Bērziņš: Automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņiem nav atbalstāma

Nepieciešams noskaidrot, cik daudz nepilsoņu īsti vēlētos pilsonību iegūt

Brīva pilsonības piešķiršana visiem nepilsoņiem ar likuma grozījumiem nav atbalstāma, bet nepilsoņu jautājums ir aktuāls un šī problēma būs jārisina, otrdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teica Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš norādīja, ka 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas nav normāli, ka ir vairāki simti tūkstoši nepilsoņu. Šim jautājumam būs jāpievērš vērība nākotnē, tomēr patlaban “nepilsoņu referenduma” iniciatoru piedāvātie likuma grozījumi neesot pareizais veids, kā šo problēmu risināt un jāmeklē citi ceļi.

Valsts prezidents atzīmēja, ka būtu nepieciešams noskaidrot, cik daudz nepilsoņu īsti vēlētos pilsonību iegūt, piebilstot, ka daļai nepilsoņu šis statuss esot par privilēģija, nevis ierobežojums, raksta LETA.

Runājot par iecerētajām likumdošanas izmaiņām, kas varētu novērst iespējamos referendumus par līdzīgām tēmām, Bērziņš skaidroja, ka iesāktajām iniciatīvām, kad tiek vākti paraksti, šā vai tā būtu bijis jānorit pēc patlaban spēkā esošajiem likumiem. Par to, vai pašreizējo iniciatīvu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem varēs nodot tautas nobalsošanai, būs jālemj Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Kā ziņots, par referenduma rīkošanu ir parakstījušies apmēram 12 600 pilsoņu. Referenduma par automātiskās pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem iniciator plāno savāktos parakstus šodien iesniegt CVK.

Valsts prezidenta kanceleja vēstulē CVK nenoliedz Saeimas un tautas tiesības pārskatīt pilsoņu kopumu, tomēr tā arī atsaucas uz Satversmes tiesas analīzi, saskaņā ar kuru Latvijas kontinuitāte ir tiesiskais pamats tam, lai nepilsoņiem automātiski nepiešķirtu pilsoņa statusu.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, iepazīstoties ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par parakstu vākšanas pirmā posma noslēgumu likumprojektam, kas paredz Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, prezidenta kanceleja ir nosūtījusi vēstuli CVK, kurā aicina komisiju pēc tam, kad tā būs saņēmusi likumprojektu un līdz šim savāktos parakstus, veikt iesniegtā likumprojekta juridisku pārbaudi.

Pārbaudes gaitā būtu vērtējama ne tikai likumprojekta atbilstība juridiskās tehnikas prasībām, bet arī atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Turklāt šāda pārbaude veicama pirms parakstu vākšanas otrā posma, lai nemaldinātu pilsoņus par likumprojekta kvalitāti.

Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% jeb aptuveni 150 000 vēlētāju apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu varētu lemt Saeima.