Kā var runāt ar Krieviju?

Vai tad nevajadzēja pierunāt prezidentu aizbraukt uz Maskavu nosvinēt 9. maiju, kā Rinkēvičs centās pierunāt Prezidentu Bērziņu?

No manas komentētājas pozīcijām ir tā, ka es neko daudz nevaru spriest par Krieviju, kā īsti pareizi ir ar to runāt, bet es varu spriest pavisam droši, ka Latvija patiešām ir Krievijas priekškambaris – un tāpēc nekā citādi kā par liekulību Krievijas kritizēšanu es neuzskatu.

Nevaru atrast – varbūt kāds ir veiklāks to foto, kur pirms nedēļas par Latvijas nodokļu maksātāju naudu uzturētā policijas auto izgaismojas zvaigznes – okupācijas armijas simbola izlikšanu pie Okupantu uzvaras pieminekļa.

Nerunāšu par faktiski pastāvošo divvalodību, par krievvalodīgo bieži vien neslēpto naidu pret latviešu valodu un latviešiem

Bet – manuprāt, daudz daudz svarīgāk būtu runāt – ko Latvijas valsts ir darījusi , lai tā nebūtu ? Padarījusi Latviju par divkopienu valsti? Un tālāk?

Tikko – 13.05. vakara ziņās LR atskaņoja Hodorkovska ziņojumu EP par kremļa ietekmes aģentiem – Ždanoku mēs regulāri ievēlam E P , bet Pjotram Avenam – laikam tas bija Duklavs, kuram izkārtojas mūsu Gaiziņa zemi un tagad tieši pretī LNMM – Kremļa cilvēks iekārtos savu muzeju.

Tāpēc šī kūdīšana – sliktais kremlis, kurš jāpārmāca, bet kur pārmācīšanas vietā kremļa naudai atveras pilnīgi visas durvis Latvijas valstī – … nu tas ir bezgala skumji un bezcerīgi

Arī ir bija tas, kurš publicēja sajūsminātu Santas remeres grāmatas Mūsējās ar Ždanoku varones lomā reklāmu – un tagad nu atkal – kā savaldīt kremli.

Varbūt jābeidz liekuļot pašiem, sava valsts, sava māja jāsakārto un tad kā tādam dzērājāzim jāskandina, ka no paša vilka ( lāča) nebaidās

Ja tiešām visa Eiropas dotā valsts ekonomikas atveseļošanās nauda aizies oik miljonāriem un valsts birokrātiem – nu tad šī valsts ir nolemta kremlim – nu ir. Visi cilvēki grib dzīvot, neviens negrib pārtikt no meliem un solījumiem

Ja necienīsim sevi, neviens mūs necienīs un mēs nebūsim līdzvērtīgi parneri, lai kādus melus mums nestāstītu politiķi

Kā runāt? Liekas, tas bija Trumens, kurš precīzi raksturoja vēlamās sarunas ar latīņamerikāņiem – maigiem vārdiem, bet turot pie rokas lielu rungu. Metode lieliski derētu arī sarunām arī ar diženo Krievzemi. Tikai rungai jābūt labi redzamai un nav atstājama vieta šaubām par to, ka tā tiks lietota. Tā vietā mūsu… sabiedrotie (ticu jau, ticu…) runā bargi, bet rungas vietā drosmīgi vicina pa gaisu seksšopā nospertu piepūšamu orgānu. Un imitē pārliecību, ka no tā nobijusies ģemokrātiskā Krievija ar steigu labosies.
“Trīs jūru” ideja arī man šķiet simpātiska, bet tad vērts nopietni un godīgi izanalizēt, kāpēc nekas līdzīgs neizdevās starpkaru periodā. Baidos, ka tāda analīze parādīs idejas neiespējamību, tomēr mazliet ceru, ka tagad citi laiki un visas ieinteresētās valstīs neatkārtos iepriekšējās kļūdas.