Ķīlis plāno mainīt augstskolu pārvaldi

Augstskolu autonomija neradot jaunu kvalitāti un konkurētspēju

Pēc augstskolu programmu vērtējuma publiskošanas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sola ķerties klāt pašiem augstākās izglītības vērtētājiem un panākt izmaiņas augstskolu pārvaldē. To ministrs apliecinājis žurnālam Ir.

Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padomei (AIP) kavējās publiskot par Eiropas naudu tapušā 854 augstskolu programmu vērtējuma rezultātus, kas rādīja, ka 55 programmas būtu slēdzamas. Ķīlis līdz ar sabiedrības pārstāvjiem aicināja AIP atklāt vērtējumu, pirms augstskolas sāk pieņemt dokumentus no potenciālajiem studētgribētājiem.

Ķīlis uzskata, ka šis vērtējums ir maigs: «Daudz asāk vajadzēja.» Augstskolu vērtējumu, viņaprāt, vajadzētu sniegt ik pēc diviem gadiem, nevis izņēmuma kārtā. «Jāatrod institucionalizēta vieta šādam vērtējumam, un tas jāsniedz visai Latvijas augstākās izglītības jomai vienlaikus. (..) Šis vērtējums ļoti masīvi jāizmanto tālāk, akreditējot studiju virzienus,» Ķīlis skaidro nodomu. «Nodarbosimies nevis tikai ar sodīšanu: sliktās programmas slēgt, nedot [budžeta] naudu nekvalitatīvajām programmām, bet arīdzan labās programmas apvienosim.»

Nākamais solis, ko Ķīlis augstākajā izglītībā grib spert, – atcelt studiju valodas ierobežojumus, lai tuvinātu Latvijas augstskolas starptautiskajai videi, veicinātu viesprofesoru pieplūšanu, iespēju katram studentam kaut semestri tikt studiju apmaiņas programmās citās valstīs, kā arī ciešu sasaisti ar darba tirgu – lai visvairāk vēlas studēt augstskolās, kuru absolventi ir veiksmīgi darba tirgū.

Pašlaik augstskolas tiek vadītas no iekšienes: tie, kas lemj, ir pašas augstskolas mācībspēki, administratori. Ķīlis uzskata, ka augstskolu padomēm jābūt strukturētām tā, ka mazākums tajās ir no pašas augstskolas, vairākums – no ārpuses – biznesa cilvēki, sabiedrības pārstāvji. «Šī padome saņem ekspertu vērtējumu, akreditācijas rezultātus un saka: «Kas tas ir? Rektor, ja gribat palikt amatā, nesiet mums pēc mēneša savu būtisko izmaiņu plānu! Vai arī mēs jūs atceļam,» Ķīlis skaidro.

«Tāpēc vajadzīgas izmaiņas Augstskolu likumā,» saka ministrs. «Augstākās izglītības pārvalde ilgstoši nav mainīta, akreditācijas sistēma ir jauna, bet imūna pret ārēju skarbu novērtējumu. Joprojām saglabājas protekcionisms profesoru un programmu piedāvājumam noteiktā valodā. Turklāt vēl augstskolu autonomija un budžeta vietas, kas nodrošina regulāru finanšu pieplūdi noteiktām augstskolām, un sistēma iekapsulējas. Skaidrs, ka tā neradīs jaunu kvalitāti un starptautisko konkurētspēju,» tā Ķīlis.

Vairāk par Ķīļa reformu plāniem lasiet šīs nedēļas žurnālā Ir rubrikas «Pusdienas» rakstā «Galvas ripos!».