KUNGS, ATPESTII NO ĶENČU-PĀVULU un OLINJIEŠU govjziloņu blandīšanās pa PASAULES smalku trauku veikala TIIMEKLI !!!!!
NO TĀM PĒDĀM un pārējiem klātbūšanas procesa produktiem .

Un kur tad pie šīm nozarēm ir izpalikusi kultūra?

Varu tikai piekrist, katrs solis var būt pirmais.
Starp citu, par Linux lietotāju vidi runājot, tajā valdošā ideoloģija un pati šīs programmatūras būtība (publiski pieejama visiem, ar visu rokām veidota) jau pašas par sevi ieaudzina altruismu un komandas garu. Savāda bija sajūta, kad sākot lietot Linux, atšķirībā no Windows’eru forumiem, nesaņēmu viss augstprātības pilnus “feikus” uz saviem jautājumiem, bet pacietīgas atbildes, kuras turklāt sniedza pat augstas klases lietotāji.
Jutos, kā trāpījis citā izplatījumā 🙂

Pilnībā atbalstu, jo arī pats lietoju “Ubuntu” un ar pateicību izmantoju to.

Visdrīzāk runāt vajadzētu par pašas sabiedrības – mūsu attieksmi pret notiekošo. Kamēr esam pārņemti ar negāciju kultivēšanu, gan attiecībā pret valsti, gan savā starpā, uzstādīt pozitīvo mērķi neizdosies. Igauņiem tās ļoti bieži ir prezidentu “dzirkstošās” personības (džentelmeņi – pēc tēla būtības), kuri tad pilda šo arī Latvijas politiskajā mehānismā paredzēto lomu – pārstāvēt valsti. Un jēdzienā “pārstāvēt” ietvertas daudzas kvalitātes, ne tikai atļauja sevi nobildēt diplomātiskajās pieņemšanās.
Vēl viens aspekts droši vien ir cinisms, kurš pamazām pārņem arī žurnālistiku Latvijā.
Un vēl nācijas pašcieņa – to noteikti nevar uzspodrināt, aprejot citas nācijas, tā ir vāju cilvēku pozīcija, kura lēnām noved līdz dekadencei – savas nācijas noliegšanai.
Igauņiem šī pašcieņa piemīt.

atbildot estipois

Valstij vairāk jākomunicē ar sabiedrību…

—————————————————————————————–

100% piekrītu, patreizējie komunikācijas mēģinājumi (piem. plakāti ar skaidrojumu, kas bija patiesie labuma guvēji no cukurrūpniecības izzušanas u.c.) atgādina neveiklu, iedzēruša Jaunzēlandes susura tuvošanās mēģinājumu pretējā dzimuma pārstāvei.

Salīdzinājums ar dzērušu susuru tēviņu – labs! 🙂

Par komunikāciju … Kā tad lai komunicē, ja valsts TV ir tikai 1 politiski analītisks raidījums “Sastrēgumstunda” un tas pats diezgan vājš un neviena, kurā teiksim reizi nedēļā kāds valdības pārstāvis tautai atskaitītos par paveikto. TV vadītājs (drīzāk izvadītājs) Kots laiž TV arvien dziļākā purvā, visi to redz un atdzīst, taču brīnumainā kārtā viņš vēl ir savā vietā. Kurš SAB’s tagad lai pasaka cik ziņu sižetus PLL lojālais Gailītis aizlaidis nebūtībā nepareiza taimkoda dēļ?
P.S.
Savukārt “Rīgas Ziņas” ir vai visos portālos, pastkastītēs, TV un radio. Un tad vēl brīnās par Nila reitingiem.

Jā, tevis piesauktā altruisma trūkums ir tikai viens mazs aspekts garākā ķēdē. Igauņi jau 2000-šo sākumā uzsāka datorizācijas programmu “Tīģerlēciens”, Igaunijas valdība aktīvi stiprina igaunisko dzīvesziņu tās iedzīvotājos, aktīvi to aizstāv arī prezidents, Igaunijā nav tik liela Krievijas maigās varas ietekme, ko aizstāj Somijas masu mediji (pārsvarā igauņi prot somu valodu) un vēl n-tie aspekti.
Altuisma dziņa jau nerodas pati no sevis – to rada kopējais noskaņojums tautā, kura savukārt ļoti ietekmējas no masu medijiem. Vaimanāšana Latvijā ir pacelta gandrīz vai kulta līmenī. Nemaz tik slikti pie mums jau nav, taču mums tiek potēts ka esam “pēdējie lūzeri”. Kad NA ierosināja to nacionālās pašapziņas celšanas komiteju vai kā viņu tur sauca – lielākā daļa apņirdza šo soli. Pašapziņu vajag celt un tas jādara konsekventi – valstiskā līmenī. Valstij vairāk jākomunicē ar sabiedrību un jāatspoguļo arī labos darbus, savādāk mēs slīkstam negatīvu ziņu jūrā un nacionālo pašapziņu tas nevairo. Piemēram katru nedēļu katrai ministrijai ir jāizlaiž preses relīze par kādu labu padarītu darbu – tas vien jau sastāda padsmit labas ziņas nedēļā. Jāsāk pašiem savs “Tīģerlēciens” – labāk vēlāk nekā nekad! Ķīlis jau kaut ko mēģina, taču drusku ko pamainot nekas prātīgs nesanāks. Jāmaina kardināli un pie tam veselas 4 nozares: izglītības, iekšlietu, tieslietu un medicīnas. Iekšlietu un tieslietu jābūvē gandrīz no jauna. Valdībai pēc iespējas ātrāk tam jāķeras klāt – tas tad arī veicinās ticību Latvijai, latvietībai un latviešu valodai kā šiszemes pamatvērtībai ko jāiedzīvina arī digitālajā vidē.

Da, tak ? noshaujies paC, ja nav citu ideju, bet liec tak shtudentus mierā varbut ?

atbildot arijs_kaulins
Ir jau vēl tādi cilvēki Latvijā, reizēm viņus var manīt sapļāpājam edu.lv forumos.

BJL, jums taisnība, ar to nebūtu ko lepoties. Venkārši lēnām pienāk laiks (un tas saistīts ar krīzes bliezienu pa lepnību), kad rodas nožēla par nesaprātīgi zaudētām vērtībām, kas tagad labi noderētu. Kā tajā vecajā anekdotē: kad siļķes muguriņas noēstas un izsalkums atkal klāt, noderētu arī siļķes vēderiņi, kurus pasvieda zem galda.

Šķiet, ka drīzāk vajadzētu sākt ar augstāka ranga personāžiem, kas iesākumā varētu padalīties kā un kāpēc reiz izdarītas lietas arī latviešu valodas datorizētas apstrādes jomā ir pazaudētas vai aizmirstas kā nekad nebijušas. Nez kāpēc gan šķiet, ka tas diez vai būtu stāsts, ar kuru kāds stāstītājs varētu lepoties.

latviešu valoda neizmirs.
tikko guglis realizēja projektu lai digitāli iedzīvinātu Yucatec (Maiju dialekts) valodu, kura nemaz digiāli nebija piedzimusi. Tūkstošiem gadu valoda dzīvo un neizmirst, bet kāds to grib iedzīvināt.
Ja arī kāds gribēs apglabāt mūsu digitālo valodu, neizdosies, runāsim analogi.

Nē, rīt vai šajā gadusimtā latviešu valoda neizmirs, taču ilgtermiņā – varbūt jā, tapēc, lai tas nenotiktu, arvien vairāk komunicējot digitālā vidē tā pēc iespējas jāpadara latviskāka. Negatīvus piemērus tālu nav jāmeklē – īru un vēl pussimts valodu tepat aiz Zilupes vairs nav aktuālas jo ir angļu un krievu.