"Kolonnas" bijušie saimnieki, iespējams, nav zaudējuši kontroli pār biznesu • IR.lv

“Kolonnas” bijušie saimnieki, iespējams, nav zaudējuši kontroli pār biznesu

36
Ieva Plaude-Rēlingere (centrā) kopā ar citiem uzņēmējiem pirms diviem gadiem pieņemšanā Valsts prezidenta pilī. Foto: Jānis Saliņš, F64

Žurnāls “Ir” izpētījis, ka skaistumkopšanas impērijas bijuše īpašnieki varētu slēpties ārzonās

Žurnāla “Ir” pētījums liecina, ka, iespējams, skaistumkopšanas impērijas “Kolonna” saimnieki slēpjas ārzonas firmās no parādu piedzinējiem un nav zaudējuši kontroli pār biznesu.

Pirms krīzes grupā ietilpa 21 uzņēmums, un, pēc pašu sniegtajām ziņām, 2009.gadā a/s “Holding Kolonna” apgrozījums sasniedza 105 miljonus eiro (73,5 miljoni latu). Taču dažu pēdējo gadu laikā ne tikai mainījušies “Kolonnas” grupas uzņēmumu nosaukumi un kapitāldaļu īpašnieki, bet arī ierosināti maksātnespējas procesi.

2008.gada vasarā, kad medijus aplidoja kārtējais “Baltic Screen” veidotais Latvijas miljonāru tops, Ievai Plaudei-Rēlingerei tajā bija ietekmīgākās sievietes – miljonāres tituls. Viņas aktīvi tika lēsti 15 miljonu vērtībā, kas nodrošināja 14.vietu Latvijas biznesa zvaigznājā.

Tomēr krīzes dēļ Plaudei-Rēlingerei nākas pieteikt privāto maksātnespēju. Kā galveno atbildīgo šajā krahā piesaucot komercbankas, it īpaši “Parex banku”, kas iesaldējusi 3,6 miljonus eiro (2,52 miljoni latu) “Kolonnas” līdzekļu. Viņas pašas parādi sasniedz septiņus miljonus latu, bet, ieskaitot dažādām bankām sniegtos galvojumus “Kolonnas” grupas uzņēmumiem, – 25 miljonus. Savukārt viņai piederošo īpašumu vērtība lēsta zem miljona latu.

Pērnā gada novembrī tiesa Plaudi-Rēlingeri atzina par maksātnespējīgu un sāka bankrota procedūru, kurai jānoslēdzas piecu gadu laikā.

Gan uzņēmējas, gan arī “Kolonnas” grupas firmu maksātnespējas procesos atklājas bēdīga aina – ir milzu parādi, bet pretī nav vērtīgu aktīvu, kurus kreditori varētu pārdot un atgūt savu naudu. Banku aizdevumiem kā nodrošinājums kalpojuši savstarpēji saistītie “Kolonnas” ķēdes uzņēmumi, kuri nu paši nonākuši grūtībās.

Tomēr, vērīgāk ielūkojoties darbībās, kas ar “Kolonnas” grupas uzņēmumiem veiktas, rodas jautājums – kā gan nejaušas atlases princips maksātnespējas administratora izvēlē spēj nodrošināt to, ka maksātnespējas procesā rīkojas personas, kurām ir redzamas saites ar “Kolonnas” līdzšinējiem īpašniekiem?

Kopš pērnā gada maija Maija Andersone ir maksātnespējas administratore “Kolonnas” grupas centrālajam uzņēmumam – akciju sabiedrībai “DK Holding”, kuras nosaukums agrāk bija “Holding Kolonna”.

Sākotnēji tā vienīgā īpašniece bija pati “Kolonnas” grupas saimniece Plaude-Rēlingere, taču līdz ar krīzi īpašnieku pēdas pazūd ārzemju uzņēmumos. 2009.gadā visas kapitāldaļas nonāk Menas salā reģistrēta uzņēmuma “Kolonna Limited” rokās, vēlāk uz brīdi par līdzīpašnieku kļūst un tad atkal pazūd Maskavas firma “Domo Invest Ltd”.

Pērnā gada sākumā “DK Holding” parādsaistības pārsniedz 6,3 miljonus latu un ir lielākas par aktīviem, līdz ar to uzņēmums iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu. Taču dažas nedēļas pirms šā soļa holdings nolemj mainīt savu juridisko adresi – no Valdemāra ielas 20 Rīgā, kur gadiem atradušies un joprojām atrodas “Kolonnas” uzņēmumi, adrese tiek mainīta uz kādu Liepājas ielas namu Kuldīgā.

Līdz ar adreses maiņu maksātnespējas pieteikums ir piekritīgs Kuldīgas rajona tiesai. Šajā tiesā pieteikumu izskata un apmierina tiesnese Daina Alksne, viņa arī apstiprina maksātnespējas administratori – Andersoni, kura tieši tobrīd izrādās Maksātnespējas aģentūras «rindas» jeb administratoru nejaušā saraksta pašā augšgalā.

Tiesnese Alksne un administratore Andersone ir labi pazīstamas. Viņas gadiem ilgi ir strādājušas Kuldīgā par advokātēm kopējā adresē, Liepājas ielā 1. Andersone, kas joprojām turpina advokāta praksi Kuldīgā, skaidro – adrese esot bijusi viena, taču katra strādājusi atsevišķi. Tomēr Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izdotajā grāmatā Latvijas advokatūra lasāms kas cits – pirms tiesneša karjeras atsākšanas Alksne trīs gadus ir bijusi advokātes Andersones palīdze. Tiesneses skaidrojumu neizdodas iegūt, jo Alksne atsakās runāt.

Administratore Andersone ne vien īrē darba telpas no bijušā kolēģa Zigmāra Stoļarova, bet jau 2006.gadā ir izsniegusi pilnvaru Stoļarovam pilnībā rīkoties administratores vārdā, un vēl līdz pērnā gada rudenim šī pilnvara nebija atsaukta. Zināms, ka Stoļarovs pārstāvējis Andersoni arī šajā “Kolonnas” lietā, sazinājies ar “DK Holding” kreditoriem.

Pat ja Stoļarovs nebūtu tiesāts par nelikumīgām darbībām citā maksātnespējas procesā un zaudējis administratora sertifikātu, viņš “Kolonnas” lietā nedrīkstētu darboties, jo iepriekš pats ar to bijis saistīts. Proti, 2007.gadā viņš bija valdes loceklis uzņēmumā “Reho”, kas apsaimniekoja viesnīcas “Hotel de Rome” un “Konventa sēta”. Tolaik SIA “Reho” uz pusēm ar Rīgas pašvaldību piederēja Vācijas firmai “Riga Hotel GmbH&Co Betriebs KG”.

Pēc vairāku gadu stīvēšanās un nesekmīgiem mēģinājumiem pārdot “Hotel de Rome” 2009.gada sākumā Rīgas dome beidzot nolēma, ka pārdos savas SIA “Reho” kapitāldaļas. Kā liecina “Lursoft informācija, pašvaldība Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) personā 2009.gada novembrī ir noslēgusi ķīlas līgumu ar Vācijas firmas “Riga Hotel GmbH&Co Betriebs KG” pārstāvi, Plaudes-Rēlingeres bijušo dzīvesbiedru Jāni Lasmani par to, ka pašvaldības pārdotās SIA “Reho” kapitāldaļas kalpo kā nodrošinājums aizdevumam 1,03 miljonu latu vērtībā.

Šāgada augustā pašvaldības ķīlas līgums ir pārjaunots ar citu uzņēmumu, kas no Vācijas firmas pārņēmis atbildību par viesnīcu kompleksu Vecrīgā – tas ir kāds pērnā gada februārī dibināts SIA “Kirk Investments”. Tā vairākuma akcionārs ir Menas salā reģistrēts uzņēmums “Ambiente International Limited”, bet trīs pārējie mazie īpašnieki ir ilggadīgā “Kolonnas” darbiniece Ineta Bojāre, dažos vecās “Kolonnas” uzņēmumos strādājušais Uldis Cipsts un politiski aktīvā pašvaldības darbiniece Ilze Saulīte-Jansone.

“Kirk Investment” jeb, precīzāk, tā patiesie īpašnieki pašlaik kontrolē lielu daļu “Kolonnas” skaistumkopšanas biznesa ar 25 skaistumkopšanas saloniem visā Latvijā un vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, daļa vērtīgāko “Kolonnas” grupas uzņēmumu pieder jau minētajam, pērn ar 2000 latu pamatkapitālu dibinātajam SIA “Kirk Investments”. Vienīgā valdes locekle tajā ir Rūta Vilsone, kas iepriekš strādājusi daudzos “Kolonnas” grupas uzņēmumos.

Izrādās, viens no lielākajiem pret “DK Holding” vērstajiem kreditoru prasījumiem pieder kārtējam Menas salā reģistrētam uzņēmumam “Kirk Investments Limited”. Nosaukumu līdzība ar Latvijas firmu ir uzreiz pamanāma, bet izrādās, ka arī uzņēmuma adrese sakrīt ar Latvijas “Kirk Investments” lielākā īpašnieka “Ambiente International Limited” adresi Menas salā.

Kopumā pēc “DK Holding” maksātnespējas pieteikšanas pērn kā kreditori pieteicās 11 uzņēmumi un privātpersonas, starp kuriem četru prasības mērāmas miljonos – Nīderlandes investoru uzņēmumam “Douglas Investment B.V.” prasījums ir 3,5 miljonu latu apmērā, “Kirk Investments Limited” prasījums par 3,08 miljoniem latu, Maskavā reģistrētā “Domo Invest” prasījums 2,08 miljonu apmērā un “Parex bankas” (tagad “Reverta”) prasījums par 1,8 miljoniem.

Uzņēmēja Plaude-Rēlingere žurnālam “Ir” sākotnēji telefoniski atzīst, ka miljonu dalīšanā iesaistītais kreditors “Kirk Investment Limited” un parādnieka “DK Holding” īpašnieks “Kolonna Limited” tiešām pieder vieniem un tiem pašiem cilvēkiem – privātu investoru grupai, kurā pārstāvēti amerikāņu, vācu un krievu uzņēmēji.

Taču rakstiskajās atbildēs parādās cita versija – saskaņā ar to viņai pašai līdz 2010.gadam piederējusi “DK Holding” īpašniece, Menas salā reģistrētā firma “Kolonna Limited”. Taču kopš 2010.gada septembra Plaudei-Rēlingerei vairs neesot ietekmes “Kolonna Limited”, jo pēc “Parex bankas” prasījuma Menas salas tiesa iecēlusi šajā uzņēmumā kapitāla daļu pārvaldītāju, kādu Endrū Paulu Šiminu.

Savukārt kā “Kirk Investments Limited” īpašnieks rakstiskajās atbildēs tiek nosaukts kāds Joahims Bauss. «Man nepieder “Kirk Investments” kapitāldaļas,» uzsver Plaude, tomēr atzīstot, ka viņa sniedz konsultācijas uzņēmuma īpašnieka noalgotam advokātam par Latvijas maksātnespējas procesu.

Savukārt dīvainības ar “DK Holding” juridiskās adreses maiņu viņa skaidro ar nepieciešamību slēpt kompānijas maksātnespēju no sabiedrības, lai varētu aktīvus pārdot par maksimāli augstu cenu.

Tomēr “Ir” noskaidrotais liecina, ka Plaudei-Rēlingerei ir ciešāka saikne ar “Kirk Investments Limited” nekā tikai konsultāciju sniegšana īpašniekiem. “Ir” rīcībā esošās Menas salas uzņēmumu reģistra dokumentu kopijas liecina, ka šajā firmā (iepriekš tās nosaukums bija “Malroy Limited”) amatpersona ir bijusi gan viņa pati (ar pirmslaulību uzvārdu Gaile), gan bijušais dzīvesbiedrs Lasmanis, gan arī kāda Latvijas iedzīvotāja Valentīna Smirnova, kuras adrese norādīta Rīgā, Kaļķu ielā, – šajā adresē atradās Plaudei-Rēlingerei piederošs dzīvoklis, par kura pārdošanu maksātnespējas dēļ pērn ziņoja mediji.

No malas vērojot, visu šo sakritību virkni visloģiskāk būtu skaidrot ar “Kolonnas” grupas īpašnieku centieniem atgūt maksimāli daudz līdzekļu no maksātnespējīgā “DK Holding” likvidācijas procesa, izmantojot «savējo kreditoru».

Žurnāla rakstu lasiet te.

 

Komentāri (36)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu