Grāmata reizrēķinu māca ar bildēm, dzejoļiem, multfilmu un dziesmu
Div-reiz-vienu dienu mēs tur dzīvojām, div-reiz-divus grozus ar bekām salasījām (ir tomēr šogad!). Bērni no dēļiem, sūnām, ķieģeļiem un labas gribas būvēja un labiekārtoja – meitenes meiteņu māju, puiši puišu māju. Puiši čiepa meitenēm paklājus, meitenes zīmēja brīdinošus plakātus, visi makšķerēja dīķī, šāva ar loku mērķī un darīja citus bērnu darbus, kas nogurdina tā, ka var ārā pie pirts pliks sēdus uz ķeblīša aizmigt. Kāpēc tik garš ievads par lauku darbiem? Lai radītu to fonu, kādā lasījām grāmatu, šā raksta lasītāja iztēlē uzburot visas tās bērnības nebēdnības, kam es lūdzu uzgriezt muguru, lai pamācītos reizrēķinu.
Grāmata reizrēķinu māca ar bilžu, dzejoļu, multfilmu un dziesmu palīdzību. Katrai reizināšanas darbībai sava bilde un savs dzejolis, diskā – multfilma un dziesmiņa. Īstenie gavilētāji var dziedāt pēc notīm un atrast pat akordus ģitāras pavadījumam vai dziedāt reizrēķina karaoke.
Grāmatu kādu brīdi šķirstīja visi, uzmanību pievēršot tikai bildēm. Kad sāku lasīt dzejoļus, puiši sāka žāvāties un vārtīties pa grīdu ar suni. Meitenēm patika, bet tas tikai parāda pasaules kārtību, kur meitenes allažiņ tādas dzejmīles. Un tad es izvilku visnopietnāko ieroci zēnu savaldzināšanā – DVD ar multenēm un dziesmām. Pirms tam pajautāju, vai kāds zina, kas ir Kaupers. Jā! Soli pa solim mēs kopīgi iemīlējām jaukos dzejolīšus, lipīgos meldiņus un mīļi ģimenisko atmosfēru, kas manāma katrā dziesmiņā. Drīz mazais Jēkabs (kam vēl vien-reiz-viens gadiņš) plaukšķināja, līdzi dungoja pat Matīss (kurš nekad neiešot mūzikas skolā, jo klavieres īsti džeki nespēlē).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.