Zinātne pēdējās desmitgadēs centusies radīt «dramatisko mašīnu» jeb brīnišķīgo datoru, no kura mēs nekad negribētu šķirties. Vienlaikus apgriezienus uzņem «neredzamie» procesori, kas bez mūsu pašu ziņas nemanāmi kontrolē dzīvi
Pavasaris ir klāt, un sākas gada laiks, kad darba nedēļas beigās dažs labs iedomāsies – pietiek birojā izslēgt galda datoru, lai atsvabinātos no elektroniskajiem tīkliem un ienirtu dabas pasaulē. Prom no vides, kur dūc dators, zvana telefons, burkšķ printeri un faksi. Gaida meža klusums, lauku miers, dārza darbu nesteidzīgais ritms.
Par šādām vīzijām var tikai nopūsties un teikt: «Ak, cik deviņdesmitgadnieciski!» Pat tajos laikos doma, ka varam dzīvot divās – tehnoloģiju un «īstās dzīves» – pasaulēs, bija pašapmāns. Īstenībā jau 80.gados stilīgiem tolaiku jauniešiem bija savi portatīvie datoriņi, tikai tos tā nesauca. Tie bija kāda Zviedrijas brālēna vai Amerikas tantes sagādātie digitālie rokaspulksteņi ar kalkulatora un laika zonu funkcijām. Varbūt tā ir pilsētas leģenda, bet stāsta, ka jau šādos pulksteņos bija lielāka rēķināšanas jauda nekā datoram, kas 1969.gadā uz Mēness virsmas nosēdināja Apollo 11 kosmosa kuģi ar diviem amerikāņu astronautiem. Tā skatoties, vismaz daži cilvēki Latvijā ar datoriem «apkārušies» jau teju 30 gadus.
Tagad var pamatoti teikt, ka datori vai vismaz specializētas mikroshēmas ir visur. Tie ir dažādi sensori, portatīvas ierīces, kurām parasti nepiedēvējam datora spējas, maksājumu kartes ar čipu un dažādi mikroprocesori, kas darbina vai uzrauga modernas automašīnas dažādas funkcijas – degvielas padevi, displejus, klimata kontroli. Dzīvokļos ir termostati, datorizēta apkures vadība, dažos birojos ar sensoriem regulējamas žalūzijas un aizkari, kas automātiski aizsedz logus no tiešas saules un pārkaršanas. Dažādu veidu mikroprocesori ir visur, tos jau gandrīz var saukt par visuresošu skaitļošanas sistēmu (no angliskā ubiquitous computing). Taču viens no svarīgākajiem elementiem, kas šo visuresamību pastiprina, ir komunikācija visu elementu starpā jeb tīkls.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.