Melngalvju namu slēdz apmeklētājiem vismaz uz trim gadiem

Jaunās Valsts prezidenta kancelejas darba telpas valstij izmaksās gandrīz divas reizes vairāk

No 15.jūlija, kad tiks slēgts Melngalvju nams, lai sāktu pielāgošanas darbus Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām, pārmaiņas šajā Rīgas “sirds” vietā drīz izjutīs arī Rātslaukuma apmeklētāji. Lai arī namā prezidenta dienestam atvēlēta mazāka platība, par to valsts maksās gandrīz divreiz lielāku nomas maksu Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībai „Rīgas nami”. Vismaz līdz 2015.gadam, kad Melngalvju nams pildīs tikai Valsts prezidenta kancelejas darba funkcijas, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem ieeja tajā būs slēgta.

Jau ziņots, ka sakarā ar Rīgas pils rekonstrukciju no trim iespējamiem Valsts prezidenta kancelejas pārcelšanās variantiem par labāko tika atzīts Melngalvju nams, jo tajā funkcionāli vienkopus var nodrošināt telpas reprezentatīvām, darba un drošības vajadzībām. Savukārt līdzšinējo prezidenta rezidenci Rīgas pili, kas atrodas kritiskā stāvoklī, iecerēts rekonstruēt.

„Precīzu pārcelšanās datumu vēl nevaru prognozēt, bet ideālā gadījumā mēs sāktu strādāt Melngalvju namā jau 3.septembrī,” Ir.lv teica Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Valsts prezidenta kancelejai un Militārajai policijai, kas rūpējas par prezidenta Andra Bērziņa drošību un apsardzi, šīs pagaidu telpas paredzēts izmantot līdz 2015.gadam.

Paredzētie kancelejas pārcelšanās izdevumi sastāda 15 000 latu, savukārt telpu pielāgošanai atvēlēti 95 000 latu. „Kabinetus pārkrāmēs un savas mantas pārnesīs paši kancelejas darbinieki, izmantojot mums pieejamā autoparka automašīnas,” stāsta Krapāne. Viņa skaidro, ka tam paredzēti aptuveni 10 000 latu, bet naudas izlietojuma sīkākas pozīcijas atsakās Ir.lv atklāt.

Atlikušie pieci tūkstoši latu tiks tērēti, lai pārvilktu komunikācijas, tajā skaitā telefonu, internetu, faksu. Tiks pārnestas arī kancelejai piederošās mēbeles, “bet Rīgas pils greznās mēbeles ir muzeja īpašums, tur tās arī tiks glabātas līdz pils rekonstrukcijas darbu beigām”, stāsta Krapāne. Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele savukārt skaidro, ka tās mēbeles, kas būs jārestaurē, tiks nodotas Valsts Nekustamo īpašumu aģentūrai – pagājis pietiekami ilgs laiks kopš pēdējās restaurācijas 1994.gadā.

Mazāk, bet dārgāk

Līdz šim Valsts prezidenta kancelejas Rīgas pilī nomāto telpu kopējā platība bija 3831,76 kvadrātmetri. Melngalvju namā kancelejas dzīves telpa samazinās par teju 150 kv.m. – tā būs 3685 kvadrātmetri.

Toties izmaksas par jaunajām telpām valsts budžetam pieaug gandrīz divas reizes – Melngalvju nama nomas maksa kopā ar PVN gadā sastādīs Ls 86 317,44, bet Rīgas pilī, bez papildus pieciem tūkstošiem latu gadā par dažiem pasākumiem īrēto Melngalvju namu, nomas maksa kopā ar PVN ir Ls 42 967,38. Pagaidām plānotie provizoriskie prezidenta kancelejas un Aizsardzības ministrijas pagaidu telpu nomas maksas izdevumi līdz 2015.gadam paredzēti Ls 230 059.

Melngalvju nama tehniskais stāvoklis ir ļoti labs un nav nepieciešami papildu kapitālieguldījumi tā uzlabošanai, taču ir vajadzīgs veikt telpu pielāgošanas darbus atbilstoši prezidenta kancelejas un prezidenta drošības prasībām. Tam valsts piešķīrusi 95 000 latu, vēsta Ministru kabineta informatīvais ziņojums.

Šos darbus uzticēts veikt SIA „Rīgas nami”, kā īpašumā ir Melngalvju nams. Uzņēmuma preses sekretāre Terēza Luksa Ir.lv teica, ka 3.jūlijā noslēdzies izsludinātais iepirkuma konkurss par telpu pielāgošanas darbiem Melngalvju nama kompleksā Rātslaukumā 5, Rātslaukumā 6 un Rātslaukumā 7.

Valsts noslēpums… riģipša sienās

Kad Ir.lv „Rīgas namu” pārstāvei Sigitai Škaparei taujāja detalizētāku informāciju gan par iepirkuma konkursu, gan to, kādas izmaiņas notiks Melngalvju nama telpās, Škapare pēc vairāku dienu klusēšanas paskaidroja, ka sīkāk neko komentēt nevar, jo visiem šiem jautājumiem esot saistība ar valsts noslēpumu.

Savukārt prezidenta preses sekretāre Krapāne teic: „Nekādu noslēpumu tur nebūs”, un sola, ka augusta beigās, kad visi darbi būs pabeigti, arī varēs stāstīt vairāk un žurnālistiem izrādīt telpas.

Tikmēr interesenti ar „Rīgas namu” izsludinātā iepirkumu konkursa tehnisko specifikāciju par Melngalvju nama pielāgošanas darbu apjomu aptuvenu priekšstatu var gūt internetā. Veicamo darbu sarakstā ir visdažādākie, sākot no kanalizācijas un ūdensvada urbumiem, skaņas izolācijas čaulas un gaisa kondicionēšanas ierīkošanas, līdz vēsturiskās sienas un griestu krāsojuma atjaunošanai, jaunu nožogojumu veidošanai nama ārpusē.

UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas pārstāvis un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis, kurš konsultē Valsts prezidenta kanceleju mākslas vēstures jautājumos, uz kancelejas pārcelšanos raugās ļoti pozitīvi. 5.jūlijā viņam par Melngalvju nama pielāgošanas darbiem bijusi tikšanās ar arhitektu biroja „Sestais stils” arhitektiem. Spārītis interesējies, cik liela iejaukšanās plānota pašreizējā ēkas izskatā. „Svarīgi ir, lai šos darbus varētu veikt bez zaudējumiem pašai ēkai. Žogus droši vien plānots būvēt tīri funkcijas dēļ – drošība. Ideāli, ja varēs saskaņot drošību ar estētisko vērtību, uzceļot vien dažas pagaidu starpsienas,” prāto Spārītis. Viņaprāt, dažu pagaidu riģipša sienu izbūve nekādā gadījumā nenodarīs kaitējumu Melngalvju namam.

Kamēr valsts noslēpumā tinās “Rīgas namu” pārstāve, Spārītis Ir.lv pastāstīja, ka Valsts prezidenta kabinets atradīsies Melngalvju nama 1.stāvā, kur pašlaik atrodoties vēsturiskie kabineti. Šajā pat stāvā tikšot izvietots arī Preses dienests, kura telpas no prezidenta kabineta tiks norobežotas ar pagaidu starpsienām. Tās vēlāk varēs viegli nojaukt un atstātās pēdas likvidēt ar kosmētisko remontu.

Pārējie kancelejas darbinieki strādās Zilās Gvardes namā Rātslaukumā 5, kur patlaban atrodas restorāns „Salve”, kā arī Rātslaukumā 6, kur atrodas Rīgas Tūrisma informācijas centrs. Visas šī telpas ir Melngalvju nama kompleksa sastāvdaļa un atrodas zem viena jumta.

„Mums ar Rīgas domi ir vienošanās, ka Melngalvju namā drīkstēs rīkot pašvaldības, bet ne privātos pasākumus, kamēr tie nav pretrunā ar Valsts prezidenta dienas kārtību,” Ir.lv teica Krapāne. Tiesa, iedzīvotājiem ieeja Melngalvju namā būs slēgta, nekādas izstādes te arī vairs netiks organizētas, “tomēr apsveram iespēju atļaut organizēt iepriekš pieteiktas ekskursijas pa Melngalvju namu”, teic Krapāne.

Rātslaukumā ierobežojumu pārvietoties nebūs

Arī ārzemju viesu uzņemšanas laikā pie Melngalvju nama nekāda īpaša norobežojuma nebūšot, tikai sarkanais paklājs un goda sardze, kā tas parasti bijis pie Rīgas pils. „Tas viss būs sabiedrības acīm pieejams. Pie Melngalvju nama šo viesu ierašanos noteikti redzēs lielāks skaits cilvēku nekā tas bija pie Rīgas pils,” teic Krapāne.

Viņa arī apgalvo, ka Rātslaukumā virzienā uz Rolanda statuju nekādu norobežojumu pārvietoties nebūs. Atšķirībā no Rīgas pils goda sardzi pie Melngalvju nama izvietot neesot plānots, ja neskaita viesu uzņemšanas un pasākumu rīkošanas laiku.

Spārītis uzskata, ka Melngalvju nams ir piemērota vieta gan no loģistikas, gan estētiskā, gan kultūrvēsturiskā viedokļa. „Šīs telpas varētu būt ļoti laba reprezentācija gan ārvalstu viesu uzņemšanai, gan citiem saviesīgiem pasākumiem,” saka Spārītis.

Taču Ir.lv noskaidroja, ka pieejamais plāns paredz Melngalvju nama aizmugurē līdz Grēcinieku ielai, kur tagad atrodas Rīgas pašvaldības maksas autostāvvieta, izbūvēt 98 metrus garu cinkotu nožogojumu, tur ierīkojot automātisku barjeru automašīnu iebraukšanai. Šim žogam paredzēta vēl viena ieeja tieši aiz Okupācijas muzeja no Melngalvju nama aizmugurējā stūra. Te pārvietosies kancelejas darbinieki un apsardze.

Savukārt esošo metāla stabiņu vietā, kas atrodas aiz Okupācijas muzeja perpendikulāri Kaļķu ielai, tiks ierīkoti masīvi metāla stabi, kas būs savienoti ar ķēdēm, paredz plāns.