1986.gada februārī Āgenskalnā.
66 gadu vecumā mūžībā izvadītais komponists Uldis Stabulnieks bija viens no pēdējiem lielajiem romantiķiem un nespēja piemēroties jaunajiem laikiem
Viņš bija brīnišķīgā formā - tā Ulda Stabulnieka draugi atceras satikšanos ar komponistu viņa 60 gadu jubilejas koncertā Mazajā ģildē. Pie lielā, melnā flīģeļa, kas skatuves gaismās spīdēja kā naksnīgas debesis, Stabulnieks dziedāja savas dziesmas, izskatīdamies patiesi gandarīts. Marijas iela, Ejot cauri rudzu laukam, Tik un tā un daudzas citas, kurām var dungot līdzi, jo vārdus tām vienkārši zini.
Mazās ģildes zālē Stabulnieka koncertu klausījās, kā vēlāk formulēja diriģents Māris Sirmais, visa latviešu gara aristokrātija. Klausoties Mēs mazi, balti vecīši, skatītāju rindās sirsnīgi smējās vārdu autors dzejnieks Knuts Skujenieks. Stalti izslējies, Stabulnieka radītajā dziesmā Barons ar Ojāra Vācieša vārdiem, ko izpildīja koris Kamēr..., klausījās džeza leģenda Gunārs Rozenbergs. Dziesmusvētku virsdiriģentam un Ulda Stabulnieka skolotājam Jānim Dūmiņam acīs bija aizkustinājuma asaras. Pēc katras dziesmas Stabulnieks slīga ziedu klēpjos. Ar patiesu cieņu un sirsnību sanākušie viņu apkampa, spieda roku, viens otrs arī iečukstēja kaut ko ausī.
