Četras nedēļas mākslas, mūzikas, klasiskā kino un teātra cienītājus gaidīs Cēsu Mākslas festivāls, piedāvājot žanru robežas nojaucošu programmu
Ginta Gabrāna atomu, molekulu un gaismas spēles, Kaspara Putniņa sagatavotie Latvijas Radio kora ieraksti un fonā klusi lapas čabinošs Cēsu pilskalns. Tāda būs festivāla atklāšanas nakts – audiovizuāls pasākums Mūžīgā gaisma. Jautāti, kā radusies kopdarba ideja, abi mākslinieki sazvērnieciski saskatās. «Nē, nē, tagad vēl nav pienācis laiks atbildēm,» atgaiņājas Gints, skaidrojot – kamēr visi videomateriāli līdz galam nav samontēti, labāk lieki nepļāpāt.
Kaspars ir runīgāks: «Vispirms jau man ir bezgala interesanti sadarboties ar Gintu, jo viņam piemīt absolūti brīnišķīgā īpašība – spēja brīnīties par lietām, kuras mums apkārt, un parādīt šo fascinējoši skaisto pasauli ļoti mūsdienīgām, pat zinātniskām metodēm.» Taču ne mazāk svarīgi šķitis, ka projekts ļauj klausītājam un skatītājam nostāties diriģenta vietā. Protams, ne burtiski. «Mani nepamet sajūta, ka koncertu laikā klausītājs, ja tā var teikt, tiek drusku apzagts – mūzika visā savā krāsainībā, dimensijās un noskaņās vislabāk dzirdama vietā, kur atrodas diriģents. Īpaši jau koriem, jo balsis ir tik maigs instruments,» stāsta Kaspars, atklājot – Cēsu festivāla muzikāli vizuālais stāsts veidots tā, lai beidzot arī skatītājs spētu sadzirdēt to, kas parasti tiek tikai diriģenta ausij. «Iecerēts, ka «iezūmējam» tajā skaņas dabā, un tas sasaucas ar to, ko Gints dara, – ar makrouzņēmumu iet mikropasaulē,» skaidro Kaspars.
Tātad pasākuma plāns ir šāds – skatītāji sagaida tumsas iestāšanos, sasēžas Cēsu pils estrādes solos ar muguru pret pilsdrupām un sāk piedzīvojumu. Videoprojekcijās Gints Gabrāns vispirms atkāpjas 400 gadu senā pagātnē, kad tika izgudrots pirmais mikroskops, un soli pa solim atklāj skatītājam gaismas viļņu neredzamo dabu. Savukārt Kaspars Putniņš apkopojis Latvijas Radio kora ierakstus, kuros dzirdamas Ģērģa Ligeti, Karlo Džezualdo, Heinca Holligera, Džona Keidža, kā arī Kristapa Pētersona un Santas Ratnieces kompozīcijas. Visi skaņdarbi ir īpaši apstrādāti, bet, kā tieši, tas lai paliek noslēpums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.