Filozofijas doktors Mihails Lotmans. foto: Wikipedia
Profesors Mihails Lotmans par «krievu nākšanu» un patiesības spēku
Narvā 11. un 12.februārī notika Igaunijas Valsts kancelejas rīkota konference Psiholoģiskā aizsardzība, mediju un informācijas apdraudējumi. Tajā runāja arī Tallinas universitātes profesors un Tartu universitātes vecākais pētnieks, semiotikas un literatūras eksperts, filozofijas doktors Mihails Lotmans. Intervijā konferences kuluāros viņš ieteica šķelt Igaunijai naidīgo krievu kopienas daļu un skaidroja, kāpēc labākā sabiedrības integrētāja izrādījusies armija.
Viens no konferences motīviem bija «ja viņi nāks» - amplitūdā no «agri vai vēlu viņi atkal nāks, tāpēc mums jābūt gataviem» līdz «ja mēs tik ļoti neraizēsimies, ka viņi nāks, viņi varbūt nenāks». Cik liels, jūsuprāt ir apdraudējums, un kādai būtu jābūt valdības politikai un valsts psiholoģiskai aizsardzībai pret šādu apdraudējumu?
Vispirms mums jāprecizē, kas ir «viņi». Jo šādi mitoloģiski modeļi ir ļoti agresīvi un bīstami abām pusēm. Ja runājam par Igauniju, un es zinu, ka Latvija nav labākā situācijā, tad «viņi» jau ir šeit. Un manā gadījumā - es esmu daļa no šiem «viņiem». Jo uzskatu sevi par krievu. Domāju, ka lielākā kļūda, ko var izdarīt valdība, ir attiekties pret visiem krievu iedzīvotājiem kā pret «piekto kolonnu» jeb ienaidniekiem. Pilnīgi noteikti starp šiem «viņiem» jeb «mums» daudzi ir ienaidnieki. Taču Igaunijā ir dažādi cilvēki un dažādas cilvēku grupas. Varam skaidri nošķirt trīs krievu grupas. Pirmā ir «krieviskie krievi» - tie ir fokusējušies uz Krieviju un ir pilnībā atkarīgi no turienes medijiem.
