Bērniņ, tev nebūs tiesību 45

Foto: Karolis Kavolelis, F64
Didzis Melbiksis
Print Friendly, PDF & Email

Par demokrātijas pamatu graušanu, vairākas balsis piešķirot vienam cilvēkam

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Elīnas Egles priekšlikums “piešķirt bērniem vēlēšanu tiesības” ir jāsaprot pēc tā būtības. Runa nebūt nav par šo tiesību piešķiršanu bērniem. Egle vēlas patvaļīgi nodot šīs tiesības bērnu vecāku rokās, tādējādi graujot demokrātijas pamatus.

Priekšlikums pirmajā acu uzmetienā var šķist pat ļoti progresīvs. “.. iespējams, ir pienācis pēdējais laiks, lai tiktu piešķirtas balsošanas tiesības arīdzan bērniem, proti, kamēr viņi sasniedz pilngadību, tās tiek nodotas viņu vecākiem,” tā savu ideju masu medijos skaidrojusi Egle. Jauki, vai ne? Atbalstīsim daudzbērnu ģimenes, piešķirot tām plašākas politiskās līdzdalības iespējas! Šādā veidā arī tiktu panākts, ka politiķi domā par “saviem nākotnes vēlētājiem”, nevis tikai pensionāriem. Vārdu sakot, ideja vienkārši ģeniāla – atliek vien to realizēt.

Taču te nu der uz mirkli apstāties un padomāt, ko tad īsti šis priekšlikums nozīmē. Tas nozīmē pilnīgi jauna vēlēšanu principa ieviešanu – ka vienam pilsonim var būt arī vairākas balsis un šo balsu skaits ir atkarīgs no viņa pēcnācēju skaita. Problēma šeit lien ārā gluži kā īlens no maisa. Lai kā Eglei vai kādam citam reformu entuziastam tas nepatiktu, demokrātija balstās uz būtiski atšķirīgu pamatprincipu. Angļu filozofs, jurists un ekonomists Džeremijs 18.gadsimtā to formulēja šādi: “Katrs cilvēks jāskaita kā viens, un nevienu nedrīkst skaitīt kā vairāk par vienu.” Izsakoties vienkārši un tieši – demokrātijā vienam pilsonim ir viena balss. Tā tas ir tāpēc, ka katra pilsoņa intereses ir pelnījušas līdzvērtīgu uzmanību un katrs pilsonis vislabāk šīs intereses nosaka un izvērtē pats. Lai arī kādam tas varētu šķist taisnīgāk, mēs neļaujam mest divas vēlēšanu zīmes urnā tiem, kuriem ir augstākā izglītība, kuriem ir darbs vai kuri nomaksājuši vismaz X latus nodokļos. Šāda vēlētāju dalīšana dažādās kategorijās būtu pilnīgā pretrunā arī ar Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 1. pantu, kurā ir skaidri pateikts: “Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās.”

Protams, attiecībā uz nepilngadīgajiem ir noteikts ierobežojums. Viņi vēlēšanās piedalīties nevar, jo tiek uzskatīts, ka bērni līdz 18 gadu vecumam nav sasnieguši pietiekamu politisko briedumu, lai pilnvērtīgi piedalītos šajā demokrātiskajā procesā. Par šo robežšķirtni var diskutēt, un to pat vajadzētu darīt. Taču tad ir jārunā par šo lietu pēc būtības. Tātad – vai nu runājam par vecuma cenza pazemināšanu vai pat atcelšanu, vai arī runājam par iespējām iekļaut bērnus lēmumu demokrātiskā pieņemšanā citos veidos. Ir jāsaprot, ka 18 gadus un 17 gadus vecu jaunieti nekas būtiski neatšķir – nekādas maģiskas pārvērtības dzimšanas dienā nenotiek. Jā, ne viens vien cilvēktiesību eksperts ir aizstāvējis ideju par vēlēšanu tiesību piešķiršanu visiem pilsoņiem, neatkarīgi no vecuma. Galu galā arī Bērna tiesību konvencija nosaka, ka bērnam ir jāļauj brīvi formulēt un paust savus uzskatus, turklāt ir jānodrošina, ka “bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei”. Manuprāt, Egles priekšlikums nekādā veidā neveicina šo bērna tiesību realizāciju. Gluži pretēji – piešķirot bērnu vēlēšanu tiesības viņu vecākiem, šie bērni būtībā tiktu apzagti. Iedomājieties, kādus secinājums izdarīs septiņpadsmitgadnieks, uzzinot, ka viņa tētis viņa balsi ir atdevis par tādu politisko partiju, par kuru šis jaunietis nekad mūžā neiedomātos balsot!

Atgriežoties pie idejas par bērna balsošanas tiesību nodošanu vecākiem, vēlos arī norādīt uz to, ka priekšlikums (tādā formā, kā tas ir izskanējis) nemaz nav uzreiz īstenojams. Pirmkārt – kā praktiski notiktu šo tiesību nodošana vecākiem? Pieņemsim, ka runa ir par māti un tēvu. Kuram no viņiem tiks vienīgā ģimenes bērna balss? Un ko darīsim, ja ir trīs bērni? Iespējams, ka to var atrisināt, ļaujot pašiem vecākiem izvēlēties, kā šo “mantību” sadalīt. Taču te atkal rodas bažas par to, vai šāda dalīšana būs demokrātiska. Vai nebūs tā, ka viens sitīs dūri galdā un pateiks: “Gan Pēterīša, gan Anniņas balsis būs man, un viss!” Otrkārt, šī ideja tiek balstīta uz tradicionālo ģimenes modeli. Ko darīt ar tiem daudzajiem gadījumiem, kad vecāki ir šķīrušies? Ja Pēterītis dzīvo ar tēvu, kurš ar viņa māti ir šķīries un vēlāk apprecējis citu sievieti, tad “balsstiesību matemātika” kļūst ļoti sarežģīta. Par šādiem gadījumiem Egle acīmredzot vispār nav domājusi.

Viss iepriekšminētais liek secināt, ka LDDK ģenerāldirektores izgājiens “bērnu tiesību jautājumā” ir nekas vairāk kā populisms. Vēl vairāk – ar šo steigā sagrābstīto ideju paušanu Egle apliecina savu nekompetenci demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Ar šādiem priekšlikumiem, kuri savā būtībā ir antidemokrātiski, tiek tikai kavēta Latvijas valsts attīstība.

Komentāri (45)

Ieva Daugule 13.05.2011. 17.26

Ar šo pašu priekšlikumu laikā pirms Saeimas vēlēšanām nāca apvienība Par Labu Latviju mums un mūsu sponsoriem. Tas tomēr ir absurds. Ja jau bērniem, tad bērniem. Lai katrs bērns, kurš prot rokā paņemt pildspalvu iet un balso. Varbūt tas būtu nepamatoti, to ļaut darīt trīs gadus vecam knīpam? Protams. Un tāpēc būtu nepamatoti arī viņam ļaut balsot netieši. Ir iemesls, kāpēc visur pasaulē vēlēšanu sistēmā ir ierobežojumi attiecībā uz vecuma cenzu.

+9
-1
Atbildēt

0

Normunds 13.05.2011. 19.22

Trakums jau tur, ka šādas “idejas” nokļūst publiskā telpā bez piezīmes, ka tas ir neveiksmīgs joks. Tautā jau netrūks atbalsta.

+9
-2
Atbildēt

0

Līva Caune 14.05.2011. 22.50

Raksta autoram vajadzētu nevis citēt novecojušus citu cilvēku uzskatus, bet domāt pašam.

Ar 19.gs. “gudrībām” tālu netiksi, bet vismaz izskatīsies solīdi smieklīgs. Čērčils esot teicis, ka nekā labāka par demokrātiju neesot.
Daži šo tukšo frāzi uzskata par pierādījumu…

Demokrātija nav nekāda vērtība pati par sevi, tas, ka šobrīd 17 gadīgam “bērnam”, kurš ir teicamnieks nav balstiesības, bet 18 gadīgam cilvēkam, kurš ir pabeidzis 7 klases ir, šķiet, stulbi.

Kāpēc mēs atbalstam stulbības?

Rezumējot – esošā demokrātija ir izdevīga tikai elitei, kas ar naudu spēj manipulēt ar reņģēdāju masām. Ja balstiesības būtu tikai tiem, kas ir piemēram samaksājuši nodokļos vismaz Ls 100 000, vai 10 gadus nostrādājuši valsts dienestā un maģistriem, tad ar šīm bagātajām, apzinīgajām un izglītotajām grupām jau manipulēt būtu ak cik grūti – iegūtu valts pārvaldi, kura nevarētu riezi 4 gados rīkot vēlēšanu teātri pērkot ar reklāmas kampaņām balsis.

Domāt vajag nevis atkārtot 19.gadsimta kļūdainos uzskatus.

+5
-1
Atbildēt

2

    Māris Bluķis > Līva Caune 17.05.2011. 14.55

    Varbūt pensionāriem atņemt vēlēšanu tiesības? Kas nestrādā tas nepiedalās arī vēlēšanās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > Līva Caune 18.05.2011. 15.17

    >>> Varbūt pensionāriem atņemt vēlēšanu tiesības? Kas nestrādā tas nepiedalās arī vēlēšanās.
    ====
    Tāds princips būtu pilnīgā pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Un neatbilstu arī tai loģikai, ka valsts nav tikai “nodokļu maksātāju veidota virsbūve” (sava veida kooperatīvs jeb kā Francijā teica – “ģenerālštati”, kuros sapulcējas visu to sociālo slāņu pārstāvji, kuri dod karalim naudu).

    Manuprāt, tās ir lipīgas šķēlistu atziņas, ka valsti varot pārvaldīt kā uzņēmumu. Atšķirībā no uzņēmuma, valsts nevar “atlaist no darba” savus pilsoņus. Nevar arī nodot kontrolpaketi kādam citam – viena valsts pilsoņu kopuma vietā izvēlēties citu.

    Cita lieta – pagaidām pensionāru balsis tiek ieskaitītas (un viņi ir diezgan apzinīgi balsotāji). Savukārt bērnu intereses Saeimā tiek pārstāvētas ļoti nepilnīgi. Un tā, protams, ir diskriminācija. Cilvēks ir Latvijas tautas daļa arī pirms viņam apritējuši 18 gadi. Un ir jāatrod veids, kā to ņemt vērā. Kaut vai sākot ar vēlēšanu tiesību piešķiršanu jaunākiem cilvēkiem. Jau 14 gadu vecumā praktiski visi jaunieši prot lasīt un rakstīt; viņi spēj orientēties arī partiju politiskajā piedāvājumā. Cik es sevi atceros, tad 14 gadu vecumā orientējos politikas kārtējos notikumos ne sliktāk kā tagad.
    Varbūt 14 gadi nav ideālā robežšķirtne – bet katrā ziņā tas ir daudz tuvāk patiesībai nekā 18 gadi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu