Jāsniedz patiesa informācija par zaļās un fosilās enerģijas izdevīgumu
Manā iztēlē zaļā enerģija Latvijā šobrīd atrodas uz neliela, ar pāris tapām savienotu baļķu plosta, kurš dreifē liela okeāna ūdeņos. Pie horizonta redzams devītais vilnis, un atliek tikai cerēt, ka tas aizies garām nedrošajam zaļās enerģijas plostam.
Gribam vai negribam, pār mums veļas informācijas plūsma par dārgo zaļo elektroenerģiju, kas ir mazā pirkstiņa vērta, salīdzinājumā ar kopējo enerģijas patēriņu Latvijā. Mūsu apziņā ir uzbūvēta psiholoģisko barjeru siena, kas filtrē informāciju un laiž cauri tikai pozitīvo enerģiju par neatjaunojamiem svešzemju energoresursiem.
Kā inženierzinātņu pārstāve ieteiktu izslēgt emocijas no enerģētikas izpratnes. Priekšlikumu gribu pamatot, balstoties uz diviem zaļās enerģijas līdzšinējās izmantošanas aspektiem.
Pirmais ir saistīts ar to, ka zaļā elektroenerģija, kurai pievērsta sakāpināta uzmanība, ir mazāk par 1% no kopējā valsts primārās enerģijas patēriņa. Tai nav nekāda sakara ar zaļo enerģiju, jo dažu shēmotāju alkatība nevar būt cerību krāsā. Mūsu domas tiek novirzītas uz problēmu, kas vispār nav problēma, jo tās ietekme un īpatsvars tikai teorētiski var ietekmēt tautsaimniecību. Tajā pašā laikā ir lielās hidrostacijas, kuru saražotā zaļā enerģija jau gadiem ilgi ir devusi būtisku ieguldījumu valsts enerģētikas sektorā, spēlē un spēlēs svarīgu lomu zaļās elektroenerģijas bilancē Baltijas valstīs. Tās būs arī neatsverams atspaids vēja un saules elektroenerģijas balansēšanai nākotnē.
Otrais ir saistīts ar Latvijas zaļās enerģijas izvēli centralizētajā siltumapgādē, kura mūsu valstī ir attīstīta. Tā patlaban izmanto 15% no kopējā valsts primārās enerģijas patēriņa.
Statistika liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā centralizētās siltumapgādes energoavotos siltumenerģijas ražošanai izmanto 85% dabas gāzes un tikai 15% enerģētiskās koksnes.
Situācijas absurdumu pastiprina citi statistikas dati, kas liecina, ka tām siltumapgādes sistēmām, kur katlu mājās izmanto koksnes šķeldu, siltuma tarifi ir gandrīz divas reizes zemāki nekā energo ražotnēs, kur izmanto dabas gāzi. Dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada tas tā notiek, un nekas nemainās: ir pašvaldības, kur siltuma tarifi ir 30 Ls/MWh, un ir arī tādas, kur siltumenerģija maksā 55 un pat 60 Ls/MWh.
Nelīdz mežu speciālistu izpētes rezultāti, kas kliedē bažas par enerģētiskās koksnes resursu izsīkšanu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis ir ne tikai ar skaitļiem pamatojis mežu resursu potenciālu, bet arī vairākkārt izskaidrojis, ka, koka augšanai apstājoties, tas ir vai nu jānocērt, vai arī tāds koks pats pēc kāda laika nogāzīsies un sāks trūdēt, radot CO2 emisiju.
Nelīdz arī argumenti, ka fosilo kurināmo cenas, ieskaitot dabas gāzes cenu, ceļas, bet enerģētiskās koksnes cena pēdējo piecu gadu laikā nav būtiski mainījusies. No 2008. līdz 2012.gadam dabas gāzes cena izaugusi no 20 līdz 35 Ls/MWh 5.grupas patērētājiem, bet šķeldas cena turas diapazonā no 10 līdz 13 Ls/MWh.
Nelīdz arī tas, ka Ziemeļvalstu kaimiņi ne tikai domā, bet ir jau ķērušies pie darbiem, lai zaļās enerģijas stratēģijas īstenotu dzīvē. Dāņi plānus jau īsteno plašākā atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Viņi jau ir atteikušies no 50 dabas gāzes koģenerācijas stacijām, kuru jauda ir mazāka par 2 MW un kas ir pieslēgtas centralizētajām siltumapgādes sistēmām. Tās ir aizvietotas ar atjaunojamo energoresursu avotiem. Turpretī Latvijā turpinās mazo dabas gāzes koģenerācijas staciju uzvaras gājiens, izspiežot no energobilances enerģētisko koksni katlu mājās.
Ārpus šī raksta palikuši citu atjaunojamās enerģijas veidu lietojumu piemēri. Tomēr vismaz nelielu situācijas ieskicējumu ir pelnījusi enerģētikas sektora transporta apakšnozare, kas aizņem 35% no kopējā enerģijas patēriņa valstī. Biodegviela ir vēl viens zaļās enerģijas veids, kam nākotnē būs nenoliedzami būtiska vieta Latvijas energosektorā. Pašlaik valdības lielais izaicinājums ir izveidot politiku tā, lai valstī ražotā biodegviela te paliktu ilgtermiņā.
Ar energostratēģiju 2030.gadam Latvijai vēl joprojām nekas nav sanācis. Divu tās tapšanas gadu laikā tajā ir bijuši skaļi vārdi, postsociālisms un plašs neatjaunojamo energoresursu iniciatīvu klāsts: ogļu elektrostacija, šķidrās gāzes terminālis, atomstacija. Vienmēr ir bijis un palicis liels dabas gāzes īpatsvars, un minimāli pievērsta uzmanība atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.
Viss liecina, ka valdībai un visiem mums kopā ir jāpārceļas uz zaļās enerģijas nedrošo plostu un kopīgiem spēkiem tas jāiestūrē mierīgā ostā, apsteidzot devīto vilni.
Dagnija Blumberga ir habilitēta inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore.
Komentāri (35)
Džoanna 27.10.2012. 12.01
Mūsu valstī darbojas gāzes lobijs un vairuma sabiedrības nevēlēšanās domāt, jo tam ir vajadzīga piepūle- apgūt zināšanas . Mēs runājam par atjaunojamiem resursiem un tai pašā laikā ierosinam PVN samazināšanu siltumam no dabas gāzes uz 5%. Vai tā nav divkosīga rīcība no Saeimas pārstāvjiem un sabiedrības ?
Kāpēc mēs esam viena no trijām ES valstīm, kur l/s izcelsmes pārtikai ir 21% PVN salīdzinājumam ar 5-12% 24 ES valstīs. Mājoklim iedzīvotājs tērē 1/3 savu ienākumu un pārtikai tāpat 1/3. Tāpēc ierosinu PVN samazināt pārtikai uz 5%, nevis apkurei. No apkures PVN samazinājuma iegūst gāzinieki, apkurinātāji un tikai daļa sabiedrības. Tajā pašā laikā no pārtikas iegūst absolūti visa sabiedrība + lauku uzņēmēji.
0
Vita Vasiļjeva 25.10.2012. 20.02
2. novembrī Rīgā, Birojnīcā (Berga bazārā, Dzirnavu iela 84, k-2) notiks diskusija „Kas ietekmē mūsu maksājumus par siltumu un kā tos kontrolēt?”, ko enerģētikas jautājumu diskusiju cikla ietvaros organizē Sorosa fonds – Latvija. Šī būs cikla otrā diskusija. Eksperti un politikas veidotāji analizēs un skaidros maksas par centralizēto siltumenerģiju ietekmējošos faktorus, namu apsaimniekotāju, regulatora un siltumapgādes uzņēmumu lomu, kā arī rīcības iespējas, kas pastāv, lai varētu mazināt maksājumu pieaugumu nākotnē. Diskusiju varēs skatīties arī tiešraidē portālā http://www.delfi.lv (tbc.)
Diskusiju cikla mērķis ir veicināt labas pārvaldības principus enerģētikas politikas veidošanā un radīt neatkarīgu, profesionālu sarunu platformu par jautājumiem, kas skar plašāku sabiedrību, bet līdz šim apspriesti šaurākā lēmumu pieņēmēju, uzņēmēju un pētnieku lokā.
Diskusijas mērķis analizēt centralizētās siltumapgādes pakalpojuma kopumu, apspriežot, kura no iesaistītām pusēm un kādā veidā spēj ietekmēt maksājumus par siltumapgādi. Diskusijā paredzēts iezīmēt arī centralizētās siltumapgādes tālākās attīstības virzienus un nepieciešamo rīcību.
0
sausins 25.10.2012. 12.11
Marekam. ja šaubies tad labāk to laiku ko pavadi šeit rakstot komentārus pavadi informācijas ieguvē par to kā darbojas jau izveidotās sistēmas cik tās maksā un kādas ir tarifu atškirības dažādiem siltumaavotiem un sistēmām !
Varu tikai atkārtoties – par to vai citu stratēgiju jādiskute ne forumos un vēl mazāk interneta komentāros, bet gan speciālistiem jāatrod saprotami argumenti kā kliedēt mītus un bažas.
Sarversmes tēvi jau tolaik bijuši prātīgi un atņēmuši referendumu iespējas par ekonomiskajiem jautājumiem, arī dažu pseidomeģinajumu izgāšanās (pensiju apmēra referendums)pierāda ka viņiem bijuši taisnība !
6
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@sausins > sausins 25.10.2012. 17.04
Mums acīmredzot ir atsķirīgi viedokļi par to kā sabiedrībai būtu jāietekmē procesi.
Es palieku pie viedokļa ka nevienā attīstītā demokrātiskā valstī iedzīvotāji tiešā veidā neietkemē to kādu siltumapgādes tehnoloģiju izvēlēties un neorganizē kaut kādas nevalstiskas diskusijas par to vai vajag vai nevajag būt “zaļiem” un vai tas būs dārgi vai lēti, jo pēdējie ir relatīvi jēdzieni.
Sabiedrība ievēlot politiķus akceptē tos vai citus politiskos uzstādījumus un politiķi tad lai to realizētu izvēlas profesionāļus, kas šo politiku spēj realizēt, neviss izvēlas tos pēc politiskajām simpātijām kā tas notiek pie mums.
Tādās valstīs arī masu mediji intersējas par profesionāļu darbiem, ne to vai un kad viņi iestāsies tos atbalstošajā partijā !
0
sausins > sausins 25.10.2012. 21.46
Vai vari minēt piemēru kur šada veida jautājumus izlemj referendumos ??!?!?
Cik esmu dzirdējis par “referendumu paradīzē” Šveicē šādu jautājumu izlemšana aiziet emocionālā ne racionālā gultnē.
Vislielākais trūkums šadai jautājumu izlemšanai ir tas ka atškirībā no tās sistēmas kur ir zināms konkrēts lēmuma pieņemējs un ja tas tomēr izrādījies kļūdains tad var iestāties konkrēta atbildība, kaut vai pie mums tik nicinātā politiskā ( ar politisko atbildību es saprotu varas zaudēšanu, kas notiek neievēlot konkrētus politikas realizētājus) !
Turpretī referendumā šī atbildība tiek itkā demokrādiski novelta uz vairākumu, kas vairs nav konkrēts bet abstrakts, jo balsošana taču būs aizklāta ! Sekas klūdainam lēmumam tādā gadījumā nevarēs personalizēt un visiem nāksies par šo kļūdaino lēmumu “maksāt” neatkarīgi no tā vai referendumā balsost par vai pret vai vispār nav piedalījies izlemšanā.
0
Vita Vasiļjeva > sausins 25.10.2012. 22.40
Esmu lasījis tikai literatūrā par Dāniju, kur vietējās komūnas izlemj ko un kā darīt ar savu naudu. Viena komūna izlēma savam miestam uzbūvēt torni ar vēja ģeneratoru galā, bet otra komūna salika iedzīvotājiem uz jumtiem saules baterijas elektrības ražošanai. Vai tā arī reāli notika dzīvē jeb tā bija tikai zaļi domājoša autora fantāzija – nezinu.
Līdz kaut kādam cilvēku skaitam šādi vietējie referendumi varētu būt lietderīgi. Piemēram, mazpilsētā ar 2000 iedzīvotāju – iedzīvotāji sanāk un nobalso, ka jābūvē ar koksni kurināmu koģenerācijas staciju vai, piemēram, no gāzes apkures jāpāriet uz apkuri ar koksni vai kaut ko citu.
Problēmas sākas tur, kur katlumājas noprivatizētas. Referendumā taču nevarēs “pavēlēt”, ka pilsētā X esošai katlumājai jāpāriet uz Y veida kurināmo un, pie tam, kurināmo obligāti jāiepērk no vietējiem zemniekiem.
Latvijā pirms daudziem gadiem bija referendums par “Latvenergo” privatizāciju. Tauta pateica, ka nedrīkst privatizēt un atstāja “Latvenergo” tautas jeb valsts īpašumā, kaut daži teica, ka “Latvenergo” ir nasta valsts budžetam, privātie spēs labāk apsaimniekot. Bet tāda bija tautas griba.
Runājot par kļūdainajiem lēmumiem…tā ir vai nav kļūda, ka 85% no visām katlumājām tiek apkurinātas ar Krievijas gāzi? Kas atbildīgs par šo kļūdu?
0
sausins > sausins 25.10.2012. 23.42
Nevar ar vienkāršām atbildēm no sērijas “par vai pret” atbildēt uz sarežgītiem jautājuemiem. tāpēc gudra politika skatās plašāk radot ražošanas kaskades, kur viena papildina otru, klassks piemeŗs tam ir koģenerācija un ja vēl arī enerģijas izejviela tiek iegūta uz vietas, neviss importēta tad ražošanas ciklam pievienojas jaunas kaskādes .
0
Vita Vasiļjeva > sausins 25.10.2012. 13.32
>viesturam430. Es nešaubos par zaļās enerģijas nepieciešamību, par to interesējos jau no 1998.gada. Bet, piemēram, nezinu kā apkuri ar biomasu ieviest Rēzeknē, kur izmanto Krievijas gāzi. Pie tam, paši rēzeknieši zina, ka viņiem ir vieni no augstākajiem siltumtarifiem valstī, bet neko nav gatavi darīt, lai šo lieto mainītu.
Izskatās, ka siltumapgādes jomā visu nosaka politiskā tirgošanās un tie ir kļuvuši nevis par siltuminženieru, bet politikāņu jautājumiem. Var jau sarakstīt dažādas “Enerģētikas stratēģijas 2030” un NAP2020, var rīkot iknedēļas konferences un ikdienas lasīt rakstus dažādos laikrakstos, bet, ja pati tauta ir kūtra un vienaldzīga, un negrib izmaiņas, tad kas gan var mainīties Rēzeknē/Latvijā?
Ja rēzeknieši paši nepieprasa no gāzes pāriet uz apkuri ar biomasu, tad kas gan cits to izdarīs? Ministriju ierēdņi no augšas ar pavēli? Tas ir t.s. brīvais tirgus, kur visu nosaka peļņa un nevis ekoloģija vai vēlme kļūt energoneatkarīgiem no Krievijas.
Man nav absolūti nekādu pierādījumu, bet pieļauju, ka Rēzeknes (arī Rīgas) SC deputātus ir uzpirkuši Krievijas gāzinieki. Izskatās, ka sarkano un Krievijas gāzinieku okupētajās pilsētas vēl ilgi nebūs ar malku/šķeldu/kūdru kurināmu katlumāju. Kā savādāk izskaidrot to, ka rēzeknieši sevi padarījuši par atkarīgiem no Krievijas?
Viestur! Ja tev ir informācija par to “kā darbojas jau izveidotās sistēmas cik tās maksā un kādas ir tarifu atškirības dažādiem siltumaavotiem un sistēmām”, lūdzu, padalies. Piemēram, es tiešām nezinu cik maksā jaunas koģenerācijas stacijas uzbūvēšana, cik maksā ar gāzi un biomasu apkurināmi katli, cik maksā ar gāzi apkurināmo katlu pārbūve par ar biomasu kurināmiem katliem, cik maksā šķeldotājs; cik cilvēkus jānodarbina mežā, lai dienas laikā sagatavotu 1000m3 šķeldas?
0
Vita Vasiļjeva > sausins 25.10.2012. 19.59
>viesturam430. Tieši tā – “ir atsķirīgi viedokļi par to kā sabiedrībai būtu jāietekmē procesi.” Esmu vietējo referendumu atbalstītājs, bet diemžēl Latvijā joprojām nav likuma par vietējiem referendumiem.
0