Rektori pret ministru 151

Rektora ķēdes fragments Rīgas Stradiņa universitātes rektoru inaugurācijas ceremonijā. Foto: Evija Trifanova, LETA
dbeitnere_gmail_com
Print Friendly, PDF & Email

Liekas, ka Ķīlis tik viegli nepadosies spiedienam un cīņa tikai sāksies

Latvijas valsts attīstību kavējošs faktors šo 20 gadu laikā ir bijusi valdību biežā maiņa. Tam iemeslu ir daudz, šai gadījumā gribu norādīt uz diviem – neuzticība un vājas iemaņas sadarbībā. Pirms katrām vēlēšanām mums, vēlētājiem, tiek solītas reformas un labākas valsts pārvaldes vārdā – neliela un dinamiska valdība.

Vēlētāju uzticību izpelnījās jauns politisks spēks – Reformu partija, kuras ministri nupat nonākuši mediju uzmanības lokā ar neuzticības izteikšanu vienam no viņiem un draudiem ar to – citam. Rektoru padomes neuzticības izteikšana izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim ir konflikts, kurā neviens patlaban nespēj būt mediatora lomā, bet mediji ir atklāts kaujas lauks publiskajiem viedokļiem.

Domāju, ka sabiedrība ir vienota viedoklī, ka Latvijā nav nepieciešams tik liels augstskolu skaits, kāds tas ir patlaban (tuvu pie 60!). Par to tiek runāts ļoti ilgi, un kā nodokļu maksātāji mēs esam tiesīgi prasīt darbus – kad tas notiks?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir Reformu partijas pārraudzībā, tāpēc ir cerības, ka tas beidzot varētu sākties. Ministram ir doktora grāds, iegūts Kembridžas universitātē. Mums pirmo reizi ir ministrs, kuram ir pieredze un zināšanas, kā tiek organizētas studijas vienā no Eiropas respektējamiem studiju centriem. Kur ir problēma?

Rektoru padome ir augstskolu vadītāji, kuri savā dzīvē ieguvuši augstu akadēmisku un sociālu statusu. Visi ir savas profesijas cienījami pārstāvji. Kur ir problēma?

Ministra un rektoru rīcību nosaka ne tikai viņu izglītība, iegūtais sociālais statuss, profesionalitāte un pieredze. Lielā mērā sadarbībā darbojas cilvēka raksturs, tai skaitā sociālais raksturs.

Roberts Ķīlis ir apveltīts ar ātru reakciju un vitālu domāšanu. Reizēm ir sajūta, ka viņam Latvijā ir mazliet garlaicīgi un apkārtne liekas iemigusi. Viņš mīl provocēt, kaitināt un, vienā vārdā sakot, modina, kā pats māk. Ceru, ka viņam ir izveidota uzticama komanda.

Ministra atbildes reakcija rektoriem rāda, ka mūsu izglītības un zinātnes ministrs tik viegli nepadosies spiedienam un cīņa tikai sāksies. Mēs Robertam Ķīlim varam novēlēt spēku un izturību… un mācīties sarunāties ar rektoriem, iejūtoties viņu lomā.

Kurš vēlas atdot savu rektora amatu, atkāpties valsts interešu vārdā? Kāpēc Latvijā dublējas tik daudzas studiju programmas? Iespējams, kritizētās studiju programmas radītas, lai pavilktu laiku līdz pensijai? Tāpēc rodas jautājums, vai ir sagatavots „spilvens” augstskolu pasniedzējiem, kad sāksies augstākās izglītības reformas?

Konflikts, iespējams, ir labs vēstnesis, ka reformas augstākajā izglītībā tomēr notiks, jo Rektoru padomes retorika tomēr izklausās vāji argumentēta. Pārmest neprofesionalitāti ministram – vai ir tāda profesija “ministrs” un kur to māca?

Haotiskums? Tik nopietnas pārmaiņas, kādas stāv priekšā Latvijas augstskolām, grūti iedomāties, ka tās nebūs sāpīgas un kādam šķitīs arī haotiskas. Rektori vēlas reformas pēc sava plāna. Vai tas nozīmē, ka rektoru vidū panākta vienošanās saglabāt esošo situāciju ar esošo augstskolu skaitu? Vai atkal atkārtosies vecais padomju laika modelis, imitējot pārmaiņas?

Rektoru padomes aicinājums ministram uz sarunām ir laba zīme, jo sarunas un diskusijas, līdz abas ieinteresētās puses spēj panākt saprašanos, ir demokrātijas pamats.

Gribu novēlēt Reformu partijas ministriem spēku un izturību, lai noturētu un attaisnotu partijas, no kuras izvirzīti ministru amatiem, nosaukumu.

Autore ir kultūras socioloģe

 

Komentāri (151)

Janka, Janic 12.09.2012. 13.48

perestroikas laikaa bija populaars plakaats , zaļš un sarkans katliņš ar samainiitiem vaaciņiem , apmeeram taadaa stilaa vecie bleeži grib izgliitiibas reformas,un ne tikai šie rektori , bet arii paareejie kuri ieņeemuši ienesiigaas vietas , kuraas var veģeteet uz valsts reeķina , lai jaunajiem ministriem pietiktu speeka ciiņaa ar bleežiem , nepadoties.

+21
-3
Atbildēt

0

dagne7 12.09.2012. 19.00

Aicinu Jāni Domburu atpakaļ uz TV!
Tad varbūt būtu raidījums – “Kas notiek Latvijas izglītības sistēmā?” un arī man, varbūt, kļūtu skaidrāka Ķīļa reformu būtība, bet es neesmu Kots un Domburu uzaicināt nevaru un Kembridžā arī neesmu bijis, bet reformators Ķīlis man tomēr patīk.

+21
-5
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > dagne7 12.09.2012. 19.59

    ——-
    Lerijs Kings vadīja savu šovu CNN 25. gadus, Janka Domburs >10 gadus LTV uzdeva jautājumu ‘Kas notiek…’, taču līdz jēgsaturīgai atbildei tā arī netika. Tagad ‘vairāk demokrātijas’ šova baudītājiem būs jāiztiek ar Rēdera ‘Sastrēgumstundu’ – un papildus jāvēro ”auseklīšu mafijas” (predators) saķeršanos ar ”globālo banksteru” reformētājiem (alliens)?

    http://www.youtube.com/watch?v=GJXSX4DFH-4

    0
    -5
    Atbildēt

    0

andris902 12.09.2012. 22.00

….atgriežoties 3 gadus senā pagātnē – 2009.gada 16.septembrī:

Aivars Ozoliņš: Paraugpiedāvājums

-“Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš piedāvā veikt radikālas strukturālas reformas augstākajā izglītībā un aicinājumu to darīt paudis arī kopā ar citiem prominentiem zinātniekiem un arī bijušajiem Latvijas prezidentiem parakstītā vēstulē premjerministram. Vēstulē uzrunātās problēmas bija viens no tematiem arī prezidenta Valda Zatlera sasauktajā valdības sēdē otrdien.

Piedāvājums ir paraugs tam, kas īsti jādēvē par kādas sistēmas strukturālām reformām, kuras Latvijā politiķi diemžēl mēdz tulkot arī kā vienkārši kvantitatīvus samazinājumus. Auziņa izstrādātajam plānam ir trīs varianti, kuri visi paredz augstskolu skaita samazināšanu. Taču reformu mērķis būtu starptautiskam līmenim atbilstoša izglītības kvalitāte.

Pašlaik Latvijā ir sešdesmit augstskolu, sešas no tām ir universitātes. Latvija lepojas arī ar lielāko studentu īpatsvaru Eiropā un otro lielāko pasaulē. Taču rezultāti ir neiepriecinoši — zinātņu doktoru skaits ir salīdzinoši mazs, tāpat publikāciju starptautiski recenzējamos izdevumos un reģistrēto patentu skaits ir pieticīgs. Studiju programmas augstskolās dublējas, trūkst kvalificētu pasniedzēju. Valsts un privātais finansējums mēdz pārklāties — līdzās budžeta grupām augstskolas spiestas piedāvāt maksas studijas.

Rektora piedāvātā plāna pirmajā variantā paredzēts saglabāt tikai vienu valsts augstskolu ar vairākām filiālēm. Otrais būtu augstākās izglītības sistēmas strukturēšana pēc reģioniem, izveidojot pa vienai augstskolai Rīgā, Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē. Trešais — koncentrēt augstskolas pa nozarēm.

Auziņš pats nepauž atbalstu kādam vienam no šiem variantiem, un katra priekšrocības un trūkumus jāizvērtē izglītības speciālistu un politiķu diskusijās. Taču atbalstāma ir viņa pārliecība, ka tai jābūt “šoka terapijai”, ja vēlamies tiešām būtiskas pārmaiņas. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) jau ir uzdevis izglītības ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) un ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) izstrādāt kopā ar izglītības speciālistiem piedāvājumu strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā. Kaut arī viedokļi par to īstenošanu ir dažādi, cerīga šķiet gan akadēmisko aprindu pārstāvju, gan valdības vienprātība, ka reformas tiešām ir nepieciešamas.” /diena.lv/

+11
0
Atbildēt

1

    Vita Vasiļjeva > andris902 12.09.2012. 22.14

    Atbalstu šo piedāvājumu – “Trešais — koncentrēt augstskolas pa nozarēm.”

    Baznīckungus jāsagatavo vienā, pedagogus otrā un inženierus trešajā augstskolā, bet lauksaimniekus un mežiniekus ceturtajā, armijas virsniekus piektajā, jūrniekus sestajā, ārstus septītajām, savukārt visus pārējos astotajā līdz desmitajā.

    Koncentrējot augstskolas pa nozarēm var panākt, ka dažas būs arī reģionos, piemēram, Rēzeknē.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu