Ķīlis draud liegt valsts finansējumu arī nepietiekami labiem zinātniskajiem institūtiem
Latvijā varētu apšaubīt vismaz 150 augstskolu studiju programmu pastāvēšanas lietderību, dažām no tām liedzot valsts finansējumu. Par šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) secinājumu, pārvērtējot Augstākās izglītības padomes (AIP) ekspertu atzinumu par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
AIP iepriekš publiskotie projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” starprezultāti atklāja, ka eksperti apšaubījuši 55 studiju programmu pastāvēšanas lietderību. Ministrija līdz 1.oktobrim bija uzņēmusies pārvērtēt AIP ekspertu atzinumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, pēc tam valdībā iesniedzot savus priekšlikumus par risinājumiem, lai uzlabotu situāciju augstākās izglītības jomā, vēsta aģentūra LETA.
Ķīlis stāstīja, ka IZM vērtējumā izmantoti tie paši dati, kurus sniedza AIP, tiem klāt pievienojot papildu kritērijus. Rezultātā par problemātiskām vai apšaubāmām uzskatāmas vismaz 150 studiju programmas Latvijas augstskolās, secinājusi IZM. “Tās nav tikai koledžu vai reģionālo augstskolu studiju programmas, bet arī lielākajās Latvijas universitātēs mēs saskatījām tādas, kuras var atzīt par nelietderīgām,” sacīja ministrs.
Pētījuma secinājumi tiks apspriesti ar sociālajiem partneriem, un dati tikšot publiskoti. Ķīlis uzsvēra – kamēr viņš ir ministrs, no valsts budžeta netikšot finansētas nekvalitatīvās studiju programmas. Uz jautājumu, ko darīt studentiem, kuri sākuši mācības kādā no nelietderīgajām programmām, ministrs atbildēja, ka noteikti nāksies pārdomāt savu izvēli un saprast, vai turpināt mācības.
Pēc augstskolu studiju programmu novērtēšanas IZM ķersies klāt Latvijas zinātnisko institūciju darbības kvalitātes izvērtējumam, ko veiks sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi (ZMP), šodien nolēma valdība. Ķīlis pirms valdības sēdes pastāstīja, ka zinātnisko institūciju vērtējumu plānots veikt piecos mēnešos, tam kopumā atvēlot 318 tūkstošus latu. Valsts budžetā tam atvēlēs 40 tūkstošus latu, bet 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēsta tvnet.lv.
Iepriekšējais zinātnisko iestāžu vērtējums noticis 1992.gadā. Paredzēts, ka katrs no 136 pašlaik Latvijā strādājošajiem zinātniskajiem institūtiem saņems vērtējumu skalā no viens līdz pieci. 4 un 5 varēs saņemt institūcijas, kas spēj konkurēt starptautiskā mērogā. Ja rādītājs būs zemāks par 3, valsts finansējumu institūts vairs nesaņems. Ministrs skaidroja, ka valsts finansējums tiks koncentrēts mazākam skaitam zinātnisko institūciju. Tas dos iespēju palielināt arī zinātnieku atalgojumu.
Komentāri (7)
Mārcis 25.10.2012. 15.09
A.GOD.KIĻA KUNGS,LABDIEN. IR JAUTAJUMS, KAS MAN NEIZDEVAS IZDOT JUMS LU TIKŠANĀS AR REFORMU PARTIJAS BIEDRIEM:
LR LATVIEŠU VALODA IR VALSTS VALODA. VAI IR DOMATA IZGLITĪBAS REFORMA ORGANIZĒT MACĪBU PROCESĀ PILNĪGI ANGĻU VALODĀ UZ SKOLAS ?
0