ĀM neatzīst Kalnu Karabahā notikušās ‘prezidenta vēlēšanas’

Bažas par progresa trūkumu Kalnu Karabahas konflikta noregulējumā, incidentu eskalāciju un par upuru skaita pieaugumu

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) neatzīst ceturtdien Kalnu Karabahā notikušās “prezidenta vēlēšanas” un to rezultātus, vēsta LETA.

Ministrija pauž bažas par progresa trūkumu Kalnu Karabahas konflikta noregulējumā, incidentu eskalāciju un par upuru skaita pieaugumu, informēja ĀM Preses un informācijas departamentā.

ĀM uzskata, ka konfliktam ir jārod miermīlīgs risinājums, balstoties uz Madrides principiem, un atbalsta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupu un tās centienus konflikta risināšanā. ĀM aicina visas iesaistītās puses konfliktu risināt sarunu ceļā.

Jau ziņots, ka starptautiski neatzītajā Kalnu Karabahas Republikā 19.jūlijā notika prezidenta vēlēšanas un par augsto amatu tajās sacentās līdzšinējais valsts galva Bako Sahakjans un atvaļinātais armijas ģenerālis Vitālijs Balasanjans.

Centrālie jautājumi vēlēšanās ir republikas starptautiskā atzīšana, drošība un ekonomiskās situācijas uzlabošana.

Jau pirms vēlēšanām uzvara tajās bija tikpat kā garantēta Sahakjanam, ņemot vērā, ka viņu atbalsta trīs lielākās parlamentā pārstāvētās partijas.

Sahakjans sola īstenot sociālās un ekonomiskās reformas, kā arī drošina vēlētājus, ka viņa bruņotie spēki atvairīs Baku centienus atgūt kontroli pār reģionu.

“Ja Baku sāks karu, viņi ne tikvien saņems Karabahas armijas atbildi, bet arī nokļūs starptautiskās izolācijas situācijā,” sacīja Sahakjans. “Mūsu tautai ir nelokāms gars un stingra ticība mūsu pašu nākotnei.”

Balasanjanam bija nozīmīga loma 1991.-1994.gada Karabahas karā, kad viņš bija armēņu separātistu armijas komandiera vietnieks.

Kalnu Karabahas iedzīvotāju skaits ir 145 000, no viņiem 99 000 ir reģistrēti vēlētāji, apliecināja varasiestādes.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.