pēc kaut kā “cēla un nezināma”, tad mums ir jāpiesaka karš Igaunijai vai kādai citai puslīdz sakarīgai valstij un jākapitulē, jo ar šādu lietu izpratni tā vai tā ir “game over”. Un būs mums prezidents, kurš gan pratīs Turkmēniju no Turcijas atšķirt, gan arī neuzskatīs par pašmērķi iegūt kādu ES vai ANO amatu. Par to kara pieteikšanu, protams, joks, bet kas attiecas uz “cēlo un nezināmo”, tad igauņi to jau “tagad redz”. Vai tiešam esam sliktāki?
0
mariterage > Andris 25.10.2012. 12.39
>Cinītis,Ino,Zirnekliene
Labi jau labi, VVF trūkumu un mīnusu daudz, bet ja neskaita braucienu uz 9.maiju, tad VVF bija vienīgā kuras kontaktu ar citu valstu prezidentiem brīžos nebija jābaidās par kaunu valstij ko prezidenti radīs atverot muti (varēja dažreiz būt pat lepns).
Par ordeņiem runājot – nu tie Latvijā (iespējams arī pārējā pasaulē vairāk kā greznumlieta un starpvalstu diplomātiskā protokola daļa, sen jau kā goda zīme degradēta (vai kādreiz pasaulē tā vispār tāda bijusi?).
(Kas tur bija ar to pirksta grozīšanu pie deniņiem – tiešām neatceros, būšu pateicīgs ja kāds iemetīs saiti uz rakstu par to)
Par K.Streipu – atzīšos – pēdējos gados nesekoju viņa darbiem (ja nogāzti kādi podi tad sakiet), bet gadus 10 un vairāk atpakaļ, kad mēdzu skatīties raidījumu “Skats no malas” – viņš bija tā ideāls vadītājs, ar skatu uz notiekošo ko var droši saukt par Latvijas patriota nostāju.
Un personīgi Cinītim (kaut rakstīts nebija man, atvainojos ka iejaucos) – attiecībā par Ulmaņu klanu – Gunārs un Māris man neizsaka neko, varbūt kāds viņus pazīst, neņemos spriest, par Gunti bij palaista leģenda par to kā viņš kā normāls expadomju vecis būdams varēja ar Jeļcinu sadzert un vienoties par exPSRS armijas aizvākšanu no Latvijas zemes, lai nu tā būtu, bet par Kārli atļaušos pārpublicēt savas domas, ko jau uzrakstīju pie kāda cita raksta šai pašā portālā (ar nelielim papildinājumiem) – “Jāpiebilst ka varbūt jau ir pienācis brīdis objektīvi novērtēt arī K.Ulmaņa izdarīto (nevis celt viņam pieminekļus) – valsts apvērsumu 1934.gadā (dzimtenes nodevību) kuru viņš pamatoja ar nepieciešamību ar stingru roku vadīt valsts attīstību pareizajā virzienā – līdzekļi Vecrīgas lielu daļu nojaukšanai un viņa gaumei atbilstošas jaunas celšanai atradās (gan jau draugi no viņa Zemnieku Savienības uz tā labi uzvārījās), bet situācijā kad bija jānes vienpersoniska atbildība par izvēli – aizsardzībai līdzekļi (laikā kad eiropā situācija aizvien saasinājās) pienācīgā apjomā netika atrasti. Saņemot ultimātu (1940.g.) no PSRS viņš varēja vien muldēt par palikšanu savās vietās (ar biļeti uz Šveici kabatā) nevis godīgi paziņot tautai (kura cenzūras par PSRS notiekošā dēļ (atkal Ulmaņa vaina) bija nesagatavota) par situāciju, ieteikt visiem kas varētu būt visvairāk apdraudēti glābt savas dzīvības, atlaist armiju (ja bruņotu pretošanos (vismaz konvencionālo – pamatoti)) uzskatīja par bezcerīgu un bezjēdzīgu), nevis to pakļaut agresora pavēlēm un vai nu bēgt ar vienu no zemūdenēm uz ārzemēm vadīt trimdas valdību vai kā dižam vadonim (par kādu viņu uzdod) palūgt adjutantam revolveri un kā goda vīrs izdarīt kas darāms. Darbi un veids kā viņš tos paveica varētu nozīmēt ka bez pārspīlēšanas viņu var saukt par divkāršu valsts nodevēju (par 1934. un 1940.gadu).”
P.S. Bija prieks uz brīdi piedalīties domu apmaiņā kas nav virzīta uz savstarpēju konfrontāciju, atvainojos ja to būšu izjaucis.
0
dro > Andris 25.10.2012. 11.25
ciniits. Varētu vēl atcerēties iekāroto gruntsgabalu pie jūras, Šlesera auklēšanu, melus par sabiedrisko organizāciju kompetenci – rietumos neesot iedomājams, ka kāda NVO pieprasītu ministra demisiju, iecerēto disidentu pratinātāja kancelejas vadītāja amatā….
0
gliters > Andris 25.10.2012. 12.48
“Labi jau labi, VVF trūkumu un mīnusu daudz, bet ja neskaita braucienu uz 9.maiju, tad VVF bija vienīgā kuras kontaktu ar citu valstu prezidentiem brīžos nebija jābaidās par kaunu valstij ko prezidenti radīs atverot muti (varēja dažreiz būt pat lepns).”
Viņai bija pietiekami laba izglītība un manieres, lai izskatītos reprezentabli. Jā, protams, postpadomju bijušās sistēmas “dinozauriem” tas nepiemīt.
Bet gribētos prezidentu (vai prezidenti), kuram (kurai) Latvija un latvieši būtu prioritāte, nevis ērts pirmais pakāpiens starptautiskajā karjerā, kas vajadzīga tikai un vienīgi personiskās godkares un ambīciju apmierināšanai. Ko līdz, ja VVF prot runāt un izskatīties, ja viņas motivācija ir pilnīgi garām. Protams, jāatzīst, ka vajadzīgās motivācijas nav arī pārējiem prezidentiem, kuri atšķirībā no VVF, izrādījuši gan tumsonību, gan totālu neaptēstību un neaudzinātību.
0
Andris > Andris 25.10.2012. 11.13
> Vilmārs7777
Par VVF. Protams, ne pie maniem, bet saviem deniņiem viņa pirkstu grozīja (žests, kas ir vēl jo nožēlojamāks par A. Bērziņa “sadošanu pa purnu”), ne man, bet savam dzīvesbiedram viņa piecas minūtes pirms posteņa atstāšanas sprauda pie krūts TZO (ja to izdarītu nākamais prezidents, – nekādu iebildumu), ne jau es, bet viņa jūdza Liepājas vēju 10 000 “lašu” kamanās utt. Sarindojiet, lūdzu, pats “+” un “-” un izvērtējiet, kuru vairāk.
Par K. Str. Atkal tas pats lūgums par “+’ un “-“.
Man iznāk vairāk mīnusiņu. Tāpēc labprāt uzzināšu Jūsu argumentus.
0
gliters > Andris 25.10.2012. 11.29
Saistībā ar VVF vēl var atcerēties par parodiju padarīto valodas likumu un skrējienu uz Maskavu svinēt 9. Maiju, jo bija vajadzīgs Putina atbalsts saistībā ar ieceri gūt zināmo ANO amatu. Ko tur daudz – VVF ir ar zināmu harismu un spožumu apveltīta un tas daudziem traucē redzēt viņas galējo egoismu un ambiciozitāti, kas ir viņas “iekšējais kodols”.
0
oktaavs 25.10.2012. 08.01
Gribas lai brīvie latvieši būtu arī visi šeit vēl palikušie. Nav runa par sēdēšanu cietumā, bet par brīvību galvās. Par apziņu, ka valsts – tie esam mēs un nevajag nekādu “saimnieku”, “stingro roku” vai ļoti bagātos ārzemju onkuļus, kas mums norāda kā dzīvot. Ir svarīgi iztekt savas pretenzijas vienalga kam, ja kāda darbība nesakrīt ar nācijas interesēm. Vajag kopības un brīvības apziņu vismaz tautā, pat ja politiķi un nelabvēļi to cenšas visādi sašķelt. Pārāk maz mūsu ir lai varētu apkalpot vēl visu pārējo pasauli, nedomājot pirmkārt par sevi. Citādi nav jēgas šai valstij un to var pievienot jebkurš, jebkam.
Gribētos jau būt par optimistu…
0
buchamona 25.10.2012. 10.48
Manprāt tas ir pilnīgs sviests – šīs dienas demokrātiskajā pasaulē, kur praktiski vairs nav valstu robežas, kur valda internets utt, sāk dalīt latviešus ” nometniekos” tādos, kuri šobrīd dzīvo LV un “klaidoņos”, un uzsākt diskusiju, kurš tad ir tas ” īstais latvietis”, sākt katrai pozīcijai un argumentam piemeklēt konkrētu personāžu, kā piemēru utt. :)
Tas, ka Bērziņš vēlreiz ir izspļāvis savu domu graudu par to, ka ir latvietis, kurš der SAB priekšnieka amatam un ir latvietis, kurš neder un kritērijs tam ir dzimis šis kandidāts ir LV, vai ārpus LV – tas, manprāt, vedina domāt, ka viņam ir savs kandidāts šim postenim, vai kādu kandidātu kopa, kuru satur kopā viena ideoloģija, un tādēļ vien – šāds Bērziņa kandidāts nedrīkst nokļūt SAB priekšnieka krēslā, lai arī viņš no Latvijas ne reizi savu degunu nebūtu izbāzis ārā
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > buchamona 25.10.2012. 14.35
———rinķī apkārt Manprāt tas ir pilnīgs sviests – …..
==============================================================================
Ja tikai virsrakstu izlasa, tad tikai ‘pilnīgu sviestu’ var komentārā uzrakstīt – un G.Nāgela filosofiskais jautājums tad paliks bez atbildes
‘Vai mūsu tautas piederīgais var jebkad justies „brīvs”, kamēr nav atrisinātas mūsu valsts iekšējās un ārējās apdraudētības problēmas?’
==============================================================================
Vai Rīga jau gatava? G.Nāgela kungs atceras to latviešu tautas teiku, kurā tika uzdots šis jautājums – un kāda bija atbilde?
0
Valdis Ozols > buchamona 27.10.2012. 21.09
Bērziņš ,laikam, ir bijis PSKP biedrs,Latvijas Republikai naidīgas totalitāras -fašistiskas valsts vienīgās atļautās partijas biedrs.Tāpēc jau viņam ir tādi uzskati.
0