Trīs valstīm šogad jālemj par daudzu miljardu vērtiem kopējiem darbiem
Šis ir Baltijas lielās infrastruktūras gads. Nākamajos mēnešos galvenais sarunu temats ne vienmēr saskanīgajām «trīs māsām» Latvijai, Igaunijai un Lietuvai būs kopīgi pieņemamie lēmumi par trīs megaprojektiem, kuru realizēšana ne tikai ciešāk integrētu reģiona enerģētikas un transporta infrastruktūru, bet arī piesaistītu to tuvāk pārējai Eiropas Savienībai.
Tiesa, nevienam no šiem projektiem virzība uz priekšu nav gluda. Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (SGT) projekts, kurš radītu alternatīvu Krievijas Gazprom piegādātajam kurināmajam, jau ilgstoši nekust no vietas, jo Rīga, Viļņa un Tallina nevar vienoties, kur to celt. Visaginas atomelektrospēkstacijas projekts, kurā varētu piedalīties visas trīs Baltijas valstis, nesen sasniedza «starpfinišu», kad Lietuvas valdība parakstīja vienošanos ar Japānas industriālo gigantu Hitachi par AES celtniecības un koncesijas līguma izstrādi. Taču oktobrī būs Seima vēlēšanas, un pašā Lietuvā jau izskan bažas, vai nesanāks kā pirms četriem gadiem, kad aizejošā valdība pirms vēlēšanām vienojās par AES celtniecību, bet jaunā valdība pēc vēlēšanām šo vienošanos atcēla.
Savukārt Rail Baltica projekts – Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas būvniecība no Lietuvas robežai līdz Tallinai, kas savienotu Baltijas dzelzceļa tīklu ar pārējo Eiropu – izraisījis šaubas par tā noslogojumu un rentabilitāti gan Latvijas, gan arī Igaunijas ar austrumu-rietumu tranzītu saistītajās aprindās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.