Nokritizēt slavenību • IR.lv

Nokritizēt slavenību

5
Foto — Jānis Deinats, no personīgā arhīva
Anda Burve-Rozīte

Teātra kritiķe Silvija Radzobe pirms jaunās sezonas sākuma stāsta, kas visvairāk iepriecina un kaitina Latvijas teātros, un atklāj, kāpēc kritiķi ar teātriem lecas

Silvija Radzobe teātra kritikā strādā jau gandrīz 40 gadu. Vienmēr tikusi uzskatīta par vienu no asākajām mēlēm Latvijas kritikā. Latvijas Universitātē profesore Radzobe pasniedz teātra zinātni baltu filoloģijas programmā. Viņu saista ģimenes saites ar topošo teātra zinātnieci Zani Radzobi. Intervijā Radzobe seniore atklāj, kas viņas uzmanību teātros piesaistījis pagājušajā sezonā – jau pēc diviem mēnešiem 2011./2012.gada labākajiem tiks pasniegtas Spēlmaņu nakts balvas, un ko gaida no jaunās sezonas.

Kas jūs pagājušajā sezonā visvairāk iepriecināja teātros?
Trīs izrādes un viens process. Oblomovs Jaunajā Rīgas teātrī, Pūt, vējiņi! Liepājas teātrī un Jūlijas jaunkundze Valmieras teātrī. Dž.Dž.Džilindžera iestudētie Pūt, vējiņi! man šķiet ārkārtīgi emocionāla izrāde. Jūtīga pret vīrieša un sievietes pārdzīvojumiem mīlestības attiecībās – aizkustināja šis smalkums un iedziļināšanās. Ietekmēja arī kāds vārdos grūti definējams latviskums. Režija, mūzika, scenogrāfija, kustību režija, izpildītāji tik mērķtiecīgi vienoti un tik saskanīgi cits citu papildina šajā izrādē. Es teiktu, tas ir pirmais īstais latviešu mūzikls. 

Oblomovā mani saista tas, kas vispār mākslā: izrāde ir tik bagāta, dziļa, ka pirmajā piegājienā nav iespējams visu saprast.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu