Referendumu par otru valsts valodu krievu mediji pasniedz kā vēsturisku iespēju. Kam – tas paliek atklāts jautājums
Bažas, ka referendumu par krievu valodu varētu apturēt Satversmes tiesa, krievu medijos izraisīja sašutuma vilni, kas visus saliedēja. Turpretī Satversmes tiesas lēmums raisīja divējādas reakcijas – atvieglojumu par to, ka balsošana notiks, un satraukumu, ko īsti tiesa vēlāk secinās par Satversmes negrozāmību. Šajā rakstā aplūkojam, kā referenduma tēma tiek atspoguļota krievu medijos*.
Jārāda pašcieņa
Pēdējos mēnešos krievu mediju pasaules redzējums jau divreiz ir būtiski sašūpojies. Pirmais satricinājums nāca uzreiz pēc ārkārtas vēlēšanām, kad tika nopietni apspriesta Saskaņas centra nonākšana valdībā un līdz ar to drošais «mēs» (žurnālisti, krievvalodīgie iedzīvotāji un politiķi) un «viņi» (latviešu politiskā elite) dalījums draudēja sajaukties vienā burzmā, kurā būtu grūti meklēt vainīgos. Tāds pats apmulsums sākotnēji, šķiet, valdīja ar valodas referendumu.
No vienas puses, paši mediji labprāt aizstāvētu referenduma ideju, taču, no otras puses, «mūsējo» pārstāvji no Saskaņas centra oficiāli iestājās pret divām valsts valodām. Beidzot SC līderu Nila Ušakova un vēlāk Jāņa Urbanoviča paziņojumi par atbalstu tautas nobalsošanai visu salika pa plauktiņiem – tagad avīžu lappusēs un ēterā dalījums «mēs» un «viņi» turpinās bez mulsuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.