Kā laimīgā kaijas kaka

  • Ieva Puķe
  • 04.01.2012
  • IR
Jānis un Laila Kirmuškas Latvijas Leļļu teātrī nostrādājuši 25 gadus, bet tagad ir izveidojuši privāto teātri Kili–Kili.

Jānis un Laila Kirmuškas Latvijas Leļļu teātrī nostrādājuši 25 gadus, bet tagad ir izveidojuši privāto teātri Kili–Kili.

Atdalījušies no Leļļu teātra, trīs aktieri ar vienu no populārākajiem Latvijas Ziemassvētku vecīšiem Jāni Kirmušku priekšgalā izveidojuši trupu Kili-Kili. Izrāde par vilku un zaķīti jau apceļojusi latviešu emigrācijas centrus 

Kirmuška - Lipors, Kirmuška - Lipora. Šādi izskaidrots, aktieru apvienības Kili-Kili nosaukums, par kuru, SIA reģistrējot, brīnījušies ierēdņi, iegūst cilvēciskas aprises. Jānis un Laila Kirmuškas, Edgars un Lilija Lipori. Jā, latviešiem neparasti uzvārdi, piekrīt Jānis Kirmuška, ilggadējais Latvijas Leļļu teātra aktieris. Viņa kolēģis Edgars Lipors, dziedošo vīru kopas Vilki vadītājs, liels nacionālo vērtību un folkloras cienītājs, par savu uzvārdu puspajokam, pusnopietni «izpīpējis», ka latgaliski tas varot nozīmēt «liepu āri». Bet Kirmuškas neziņu kliedējusi ģimeņu nometne 3x3 Mazsalacā, kur piedalījies arī baltu valodu profesors Austris Grasis. «Jāprasa līviem!» valodnieks iesaucies, padzirdot, ka Kirmušku dzimta sakņojas Vidzemes lībiešu senajās teritorijās, Staicelē un Alojā. ««Kir» ir kaija vai ķīris. «Muška» - melna oga, mellene,» Helmī un Dainis Stalti atbildi zinājuši uzreiz. 

Jaunākajā žurnālā