Lido ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kam izdevies izrāpties no maksātnespējas bedres. Gunāra Ķirsona liktenīgās fantāzijas ir iegrožotas un pārvērstas biznesa plānos, tomēr smagie triecieni viņu nav piezemējuši. «Nē, tieši otrādi – es vēl vairāk izdomāju lietas. Pilnīgi jaunas – nu pilnīgi jaunas, kas vēl nav bijušas pasaulē!»
Es pieļāvu kļūdu – ar šiem vārdiem Gunārs Ķirsons, nostājies žurnālistu priekšā, ar baņķieriem, konsultantiem un Lido vadības cilvēkiem pie sāniem, februāra sākumā atklāja savu preses konferenci. Cilvēkiem, kas pie viņa strādāja vēl tikai pirms diviem gadiem un pazina īpašnieka «skaldi un valdi» politiku, tas varēja izklausīties pilnīgi neticami.
«Jā, man pietika spēka atzīt kļūdas, un ar to es lepojos,» vēlāk intervijā man rāmā balsī teiks Ķirsons. «Neatrast Eiropu vainīgu, valsti vainīgu, atrast vainu tikai sevī – tā bija mana uzvara. Es taču esmu saimnieks, tikai es esmu vainīgs.» Iemesls gan intervijai, gan preses konferencei ir fakts, ka Lido vismaz pagaidām ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram izdevies izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu un pilnā mērā atjaunot maksātspēju. Privātās maksātnespējas procesu tuvākajā laikā cer izbeigt arī pats Ķirsons, līdz ar to viņam būs izdevies Lido saglabāt savā īpašumā. Tiesa, tas ir gluži cits Lido, un kaut kas «cits» ir arī Ķirsonā.
Karš, nevis darbs
Par savu pirmo un lielāko kļūdu Ķirsons uzskata to, ka līdzās sabiedriskajai ēdināšanai sāka citu biznesu – Pierīgā atvēra lielu rūpnīcu, kurā plānoja ražot interjeru Lido restorāniem citur pasaulē, un Madonas pusē uztaisīja slēpošanas kalnu un viesnīcu, kas pazīstama kā Ķirsona muiža. Abus projektus raksturo milzīgi un, pēc daudzu domām, izšķērdīgi ieguldījumi, kuru pabeigšana turklāt sakrita ar «dižķibeli».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.