Valdība atbalsta augstskolu akreditācijas noteikumus 11

Roberts Ķīlis valdības sēdē, kurā dalīja sociālās kampaņas kreklus. Foto: Kaspars Krafts, F64
Print Friendly, PDF & Email

IZM ar alternatīvo studiju programmu sadalījumu jātiek galā līdz 1.novembrim

Valdība pēc ilgstošām diskusijām otrdien atbalstīja Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu, saistībā ar kuru pēdējā mēneša laikā izvērtušās asas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un vairāku Latvijas augstskolu pārstāvju diskusijas, ziņo LETA.

Augstskolu un koledžu novērtēšanu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) deleģēs atklātā konkursā izvēlētai institūcijai. Savukārt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņems Augstākās izglītības padome (AIP). Lēmumu AIP pieņems, kad būs akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.

Saskaņā ar valdības atbalstītajiem noteikumiem studiju akreditācijas komisijā iekļaus vienu AIP pārstāvi, vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi, vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi, vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi, vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi, vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi, divus Rektoru padomes pārstāvjus, tostarp vienu valsts dibināto augstskolu pārstāvi, bet otru – privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvi, vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi, trīs IZM pārstāvjus, pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas.

Plānots, ka izglītības un zinātnes ministrs apstiprinās Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu un iecels tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprinās Studiju akreditācijas komisijas nolikumu. Studiju akreditācijas komisija izskatīs augstskolas vai koledžas iesniegto iesniegumu par studiju virziena akreditāciju, izveidos studiju virziena novērtēšanas komisiju un apstiprinās tās sastāvu, kā arī darba devēju un studentu novērotājus.

Alternatīvu studiju programmu sadalījumu jāizstrādā līdz novembrim

Valdība otrdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz 1.novembrim piedāvāt alternatīvu studiju programmu sadalījumu pa programmu kvalitātes grupām, pamatojoties uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ekspertu iesniegto studiju programmu kvantitatīvo vērtējumu, ziņo LETA.

Jaunie akreditācijas noteikumi nepieļaus nekvalitatīvu studiju programmu finansēšanu no valsts budžeta, otrdien uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Jau līdz gada beigām tiks pārvērtētas studiju programmas, kuras ir kvalitatīvas un kurām pienāksies valsts budžeta finansējums, kurām ne. Kā piemēru viņš minēja vadības zinātnes studiju virzienu, kurā tiek īstenotas 136 programmas, no kurām daudzas ir atzītas par nekvalitatīvām.

Ministrs uzskata, ka valsts budžeta resursi ir jākoncentrē tajā augstskolā, kurā konkrētais studiju virziens tiek kvalitatīvi īstenots un tam ir pietiekami daudz resursu.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs uzsvēra, ka ir panākta vienošanās par to, ka nebūs atkārtoti jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums par studiju programmām, kuras ir novērtētas Augstākās izglītības padomes projektā. Tāpat nebūs vienotu veidlapu darba devēju un studējošo aptaujām.

Otrdien valdība izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas norisi un pirmajiem rezultātiem”.

IZM norāda, ka alternatīvais studiju programmu sadalījums paredz noteikt trīs grupu programmas, kuru pastāvēšanas lietderība nav apšaubāma, programmas, kuras ir pilnveidojamas, un programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma.

Līdz 2013.gada 1.jūlijam IZM būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par augstākās izglītības studiju programmu kvalitātes, savstarpējās pārklāšanās, resursu pietiekamības un ilgtspējas izvērtējuma gala rezultātiem, tostarp sniedzot priekšlikumus par turpmāko valsts budžeta finansējuma piešķiršanu programmām, kuru pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma.

Atbilstoši Augstākās izglītības padomes veiktajam studiju programmu ranžējumam par pārliecinoši kvalitatīvām un ilgtspējīgām tika atzītas 589 studiju programmas, par problemātiskām, taču pilnveidojamām – 210, savukārt 55 programmu pastāvēšana tika atzīta par problemātisku. Kopā tika izvērtētas 854 studiju programmas, bet vēl 100 programmas netika iesniegtas izvērtēšanai.

IZM ziņojumā norāda, ka projekta piedāvātā interpretācija sadalījumam pa grupām ir papildus izvērtējama, ņemot vērā vairākus apsvērumus, proti, programma ar astoņiem neapmierinošiem kritēriju vērtējumiem no 62 kritērijiem var netikt uzskatīta par problemātisku. Papildus šādai programmai var būt arī vairāki vērtējumi “apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi”.

Tāpat kāda programma ar astoņiem kritēriju vērtējumiem “apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi” un ar vairāku kritēriju vērtējumu “var būt nebūtiskas nepilnības” no 62 kritērijiem var tikt uzskatīta par pārliecinoši kvalitatīvu un ilgtspējīgu. Četru punktu sistēmā divus punktus programmā iegūst kritērijs, kuram ir “vērojami būtiski trūkumi”, tomēr šāda programma var netikt iekļauta nekvalitatīvo programmu grupā, pat ja visos kritērijos ir noteikts šāds vērtējums.

Pamatojoties uz ekspertu iesniegtajiem pārskatiem, kuros iekļauti katras studiju programmas kvantitatīvie vērtējumi, IZM izskatīs un analizēs šos vērtējumus pēc būtības, sagatavos priekšlikumu studiju programmu sadalījumam pa kvalitātes grupām. Lai to veiktu, ministrija projekta īstenotājam pieprasīja ekspertu atzinumu apkopojumu elektroniskās versijas.

IZM līdz 1.novembrim piedāvās alternatīvo studiju programmu sadalījumu pa programmu grupām, izmantojot esošos ekspertu kvantitatīvos vērtējumus.

 

Komentāri (11)

Ieva 25.09.2012. 17.16

Tieši tā- programmas nav jāslēdz, bet valstij jāfinansē tikai tās, kas atbilst kvalitātes kritērijiem.
Vidusskolas absolventu paši izvēlēsies, vai iegūt kvalitatīvu programmu, apmeklēt deju kursus vai, piemēram, astroloģijas studijas. Savukārt, ja ir gribētāji, sponsori, tad arī šādām programmām ir tiesības pastāvēt, tik rezultāts būs tikpat vērtīgs, cik deju kursiem, un tiks radīts kārtējais nepamierinātais, kas teiks, ka viņam ar augstāko izglītību jābrauc uz Īriju vistas ķidāt.
Tāpēc to nevajadzētu saukt par (jaukt ar) augstāko izglītību, bet tautas universitāti, vai kaut kā tā…

+10
-1
Atbildēt

0

anesteeziste 25.09.2012. 18.51

Izskatās, ka atšķirībā no iepriekšējām akreditācijas komisijām, šoreiz tajās nebūs ārvalstu ekspertu. Te nu bija vīzija par kādu no Latvijas augstkolām pirmajā tūkstošniekā. Turpināsim malties tepat vien paši savā Latvijas sulā.

+3
-1
Atbildēt

2

    ineta_rr > anesteeziste 25.09.2012. 20.47

    Toties ir no Zemkopības Ministrijas (ZM?).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > anesteeziste 25.09.2012. 21.55

    @CEN
    Vai tad nepietiek ar vietējiem sorosiešiem, ka jāaicina no āras? 🙂

    0
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 25.09.2012. 17.28

@nulle
Tā programma jau tika izveidota, ja Dūle & Co pārņems varu valstī 😀

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu