Baltkrievijas diktators – pats sev likums

Pagājis vairāk par mēnesi, kopš no Lietuvas teritorijas startējusi lidmašīna pusotru stundu netraucēti “paviesojās” Baltkrievijā, arī galvaspilsētas Minskas nomalē, piemiņai atstājot turpat tūkstoti plīša lācīšu, kuriem bija piestiprinātas zīmītes ar aicinājumiem ievērot demokrātijas pamatvērtības. Lidmašīna netraucēti atgriezās Lietuvā pēc tam, kad tai uzmanību tika pievērsuši civilā lidlauka dispečeri – sak, kas jūs esat un vai gatavojaties nolaisties?

No šī diezgan jancīgā notikuma varēja secināt, ka ar pretgaisa aizsardzības sistēmu (PAS) Aleksandra Lukašenko kopš 1994.gada pārvaldītajā Baltkrievijā kā nu ir, tā ir. Būtu tikai loģiski, ja “Batjka” personiski pievērstos jaunatklātās problēmas risināšanai vai vismaz paturētu to redzeslokā. Tikai tad jau tas nebūtu Lukašenko. Valsts PAS bija viņa lepnums un mūžīgais arguments sarunās ar Krieviju: mazā Baltkrievija – lielās Krievijas rietumu robežas sargātāja.

Par robežas drošību atbildīgie ģenerāļi sākotnēji noliedza, ka mazā lidmašīnīte pabijusi Baltkrievijas gaisa telpā, un uzreiz tam nenoticēja arī Lukašenko. Nācās noticēt, Baltkrievijas galvenais robežsargs un galvenais gaisa telpas sargātājs zaudējuši amatus, pa mici ticis arī sīkākiem priekšniekiem. Vēlāk gan Lukašenko paziņoja, ka zviedru lidmašīna tomēr tikusi pamanīta, taču zenītnieki to pažēlojuši. Tas nav nopietni: ja negribēja notriekt, varēja piespiest nosēsties. Ar divu triju savu lidaparātu palīdzību.

Robežpārkāpēji zviedri (tie visi ir nelielas reklāmas aģentūras darbinieki) publiski atzinuši, ka nelegāli pabijuši Baltkrievijā.

Ja Lukašenko oficiāli pieprasītu Zviedrijai izdot robežpārkāpējus tiesāšanai un mierīgi gaidītu atbildi, Zviedrija nonāktu visai nepatīkamā situācijā – agrāk vai vēlāk, bet atbilde būtu jādod.

Tikai mierīgi ieturēt pauzi Lukašenko neprot. Šis tikums diktatoriem parasti nepiemīt, un Lukašenko nav nekāds izņēmums. Nāca faktiska Zviedrijas vēstnieka izraidīšana un savu diplomātu atsaukšana no Stokholmas. Tika piedraudēts Lietuvai, ka tā būšot atbildīga par incidentu. Kā tas izpaudīsies, gan netiek precizēts. Iespējas jau nav nekādas plašās. Var ierobežot kravu sūtīšanu caur Klaipēdas ostu, tikai to nevar izdarīt operatīvi. Var iesaldēt diplomātiskās attiecības, tikai kāds no tā būtu guvums?

Baltkrievijas prokuratūra interneta variantā atsūtījusi pavēsti, kurā noteikts, kad zviedriem jāierodas uz nopratināšnu. Zviedri savukārt uzaicinājuši Lukašenko apmeklēt viņu vasaras mājiņu Dienvidzviedrijā, un pat apņēmušies segt ar ceļojumu saistītos izdevumus, ieskaitot braucienus ar taksometru.

Taču ar to pašu beidzas ar lidojumu saistītā jocīgā puse un sākas traģiskā.

Vairāk nekā mēnesi Minskā čekas izolatorā atrodas žurnālistikas students, kas pirmais ievietoja internetā plīša lācīša fotoattēlu (to pat Baltkrievijas likumi neaizliedz), un cilvēks, kas Minskā uz dažām dienām tika izīrējis dzīvokli zviedru tūristu pārim.

Arī šāda rīcība nav aizliegta ar likumu. Baltkievijas Kriminālkodeksā ir pants, kas paredz cietumsodu par valsts robežas nelikumīgu šķēsošanu, kuru veikusi organizēta grupa. Abu aizturēto saistība ar cilvēkiem lidmašīnā nav pierādāma, jo tādas nav bijis. Zviedriem bija vajadzīga lidmašīna un veiksme, nevis līdzjutēji Minskā. Un viņi to ir darījuši zināmu publiski.

Abi aizturētie faktiski nonākuši ķīlnieku lomā. Tā ir cilvēku nolaupītāju parastā taktika: vai nu tiek izpildītas viņu prasības, vai arī sākas ķīlnieku nogalināšana. Lukašenko gadījumā gan runa nav par nogalināšanu, bet par nevainīgu cilvēku ieslodzīšanu cietumā. Pants ir, grupas pastāvēšanas pierādījumi atradīsies. Ja vajadzēs, droši vien atradīsies pat liecinieki.

Šobrīd grūti paredzēt, kāds būs situācijas risinājums. Taču ar nokaitinātu diktatoru joki mazi. Diktatoriem nav aiztures pret nelietīgu paņēmienu izmantošanu, un Lukašenko to parāda ļoti uzskatāmi.