fbpx

Valdība spiedīs uzlabot valsts uzņēmumu ziedošanas kārtību 7

Foto: Emīls Desjatņikovs, F64
Print Friendly, PDF & Email

Lielākā daļa no ziedotājiem veic ziedojumus sporta atbalstam un ziedojumus bieži saņem vienas un tās pašas sporta organizācijas

Būs jāuzlabo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dāvināšanas un ziedošanas kārtība. Šādu risinājumu pirmdien skatīja Ministru kabineta komitejā.

Koncepciju par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50% procentus, ziedojumu politikas uzlabošanu ministri gan vēl neatbalstīja, jo nepieciešami papildus saskaņojumi par saņemtajiem iebildumiem, raksta “Nozare.lv”.

Finanšu ministrijai (FM) būs jāizstrādā un līdz 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumi likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, lai noteiktu stingrākus dāvinājumu un ziedojumu piešķiršanas nosacījumus.

Dāvinājuma un ziedojuma virs 10 000 latu veikšanai būs nepieciešama Ministru kabineta piekrišana. Valdības atļauja būs nepieciešama arī tad, ja vienam saņēmējam atvēlētais ziedojums kalendārā gada laikā pārsniedz 10 000 latu.

Plānots noteikt, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, meitasuzņēmumiem aizliegts dāvināt un ziedot.

Iecerēts papildināt jomas, kurās var veikt dāvinājumu un ziedojumu – tiks atļauts dāvināt un ziedot pilsoniskās sabiedrības attīstībai.

Ekonomikas ministrijai uzdots noteikt dāvinājumu un ziedojumu politikas izstrādi un apstiprināšanu, kā arī noteikt ziedošanas atklātības prasības un ziedojumu izlietojuma kontroles mehānismu valsts kapitālsabiedrībās, pašvaldības kapitālsabiedrībās un kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%.

Finanšu ministrijas piedāvājums

FM koncepcijā norāda uz vairākām patlaban pastāvošām problēmām, proti, ziedošana ir nepārskatāma, ziedojumu mērķi ir vispārīgi un, iespējams, atšķiras no valsts prioritātēm, lēmuma par ziedojumu pieņemšanas procesā iesaistīts ierobežots skaits ekspertu un lēmuma pieņēmēju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju ziedojumi, iespējams, ietekmē tarifus.

Lai risinātu konstatētās problēmas, FM piedāvāja divus risinājumu variantus – vai nu aizliegt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām veikt ziedojumus, vai arī veikt uzlabojumus lēmumu par ziedojumiem pieņemšanas procesā.

Valdības komitejai bija piedāvāts risinājuma variants, kas paredz būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pašreizējo dāvināšanas un ziedošanas kārtību.

Šajā variantā FM rosina liegt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem veikt dāvinājumus un ziedojumus, bet saglabāt iespēju veikt dāvinājumus un ziedojumus mātesuzņēmumiem, kuru kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai.

Šis risinājuma variants paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībai jāizstrādā dāvināšanas un ziedošanas stratēģija un ka par ziedojumu līdz 10 000 latu lēmumu pieņem pati valsts kapitālsabiedrība, bet, ja dāvinājuma un ziedojuma summa ir virs 10 000 latu, par dāvinājumu un ziedojumu jālemj Ministru kabinetam.

Šis risinājums paredz, ka valsts kapitālsabiedrībai par savu īstenoto dāvinājumu politiku savlaicīgi jāsniedz informācija kapitālsabiedrības un kapitālsabiedrības turētāju mājaslapā, jāpaskaidro, kādiem mērķiem ir paredzēti ziedojumi, kad pieteikties, kā arī to, kā tiek izlietoti valsts kapitālsabiedrību dāvinājumi.

Dombrovskis: priekšlikums nerisina situāciju

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce ministriem norādīja, ka izvēlētais ceļš, kā to veikt, ir aplams un tas ir pretrunā ar valdībā atbalstīto valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanu.

Viņš skaidroja, ka Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums faktiski saglabā esošo situāciju, kur vienai daļai no lēmumiem tiek paaugstināta politiskā atbildība. Viņaprāt, tas apgrūtinātu Ministru kabineta darbu, un piedāvātie risinājumi ziedojumu kontrolei ir cīnīšanās ar nelielu kapitālsabiedrību apgrozījuma daļu.

“Nevajag aizliegt ziedot, bet nevajag arī stiept uz [Ministru] kabinetu. Padarīt kabinetu atbildīgo par lēmumu pieņemšanu, kuram iedalīt ziedojumus, es neatbalstu,” sacīja Pūce.

Arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) atzina, ka šis noteikumu projekts ir jāvirza papildus saskaņošanai. Viņš piekrīt, ka Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums ir nevis problēmas risināšana, bet gan atbildības pārnešana no Finanšu ministrijas uz valdību. “Bet mēs esam tā pieraduši,” ironiski piebilda Dombrovskis.

Viņam pieņemams šķita Zemkopības ministrijas piedāvājums, ka valdībai saskaņošanai iesniedz tikai konceptuālos lēmumus, bet ziedojumu summas paliek Finanšu ministrijas kompetencē.

Tāpat pēc premjera domām koncepcijā būtu nepieciešams piedāvāt risinājumus par reklāmas pakalpojumu līgumiem, kas nereti ir veids, kā tiek apieti ziedojumi, proti, noformējot tos par reklāmas pakalpojumiem.

Kā ziņots, patlaban likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu teikts: ja dāvinājuma vai ziedojuma summa pārsniedz 1000 latus, dāvinājumu drīkst piešķirt tikai ar finanšu ministra vai attiecīgās pašvaldības domes atļauju.

Kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas finanšu ministra atļauju, sniegtais atbalsts pēdējos gados ir audzis. Kapitālsabiedrības 2008.gadā veikušas ziedojumus 1,5 miljonu latu apmērā, 2009.gadā tās ziedojušas 7,4 miljonus latu, 2010.gadā – 5,6 miljonus latu, bet 2011.gadā – 7,3 miljonus latu.

No pērn veiktajiem ziedojumiem 49,3% jeb 3,588 miljoni latu atvēlēti sociālās palīdzības veicināšanai, 33% jeb 2,4 miljoni latu – sportam, 11,2% jeb 815 000 lati – kultūrai, 6,5% jeb 475 491 lats – izglītībai.

FM koncepcijā teikts, ka lielākā daļa no ziedotājiem veic ziedojumus sporta atbalstam un ziedojumus bieži saņem vienas un tās pašas sporta organizācijas. Piemēram, AS “Latvijas Valsts meži” pērn Latvijas Olimpiskajai komitejai ziedoja 2,4 miljonus latu, 2010.gadā – 1,42 miljonus latu, 2009.gadā – 715 000 latu. Gan 2009.gadā, gan 2010.gadā “Latvijas Valsts meži” ziedoja arī Latvijas Motosporta federācijai, Latvijas Handbola federācijai un Latvijas Bobsleja federācijai.

Kapitālsabiedrību ziedojumi sociālās palīdzības veicināšanai no 2009.gada līdz 2011.gadam pārsvarā veikti, lai atbalstītu gan AS “Latvenergo”, gan AS “Rīgas siltums” pakalpojumu saņēmējus, lai gan šādu atbalsta pasākumu sniegšana būtu vietējo pašvaldību sociālo palīdzības dienestu kompetencē, teikts FM sagatavotajā dokumentā. Šie ziedojumi 2010.gadā veidoja 81% no ziedojumiem sociālās palīdzības jomā, bet 2011.gadā – 83,3%. Pastāv zināms risks, vai kapitālsabiedrību, tostarp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, veiktos dāvinājumus sociālās palīdzības veicināšanas jomā patiešām saņem tā sabiedrības daļa, kurai šāds atbalsts ir visvairāk nepieciešams, atzīmē FM.

 

Komentāri (7)

austrisv 02.07.2012. 13.27

Šī jautājuma sakārtošana valsts uzņēmumos būtu ļoti svarīga!
Tad nevarēs LVM , Latvenergo un citu lielu uzņēmumu naudu izdaļāt savējiem!

+1
0
Atbildēt

0

piziks 03.07.2012. 10.32

Finansu ministrs Vilks vēlas palēkt malā pēc tam, kad pērn ar savu parakstu ļāva Ls 900 000 uz pusēm sadalīt basketklubiemm VEF un “Ventspils” (nez, kur Mezavilka sašutums par valsts naudas eksportu, divu pusprivātklubu mazuļiem cīnoties par savu mazo pašapziņu utml. orgānu pagarinājumiem par valsts naudu savstarpējās lokālambicijās?! Abi klubi un “sāncenši” dižbumbātāji — Jaunups un Lembergs — visticamāk, lielāko izsistā “ziedojuma” daļu eksportēja, iepērkot citzemju bumbātājus…)

Ziedošanu varētu un vajadzētu atļaut/pielaut Latvijas izlasēm olimpiskajos sporta veidos, — nevis Slakterdēļu ātrumlaivam, politaktivistu pirktiem gladiatoriem, miljonāriem autorallistiem un/vai “pasaules karpu copes čempionāta izcilniekiem”.

0
0
Atbildēt

0

māsa 02.07.2012. 22.44

“Uzlabot” kā virsrakstā? Tad gan!

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu