Trīsdesmit piecus gadus Imants bija Latvijas TV programmu pults režisors un laida ēterā raidījumus, piespiežot pogu. 25 gadus viņš vada bēru ceremonijas un spiež pogu, kas nolaiž lejup zārku uz kremēšanu
Pēc izglītības Imants ir režisors, mācījies pie režisores Lūcijas Ņefedovas, vadījis Slokas un Lapmežciema dramatiskos kolektīvus. Pēcāk strādājis televīzijā, pieredzējis barikādes. «Tas bija ļoti trauksmains, bet arī skaists laiks. Vienotība un apņemšanās strādāt, lai vai kas notiktu. Kad omonieši ieņēma televīzijas ēku, TV aparatūru noslēpa kāda krieviete. Bailes bija tikai par savējiem, kas mājās. Pašiem ne.» Tolaik televīzijai bijis cits spēks – ja sastrādāto šmuci parādīja televīzijā, tad vainīgo atlaida. «Tagad ir tā: parādīja televīzijā? Nu un? Būs citas ziņas, šīs aizmirsīsies.»
Vadīt bēres Imants sāka, vēl strādājot televīzijā. Kursabiedrene no uzņēmuma Atvadas regulāri aicināja pievienoties, vajagot vīriešus. «Sākums bija drausmīgs,» Imants stāsta, ka debitējis krievu bērēs. Krievi no latviešiem atšķiroties ar temperamentu. Kad aicina atvadīties un ņemt ziedus, latvieši stāv un skatās cits uz citu. Krievi iet pēc pirmā uzaicinājuma. Latvieši ticot dažādiem rituāliem, piemēram, ja, laižot kapā zārku, kaut kas iekrīt, – jāatstāj. Reiz zārka nesējam kapā iekrita telefons un tur arī palika.
Ja nu Dācim kas nepatīk, tad tas, ka bērnus spiež atvadīties no aizgājēja. «Viņiem taču ir bail.» Dažs uz bērēm ņemot līdzi arī bērnu ratiņos, suņus gan krematorijā neielaiž. Mūzikas izvēles ziņā Dācis cenšas uzklausīt: ir bēres, kur skanējis tikai Bītlu repertuārs. Iecienītākās ir Raimonda Paula dziesmas: Kamolā tinēja, Mēmā dziesma, Mātei. Bijušas arī bēres, kur dzied solo, piemēram, Ainārs Virga, Niks Matvejevs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.