Ušakovs: amats neļauj daudz brīnīties 30

Rīgas mērs Nils Ušakovs, foto Kaspars Krafts/f64
Sanita Jemberga
Print Friendly, PDF & Email

Rīgas mērs Nils Ušakovs atbild uz neērtiem jautājumiem

Nils Ušakovs intervijā ir.lv skaidro, kāpēc viņa partijas biedri ir viskompetentākie satiksmes organizētāji Rīgā, kādas ir attiecības ar Aināru Šleseru pēc viņa aiziešanas no domes, un apsola, ka 2013.gada vēlēšanās „man SC sarakstā neviens tāds, kas neprot latviešu valodu, nebūs”. Sanitas Jembergas raksts par Nila Ušakova padarīto Rīgas domē lasāms žurnālā.

Cik lieli ir Rīgas satiksmei radītie zaudējumi no nestrādājošo pensionāru pārvadāšanas par brīvu pagājušajā gadā?
Pirmkārt, es neizmantotu vārdu zaudējumi. Tas ir iekļauts Rīgas satiksmes budžetā un tas viennozīmīgi ir sociālais atbalsts. Ja mēs izmantosim vārdu zaudējums, tad mēs varam teikt, ka visi sociālie pabalsti ir zaudējums. Izmaksas gada griezumā ir 3,5 miljoni. Tās ir aprēķinātas, pamatojoties uz zināšanām, cik pensionāri maksāja par braucieniem, kad viņiem bija 50% atlaide. Attiecīgi tas ir nesaņemtais ienākums no nestrādājošiem pensionāriem., jo izmaksas RS ir saistītas nevis ar pasažieru skaitu, bet ar reisu skaitu. Pieļauju, ka tagad nestrādājošo pensionāru skaits, kas izmanto sabiedrisko transportu, ir krietni lielāks nekā tad, kad bija jāmaksā 50%.

Cik ilgi RS ar esošo budžetu spēs šo pakalpojumu sniegt?
Vismaz šī sasaukuma laiku, jo, atkārtošu vēlreiz, tas ir sociālais atbalsts.

Un kāpēc sociālais atbalsts neattiecas uz invalīdiem un skolas vecuma bērniem?
Kad tev ir jāstrādā ar finansēm, ir tāds jēdziens, ka šīs finanses ir ierobežotas un ir jāsaliek prioritātes. Mēs ļoti labi zinām, ka atlaidēm bērniem un skolniekiem ir jābūt lielākām. Tas mums pašiem ir skaidrs. Ir jābūt lielākām atlaidēm arī invalīdiem, bet vienlaikus visiem nav iespējams. Un, ja var iedot tikai vienai grupai un ne visām, tas nenozīmē, ka nav jādod. Mūsu prioritāte ir nestrādājoši pensionāri, jo mēs uzskatām ka šī grupa pēdējo gadu laikā cieta visvairāk.

Vai šī prioritāte pirms vēlēšanām netika izvirzīta tāpēc, ka pensionāri ļoti aktīvi arī balso?
Var, protams, pirms vēlēšanām neko labu nedarīt vispār, jo tad nebūs nekādu pārmetumu par PR. Var slikti strādāt un tad vispār neviens nepārmetīs.

Ar to jūs gribat teikt, ka vēlēšanu tuvums nebija faktors?
Atkārtošu vēlreiz – nebūtu pareizi liegt darīt labus darbus tāpēc, ka ir vēlēšanas.

RS varētu būt viens no sāpīgākajiem punktiem Rīgas domes darbībā.
Varbūt jā.

Ir vairākas lietas. Pirmā ir 51 tūkstotis latu atvaļinājuma naudas, ko izmaksāja par direktoriem pārformētajiem bijušajiem valdes locekļiem, kas turpina strādāt. Mēz zinām, ka jūs esat pasūtījis auditu. Taču tas ir noticis jūsu darbības laikā kā RS uzraugam. Kā jūs to varat pamatot?
Atkārtošu vēlreiz – audits līdz februāra vidum pateiks, vai ir pārkāptas likuma normas.

Nu, un ja audits teiks, ka likums neaizliedza, bet īsti labi nav, ko jūs darīsit?
Nebūtu pareizi runāt par audita rezultātiem, pirms esmu tos saņēmis.

Tikmēr varam parunāt par vienu no direktoriem – Volkinšteina kungu, kurš sajauc eiro ar latiem, uzņēmums paņem mazāku kredītu nekā vajag, cieš zaudējumus, bet viņš paliek strādāt. Kā šī uzņēmuma politiskais pārraugs – kā jūs to varat to pamatot?
Uzņēmumā notiek optimizācija un reorganizācija, daudzi direktori ir aizgājuši prom. Ja Bemhena kungs, kam ir uzticēts sakārtot uzņēmumu ar jaunu politisko vadību Rīgas domē, turpinās savas reformas, redzēsim, kas sanāks. Patreiz Bemhena kungam ir uzdots sakārtot uzņēmumu. Viņš to dara. RS patreiz ir pozitīva tendence.

Kas ir pozitīva tendence?
Notiek optimizācija, var tos pašus pensionārus pārvadāt par brīvu, turpina uzlabot drošību, kas saistīts ar to drausmīgo negadījumu Baložos. Patreiz viņi strādā.

Bet Bemhena kungam šādas lietas krājas, lai atceramies kaut vai Valsts kontroles atzinumu par e-talonu, kas gan tika ieviests vēl pirms jūsu darba sākuma. Vai nebūtu labāk, ja viņš meklētu citu darbu?
Ir divi varianti. Vai nu meklēt citu, vai ļaut viņam strādāt saskaņā ar jaunajiem uzstādījumiem un skatīties, kas iet.

Kas ir jaunie uzstādījumi?
No vienas puses, lai uzņēmums ir efektīvs, lai samazinās izmaksas un optimizēta darbība, bet mums visiem ir jāsaprot, ka sabiedriskais transports tam ir un paliks nenormāls sociālais slogs. Tie paši pensionāri ir politisks lēmums, ka mēs palielinām sociālo atbalstu rīdziniekiem.

Bet gan e-talona līgums, par ko pasūtījāt juristu atzinumu, ir slēgts viņa laikā un ir samērā graujošs, tāpat kā atzinumā minētais par Rīgas karti – administratīvās izmaksas, komandējumi, uzturēšanas izdevumi. Jums ar to nepietiek?
Par to jums vispirms būtu jāprasa atbildība tiem, kas kontrolēja RS līguma slēgšanas laikā – pašlaik tas ir Nils Ušakovs, pirms tam bija citi. Bemhena kungs pilda tos uzdevumus, ko viņam dod kapitāldaļu turētājs, proti, es.

Kāpēc kapitāldaļu turētājs uzskata, ka viņa partijas biedri ir viskompetentākie satiksmes organizētāji Rīgā un saliek viņus valdē?
Es saliku deputātus valdē apzināti, jo man ir vajadzīga politiskā kontrole, lai realizētu tos politiskos uzstādījumus, kādi mums ir.

Vārdu sakot, jūs arī uzņematies par to atbildību.
Jā. Viss, kas notiek RS no 1.jūlija, ir mana atbildība.

Kā izpaužas kontrole uzņēmumā, kurā vispirms valde pieņem lēmumus, bet pēc tam deputāti kontrolē valdi, un tie ir vieni un tie paši cilvēki?
Mums ir Valsts kontrole, KNAB, Ģenerālprokuratūra un citas iestādes, kas kontrolē.

Viņi pārsvarā kontrolē noziedzīgus nodarījumus vai aizdomas par tiem.
Tieši tā.

Bet te ir runa par lietderību, jo atkal, atkal un atkal tiek izdota lielāka nauda nekā vajadzīgs. Piemēram, tas pats e-talons, kura līguma laušana uzreiz izmaksātu cik?
 Daudz. Virs 20 miljoniem. Bet par to prasiet iepriekšējai domei.

Labi. Ņemam citu. Projekts Rīgas acs vai kā nu to beigās sauks. Kurš domē šobrīd ir spējīgs īstenot lietderības vērtējumu?
Atbildība par konkrēta SIA izveidošanu būs visiem deputātiem, kas to atbalstīs, jo tas ir RD lēmums. No vienas puses, mums ir jāpaaugstina drošība sabiedriskajā transportā – videokameras salonos, alkometri, ārējās videokameras, GPS, kas palīdz padarīt efektīvāku transporta kustību. Tas, protams, viss ir saistīts ar izmaksām, tādēļ vienlaicīgi ar tehniskajām lietām tiek uzstādīti video monitori, kas ļauj vismaz daļēji izdevumus atpelnīt ar reklāmu. Rīgas Satiksmes funkcijās nav paredzēts pārdot reklāmas. Valdes locekļi saņems minimālo algu kāda paredzēta darba līgumos. Videokameras nav saistītas tikai ar kabatzagļu vieglāku notveršanu, kas, piemēram, ir aktuāli 15.maršrutā, bet arī iespējamiem konfliktiem starp pasažieriem un kontrolieriem, un šoferiem, tas būtiski samazina risku.

Vai jūs varat precīzi pateikt kā cilvēks, kas uzņemsies par to politisku atbildību – cik gados ar reklāmu var atpelnīt 5,5 miljonu investīcijas?
Kad uzņēmums RS saņems atļauju izveidot SIA ar patreizējo darba nosaukumu Rīgas acs, tad turpināsies darbs pie aprēķiniem un es strādāšu ar tiem cipariem, lai to zinātu.

Vai nav loģiski to zināt, pirms veidot uzņēmumu?
Ir divas lietas: globāls lēmums, ka jāiegulda nauda, ko mēs negribētu darīt no Rīgas budžeta, ko nedarīsim, un arī ne RS budžeta, kas ir saistīts ar dotāciju. Kad tas būs pieņemts, tad strādāsim tālāk pie risinājuma: vai sāksim ar visu uzreiz, vai, piemēram, tikai ar tramvajiem, vai kuros maršrutos. Ir pilns ar darba jautājumiem. Par to pašu reklāmu – tā vienā maršrutā ir populārāka nekā citā. Tādu būs ļoti daudz.

Runājot par lēmumu pieņemšanu – kādēļ Jūs šo jautājumu uzreiz sākāt skatīt Finanšu un administrācijas lietu komitejā, nevis atbildīgajā Satiksmes komitejā?
Tieši tādēļ, kā es jums izskaidroju – ir jāpieņem globāls lēmums. Tālāk atbildīgā komiteja strādās pie tā, kā mēs to detalizēti darīsim.

Pagaidiet, bet kāpēc visu šo neizskata Satiksmes komiteja un tikai pēc tam Finanšu saka: jā, piekrītam, ka to finansē šādi?
Jau atbildēju.

Opozīcija sūdzas, ka jūs ignorējat viņus ne tikai šoreiz, bet vispār.
Opozīcija par daudz ko sūdzas. Mums ir dots rīdzinieku mandāts un nesenās Saeimas vēlēšanas parādīja, ka atbalsts mums ir pieaudzis. Mēs viņus klausāmies, bet lēmumus pieņemam saskaņā ar savu vēlētāju interesēm.

Kādus opozīcijas priekšlikumus jūs esat ņēmuši vērā?
Droši vien kāds ir bijis.

Kāds konkrēti? Jūs neatceraties?
Par atmiņu nesūdzos. Droši vien kāds ir bijis.

Jūs esat liels ārkārtas sēžu cienītājs. Kāpēc neiet parasto ceļu, saskaņojojot darba kārtības utml?
Uzreiz trīs atbildes. Pirmā atbilde – kārtību nolikums ļauj gan tādu, gan tādu. Otrais – runājot par lēmumu pieņemšanu, mums ir vairākums. Divas trešdaļas domē un komitejās, tā kā ārkārtas vai parastās: neko tas nemaina. Trešais – piekrītu, ka ārkārtas sēdes nav nekas tāds, ar ko man vajadzētu lepoties, strādāšu, lai to mainītu. Sešas ārkārtas sēdes pēc kārtas tuvākajā laikā noteikti nebūs. Tur nav ne filozofijas, ne politikas, ne ideoloģijas – tā ir sanācis.

Opozīcija apgalvo, ka šī dome slēdz līgumus ar masu medijiem par informatīvo atbalstu un tādēļ saņem pozitīvu atspoguļojumu.
Tiešām?

Es jums jautāju.
Ja kādam ir pārmetumi, lai viņi parāda faktus. Otrais – ko jūs domājat ar vienošanos ar medijiem? Ja mums notiek svētku pasākums un to translē tiešajā ēterā TV kanālā – protams, tā ir vienošanās, saucas līgums, un par to viņi saņem attiecīgu samaksu.

Tad ir vienošanās ar LNT, ka viņi translē jaunogadu, ar TV5 par programmu Staļičnostj, ar vēl kādiem?
Staļičnostj nav nekāda līguma – tas ir konkrēta TV kanāla redakcionāls viedoklis, ka viņiem ir nepieciešama programma par to, kas notiek Rīgā, ņemot vērā, ka viņu lielākā auditorija tieši te dzīvo.

Šī droši vien nav pirmā reize, kad dzirdat TV5 un Telegraf darbinieku teikto, ka jūs vai Anna [Kononova – biroja vadītāja] lielā mērā ietekmējat to, kas par jums ir teikts šajos medijos.
Jā, es lasīju, ka esmu plēsis Telegraf avīzi savā kabinetā. Ko es vēl varu komentēt?

Plēsāt?
Jā, ziniet, nopirku speciālu paku un sasaucu visus Saskaņas centra deputātus. Katram jāpierāda lojalitāte, saplēšot vismaz vienu gabalu.

Vai jūs esat mēģinājis iespaidot to, ko par jums pārraida krieviski runājošie mediji?
Nekad.

Un Anna? [biroja vadītāja Anna Kononova sēž intervijā blakus mēram – red.]Esi? Nē.

No kurienes tad šīs ziņas rodas – gribat apgalvot, ka abos medijos sēž cilvēki, kuri melo?
Tas jums viņiem jāvaicā.

Pāriesim pie budžeta. Rīgas budžetā pērn palika neizmantoti 2,2 miljoni ielu un ceļu remontiem. Kā tas gadījās?
Programmu izpilde nekad nav 100%. Piemēram, kas attiecas uz skolu remontiem, uz investīciju programmu, mēs pērn sasniedzām labāko rezultātu, kāds vispār ir bijis.

Vēl viens nepabeigts darbs ir Dienvidu tilts, bet tajā pašā laikā Vairogu ielas pagarinājums tiek celts. Vai ir saimnieciski nepabeigt vienu objektu un ķerties pie cita?
Dienvidu tiltam pēc visiem plāniem ir jābūt nodotam ekspluatācijā līdz 2012.gada beigām. Mēs tagad skaņojam ar Finanšu ministriju saistības, lai šo tiltu varētu pabeigt.

Vai jūs varētu precizēt šīs saistības? Saprotu, ka runa ir par bankas aizdevumu, bet cik lielu?
Sākot no 17 miljoniem, kas ir izmaksas, plus PVN, plus būvuzraudzība.

Vai Jūs varat nosaukt izmaksu salīdzinājumu, cik tas būtu, ja naudu nevajadzētu aizņemties, bet paņemt RD budžetā?
</strong>Es vienmēr varu atrast 17 miljonus domes budžetā, bet tad ir jāsaprot, ka nauda tiks atņemta sociālajām programmām, ko es negribu izdarīt. Tas ir politisks lēmums ņemt kredītu, lai pabeigtu 3,kārtu un vienlaicīgi turpinātu mums prioritārās programmas kas ir sociālās lietas, drošība. Teiksim – pašvaldības policija. Mums nav nevienas brīvas štata vietas, 35% no viņiem ir ar augstāko izglītību un uzticība pašvaldības policistiem, saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām, aug ar katru mēnesi. Tā mēs arī turpināsim strādāt.

Vai Rīgas budžets var atļauties šādas saistības? Vai jūs nedzenat pilsētu uz maksātnespēju, jo 2013.gadā ir pilnās saistības par Dienvidu tiltu.
Cik garš, tik plats. Ja mēs tagad izņemsim no budžeta 17 miljonus tagad, tas būs vēl lielāks un sāpīgāks sitiens pa programmām, nekā ņemt kredītu un sadalīt pa gadiem.

Bet cik no tā aizies procentos?
Mēs vēl neesam saņēmuši nevienu bankas piedāvājumu. Vispirms ir jāsaņem FM atļauja, tad ir tenderis. Kad redzēsim nosacījumus ar visām likmēm, varēsim runāt, cik izmaksā kredīta apkalpošana.

Respektīvi -tie 17 miljoni ir tīrās izmaksas, bez procentiem, kas vēl nāks pa virsu?
Jā, tāda ir kredīta būtība. Lai jūs saprastu – 17 miljoni ir gandrīz visi Rīgas pilsētas sociālie pabalsti. Jūs to piedāvājat izdarīt?

Jūs esat domes vadītājs un pats arī lemjat, kur to ņemt. Vēl jau rezerves fondā ir palikuši kādi 30 miljoni, pēc tam, kad 50 nolēmāt izgrābt deficīta dēļ.
Uz šā gada 1.janvāri rezerves fonds, sauksim to tā, ir tikpat liels kā uz 2009.gada 1.jūliju. Gads ir pabeigts ar proficītu, 4,5% ir savākti vairāk nodokļos. Budžeta ieņēmumu daļa ir veidota pēc FM prognozes, mēs uzskatījām, ka tā ir par optimistisku un ielikām tikai 92%, realitātē iekasējot 98%. Ja mēs ietu pēc FM prognozes, būtu vēl lielākā deficītā. Ar savu piesardzīgo politiku esam plusos. Opozīcijas argumenti par naudas notrallināšanu nav pamatoti, jo uz 1.janvāri rezerves apjoms ir tikpat liels kā bija 2009.gadā.

Gada beigās vairs nebūs.
Iespējams, bet atkārtošu vēlreiz – mūsu budžeta ienākumu daļa vienmēr tiek plānota piesardzīgi un mēs ceram, ka gada beigās deficīts būs mazāks par 50 miljoniem. Šie palikušie 30 miljoni mums ir vajadzīgi tieši kā rezerve, jo trūcīgo cilvēku skaits Rīgā ir dubultojies, un pabalstus viņi saņems.

Vai jūsu attiecības ar LPP/LC ir mainījušās, kopš Šlesers ir aizgājis strādāt uz parlamentu?
Mums no pirmās dienas ir izdevies izveidot komandu. Tas nav tāpēc, lai lielītos, bet uzdošu jums jautājumu: vai kopš 2009.gada 1.jūlija medijos ir bijis atspoguļots kaut vai viens konflikts Rīgas koalīcijā? Mēs esam spējīgi atrast risinājumu jebkuram jautājumam. Kad Šlesera kungs pieņēma jautājumu aiziet uz parlamentu, tāpat kā arī Dolgopolovs, Ādamsons, Kristovskis – viņi tādu lēmumu paši pieņem un koalīcijā nekas nemainās.

Kaut kas mainās – Dainis Liepiņš acīmredzot ir izspiests no Centrāltirgus.
(pārtrauc) Cik zinu, viņš uzrakstīja atlūgumu.

Atlūgumu var uzrakstīt dažādi. Izskatās, ka viņš apvainojās un pēc tam izstājās no LPP/LC Jelgavā.
Dainis Liepiņš kā pieaudzis cilvēks ir uzrakstījis atlūgumu, ko es esmu pieņēmis, bet komentēt viņa tālāko politisko darbību nav manā kompetencē.

Un jūs tas nepavisam neizbrīna, ka, tikko Šlesers ir ārā pa durvīm, Dainis Liepiņš uzraksta atlūgumu un viņa vietā ātri nāk SC pārstāvis.
Mans amats neļauj daudz brīnīties.

Bet tomēr – tad neviens no jūsu partijas nerunāja ar viņu, lai viņš atstātu šo amatu?
Četras reizes atbildēju – cilvēks ar savu roku parakstīja atlūgumu, paspiedām roku ar smaidu un cilvēks aizgāja ar ģimeni svinēt Ziemassvētkus.

Labi, Dainis Liepiņš pieaudzis cilvēks, pats aizgāja. Mareks Segliņš, pieaudzis cilvēks, pēkšņi ir kļuvis par ļoti labu namu apsaimniekotāju. Kā jums tas tā gadījās?
Rīgas namiem no vienas puses ir uzlikta milzīga kultūras funkcija – mākslas telpas pie Rīgas domes, Kongresu nams, kur visu pārbūvēs labākai koncertzālei, kino Rīga. Tas prasa lielāku kapacitāti no cilvēkiem, kas strādā Rīgas namos – tas viennozīmīgi prasa arī labas zināšanas juridiskos jautājumos, un šajā ziņā Segliņš ir piemērota kandidatūra.

Bet kur viņš pie jums uzradās?
Cilvēks ir pieteikts. Mēs paši izvēlamies cilvēkus, kam varam uzticēties, lai varētu realizēt tās vīzijas, kas mums ir par Rīgu.

Tātad bez konkursa?
Tāds nav vajadzīgs. Izvēlamies paši tādus, kam mēs varam uzticēties, un Segliņš ir ļoti labs kandidāts šai jomai.

Tātad jūs izvēlējāties?
Tīri juridiski Rīgas namu kapitāldaļu turētāja pārstāvis ir vicemērs Ameriks.

Bet jūs to zinājāt un akceptējāt?
Protams, mums nekas šajā namā nenotiek, pirms tas nav izrunāts.

Kas ieteica Segliņa kungu?
Viņam bija daudzas labas rekomendācijas no daudziem cilvēkiem, viņš ir diezgan atpazīstams jurists mūsu valstī.

Es jums vēl kādus 30 valstī atpazīstamus juristus varu nosaukt. Kā gadās, ka darbā tiek pieņemts tieši šis?
Es arī varētu nosaukt daudzus juristus, kas ir pieņemti darbā citās vietās un citos uzņēmumos, kas saistīti ar pašvaldību. Bet konkrēti tika pieņemts lēmums, ka cilvēks ar ministra pieredzi varētu dot pozitīvu pienesumu Rīgas namiem.

Bet kas viņu ieteica? Es pieļauju, ka jūs varētu rīkot head-hunting, ko jūs nedarījāt acīmredzot, varētu būt konkurss…
(pārtrauc) Head-hunting mēs tieši arī darījām. Izvērtējām savā lokā tos cilvēkus, kas varētu atbilstoši viņu kompetencei to darīt.

Kas konkrēti ieteica?
Rīgas domes vadība.

Ameriks tātad?
Rīgas domes vadība ir priekšsēdētājs, vietnieks, mums bija rekomendācijas no daudzām pusēm, ka Segliņa kungs kā stiprs jurists ir spējīgs veikt šos pienākumus un pievienot vērtību. Ja viņš būtu lauksaimniecības ministrs, tas būtu apšaubāmi, bet viņš ir bijis iekšlietu ministrs.

Vai viens no rekomendāciju devējiem bija jūsu padomnieks Ēriks Teilāns?
Par Segliņu nē. Viņš man dod padomus par uzņēmējdarbību, jo viņam ir liela pieredze, un nesaņem par to atalgojumu. Tā kā viņš ir ārštata padomnieks, tad es viņam varu uzdot jautājumus un viņš var izlemt, vai grib atbildēt, vai nē.

Varbūt viņš nav štata padomnieks, lai viņam nebūtu jāiesniedz ienākumu deklarācija?
Nedomāju, ka viņam ir nepieciešams saņemt atalgojumu no Rīgas domes.

Par deklarācijām runājot, vai Jūs varētu pateikt, cik maksā jūsu pulkstenis?
Pulkstenis maksā mazliet vairāk viena mana mēnešalga, kas šobrīd ir ap Ls 1700.

Skatījos internetā, tas maksā ap 6000 USD.
Par 6000 USD to varbūt var nopirkt, man tas izmaksāja lētāk.

Kā tad tā, kur jūs ņēmāt tādu atlaidi?
Nav runa par atlaidi, daudzās valstīs cenas mēdz atšķirties. Šis pulkstenis izmaksāja mazliet vairāk kā 2000 latu, kas ir mazliet vairāk nekā viena mana mēnešalga.

Kā jūs domājat, jūsu vēlētājs, kam jūs stāstiet par sociālajiem pabalstiem un to, cik ļoti sociāldemokrātisks ir Saskaņas centrs, to akceptē?
To mēs redzēsim vēlēšanās.

Runājot par vēlēšanām, esat teikuši, ka startēsiet ar LPP/LC uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Slēdzot līgumu, tajā ir teikts, ka mēs strādājam pie tā, lai startētu kā bloks.

Jūs strādājat vai tā būs?
Līgums ir noslēgts starp konkrētiem 38 deputātiem, kas ir domes koalīcijā. Pašlaik es uzskatu, ka būtu ļoti loģiski to darīt, jo, ja 38 cilvēki ir nostrādājuši bez neviena konflikta, viņi jau ir viena komanda. Bet lēmumus, iesim vienā sarakstā vai ne, var pieņemt tikai SC un LPP/LC attiecīgās institūcijas, proti, valdes.

Vai jums šķistu loģiski, ka šī konstrukcija tiktu pārnesta arī uz parlamenta vēlēšanām?
Par to jālemj valdēm. Pašlaik šis līgums ir noslēgts starp 38 cilvēkiem, nevis partijām. Ja mūsu veiksmīga sadarbība pārliecinās mūsu valdes, ļoti labi, bet par 2014.gada vēlēšanām mēs lemsim atsevišķi.

Jūs ar Šleseru runājat vispār, kopš viņš ir Saeimā nosēdināts opozīcijā?
Jā, mums reizi mēnesī ir iespēja satikties un parunāt par dzīvi.

Viens jautājums, kas ir aktualizējies Saeimā, ir saistīts ar deputāta Kravcova valodas zināšanām. Kā jūs uz to raugāties?
Slikti. No vienas puses, cilvēkam ir uzticējušies, viņš ir guvis atbalstu un es pieņemu, ka cilvēkiem, kas par viņu balsoja, valodas zināšanas nebija noteicošais faktors. Līdz ar to piemēram tiesības kādam runāt, ka vajag atņemt mandātu, nevienam nav tiesību, jo viņam ir uzticējusies tauta. Viņš mācās un valodu iemācīsies. Bet, runājot par to pašu 2013.gadu, man SC sarakstā neviens tāds, kas neprot latviešu valodu, nebūs.

Divas lietas. Jūs teicāt 2013.gada sarakstā nebūs neviena cilvēka, kas nebūs latviski iemācījies. Vai jūs vadīsiet sarakstu?
Ja partija uzticēs, ar lielu prieku arī darīšu.

Vai varat likt roku uz sirds un teikt, ka SC frakcijā RD nav neviena cilvēka, kas nepārvaldītu latviešu valodu?
Cilvēka, kas nepārvaldītu latviešu valodu, mums nav. Cilvēku, kas varētu uzstāties, piemēram, tādā līmenī kā Jaunupa kungs, noteikti nav daudz. Bet tas ir jautājums, kas ir valodas zināšanas: cik daudz vajag, lai varētu strādāt, un cik daudz, lai piedalītos debatēs tiešraides raidījumos.

Tas ir jautājums, vai Jūsu deputāti domes debatēs nepiedalās – izņemot atsevišķus gadījumus kā Kurdjumova kungs – jo viņiem nav ko teikt, vai tāpēc, ka viņi neko nevar pateikt?
Viņi ar lielu interesi klausās opozīcijas deputātus.

Bet tā nav atbilde, kāpēc viņi paši nerunā.
Viņi strādā.

Ja pie jums atnāktu Valsts valodas inspekcija, viņi visi var nolikt valodu trešajā līmenī, ko kādreiz prasīja?
Pieņemu, ka jā.

Pēdējā laikā vismaz vienā intervijā Urbanoviča kungs ir pieļāvis, ka varētu aiziet no politikas. Esat runājuši par šādu iespēju?
Nekur viņš neaizies. Neviens viņam to neļaus.

Kas viņam neļaus – cilvēka brīva griba!
Atbildība partijas biedru priekšā viņam neļaus to darīt. Nekur viņš neaizies.

Bet kas viņam liek tā runāt? Viņš ir par kaut ko sarūgtināts?
Acīmredzot viņam tobrīd gribējās pateikt tādu frāzi.

Tā griba atkārtojas. Vai viņš ar jums ir par to runājis?
Viņš var dažreiz pasūdzēties, ka ir noguris. Tā ir man, tā ir Urbanovičam, pieļauju, tas kādreiz var notikt arī Šleseram, kad domājam, ko darīsim tālāk. Bet Urbanoviča kungs neaizies no politikas.

 

 

Komentāri (30)

mary75 10.02.2011. 14.22

Vienīgais iespaids no visas intervijas, ka Ušakovs jūtas ļoti pašpārliecināts un drošs, un tāpēc nekaunīgi melo acīs skatīdamies, pat sevišķi neuztraucoties, ka visi to zina, par galēji demagoģiskām atbildēm nemaz nerunājot.
Izklausās stipri uzpūties, kā Garants savā laikā, kurš arī atbildēja par visu un garantēja visu, kamēr pārplisa.
Cilvēks jauns, bet, pēc domāšanas un uzvedības, tīrais sovoks.

+17
-4
Atbildēt

1

    aigiigais > mary75 10.02.2011. 17.41

    Tak viņa sponsori no Entonijas ielas liek viņam tā uzvesties, kad uzdevu jautājumu: Vai msjē Ušakovs vēl tiekas ar saviem kuratoriem CD busos ar numurazīmes sākumu 3…, viņš ļoti lakoniski neatbildēja. 🙂 Nu ja, kam tagad slēpties pa busiem un tur dzert “visīti” ar kuratoriem, ja kurators var oficiāli ierasties mēra kabinetā, kā kādas vēstniecības pārstāvis. 🙂

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Maija 10.02.2011. 16.56

Nils ir žurnālists, pr-cilvēks. Viņš ir labi izglītots šai sfērā, tāpēc labi zin žurnālistu trikus interviju laikā, prot tos atvairīt, taisīt pretuzbrukumus utt. Nils ir jaunās paaudzes politiķis – prot skaisti runāt, argumentēt un jautājumos par demokrātiju, sociālo vienlīdzību utt. iebāzīs maisā ne vienu vien pašpārliecināto un pašpasldinātu 4. varas pārstāvi.
Lai Nilu noliktu pie vietas vajag ļoti, ļoti rūpīgi gatavoties intervijai, meklēt dažādus tiešām neērtus jautājumus un tikai tad mēģināt šo SC piāra produktu nolikt pie vietas.
Izskatās, kia Ir žurnālisti iedomājās Nilu ar cepurēm nomētāt 🙂 nekas nesanāca. Nils atkal prata sev uztaisīt PR un tas ka mēs te cepamies ir apaļas nulles vērtībā, jo mēs jau neesam Nila elektorāts! 🙂

+15
-3
Atbildēt

2

    Māris Diņģelis > Maija 10.02.2011. 21.38

    Jārēķinās, ka šī intervija ir vienlaikus arī informācijas vākšanas metode lielajam rakstam, kas publicēts žurnālā. RS būtiska tēma.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    astra_ozo > Maija 10.02.2011. 18.53

    nezinu kāpēc, bet gandrīz puse no intervijas par RS. Diezgan dīvaini un tiešām neprofesionāli

    0
    0
    Atbildēt

    0

mxblack 10.02.2011. 14.03

Runāts tiek daudz, pateikts netiek nekas, kā vecajos laikos komunistu partijas kongresos. Faktiski tas ir “liels pļerkšķis” par neesošu politisko atbildību, aiz kuras var noslēpties, lai dzīvotos pa pilsētas kasi kā pa savējo un jauktu mums galvas, tāpat kā to darija visi ieprākšējie vietvalži un arī valdības. Līdzekļi ir izsaimniekoti, neviens ne par ko neatbild un rullē tik tālāk. Kam tad kalpo likumu kodekss ja par līdzekļu izsaimniekošanu nevienu sodīt nevar? Vai tikai lai sodītu bomzi par veikalā nospertu cepumu? Tā šeit likumi ir “sakārtoti”, lai lielie zagļi varētu gulēt mierīgi un bomži viņiem nespertu cepumus.

+11
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu