Eiropas Parlaments atbalsta vienotu pieeju energoresursu piegādātājiem 7

Pirmās rezerves caurules Baltijas jūras cauruļvadam "Nord-Stream". Foto: EPA/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Direktīva ļaus EK pārbaudīt enerģētikas nolīgumu atbilstību ES tiesību aktiem un panākt lielāku atklātību

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis likumprojektu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nolīgumiem ar trešajām valstīm enerģētikas jomā, informēja tā sagatavotājs deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība). Tas ir pirmais nozīmīgais solis virzībā uz vienotu Eiropas enerģētikas ārpolitiku, kas nākotnē ļaus dalībvalstīm runāt vienā balsī ar energoresursu piegādātājiem.

Likumprojekts atbalstīts ar nozīmīgu balsu vairākumu – direktīvu pieņēma ar 369 balsīm “par”, 240 – “pret” un 14 – “atturas”, informēja EP Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe. Parlamenta sociālistu un demokrātu grupa, kā arī “zaļie” balsojuši pret Kariņa ziņojumu, jo uzskata tajā iekļautos noteikumus par nepietiekamiem, vēsta LETA.

Ķelpe skaidro, ka direktīva ļaus Eiropas Komisijai (EK) pārbaudīt enerģētikas nolīgumu atbilstību ES tiesību aktiem, kā arī sniegt palīdzību dalībvalstīm gadījumos, kā, piemēram, 2010.gadā, kad Polija lūdza EK palīdzību sarunās ar Krieviju par “Yamal” gāzesvadu.

EP apstiprinātais likumprojekts stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī.

Dalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā būs jāiesniedz EK visi spēkā esošie starpvaldību nolīgumi ar trešajām valstīm. Ja EK izvērtējot radīsies šaubas par to saderību ar ES tiesību aktiem, piemēram, konkurences tiesībām un iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, tai deviņu mēnešu par to būs jāpaziņo attiecīgajām dalībvalstīm.

Dalībvalstis var ziņot EK par jauniem nolīgumiem laikā, kad par tiem notiek sarunas vai pirms sarunu sākšanas. Pēc tam EK varēs pēc ES dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas un ar dalībvalsts piekrišanu iesaistīties sarunās kā novērotājs un sniegt padomus vai ierosināt nesaistošas klauzulas.

Ja dalībvalsts, kas iesaistījusies sarunās par enerģētikas nolīgumu, “nav spējusi nonākt pie stingriem secinājumiem” par topošā nolīguma saderību ar ES tiesību aktiem, tai pirms sarunu beigām jāiesniedz EK nolīguma projekts, paredz direktīva. EK četru nedēļu laikā būs jāinformē attiecīgā dalībvalsts par iespējamajām šaubām.

Pēc starpvaldību nolīguma ratifikācijas dalībvalstij būs jāiesniedz nolīgums EK.

Deputāti panākuši, lai lēmumā iekļautu prasību EK reizi trīs gados ziņot EP un Padomei par visiem jaunajiem darījumiem enerģētikas jomā un 2016.gada janvārī novērtēt “apmēru, kādā šis lēmums veicina starpvaldību nolīgumu saderību ar ES tiesību aktiem un augstu koordinācijas līmeni starp dalībvalstīm”.

“Mazinot piegādātāju ietekmi un stiprinot konkurenci, ieguvēji būs ES patērētāji, kuri būs pasargāti no neprognozējamām cenu svārstībām,” norāda deputāts.

Jau iepriekš Kariņš norādījis, ka likumprojekts paredz ieviest lielāku atklātību un caurskatāmību dalībvalstu nolīgumos ar trešo valstu enerģijas resursu piegādātājiem. Vienota ES pieeja šajā jomā nepieciešama, lai garantētu konkurences iespējamību, kā arī drošas gāzes, naftas un elektrības piegādes caur enerģijas tīkliem patērētājiem visās ES dalībvalstīs.

Pašreizējā situācijā dalībvalstis slēdz necaurskatāmus līgumus par enerģijas piegādēm vai infrastruktūras izmantošanu ar trešajām valstīm un to kompānijām bez koordinācijas ar Eiropas Komisiju.

Patlaban ES importē vairāk nekā 60% no tai nepieciešamiem gāzes un 80% no naftas energoresursiem, norādījis deputāts.

Šā gada februārī EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja Kariņa izstrādāto likumprojektu “Eiropas Savienības informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā” par vienotu ES pieeju sadarbībai ar trešo valstu piegādātājiem. Līdz ar balsojumu Kariņš tika pilnvarots pārstāvēt Parlamentu trīspusējās sarunās ar Eiropas Komisiju un Padomi par likumprojekta gala tekstu. Sarunu laikā panākto kompromisu EP atbildīgā komiteja apstiprināja un virzīja uz balsojumu Parlamentā.

Kariņš ir pirmais EP likumprojekta virzītājs no Latvijas šajā sasaukumā, kurš piedalās tik augsta līmeņa sarunās par ES likumdošanu.

 

Komentāri (7)

Ilona Auziņa 13.09.2012. 18.07

Kariņš ir malacis. Bet kad beidzot sāksim attīstīt vienotu pieeju tiem vietējiem bebriem-dambētājiem kuri ir sagandējuši labākās Latvijas lašupītes un kuru saražotā elektrība ne tuvu nevar nosegt viņu uzcelto dambju radīto plūdu postu un sekas. Bet mums vēl par šīm nelietībām ir dārgi jāsamaksā sakarā ar papildus tarifiem.

+4
0
Atbildēt

0

janazakovica 13.09.2012. 18.59

gazpromam janem savas trubas un jaiet majaas..

+3
0
Atbildēt

0

austrisv 14.09.2012. 10.04

“Direktīva ļaus EK pārbaudīt enerģētikas nolīgumu atbilstību ES tiesību aktiem un panākt lielāku atklātību ”
Piekrītu, ka Kariņš tiešām ir malacis, jo arī, ja panāks, ka tādus Gazprom, kontrolēs, jau tas vien ir sasniegums.
Bez tam varbūt arī Latvenergo vairs nevarēs uzlikt slepenības zīmogus elektroenerģijas iepirkuma dokumentiem it sevišķi no Krievijas.
Atklātība vienkārši neļaus zagt savējiem uz nabaga individuālā patērētāja rēķina, kā tas ir tagad. Vismaz es tā domāju.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu