Vasarā notikušais ekstrēmista slaktiņš Oslo un Ūteijas salā satricināja visu norvēģu sabiedrību. Kā tas bija iespējams? Atbildes meklē arī slaveni kriminālromānu autori un prāto, kā rakstīt turpmāk
Oslo nav pilsēta, kur ielās jūt sociālu spriedzi vai pagrimumu. Gluži pretēji. Iebraucējam no malas var šķist, ka Norvēģijas galvaspilsēta ir tīrības, kārtības, pilsoniskas domāšanas un turības iemiesojums. Tur ir vairāk Edvarda Munka gleznu nekā grafiti uz namu mūriem. Un tomēr šajās rāmajās ielās staigā neticami daudz visu veidu psihopātu, sērijveida slepkavu un deģenerātu. Nu, vismaz tādu iespaidu rada populāri norvēģu detektīvu rakstnieki Jū Nesbē, Anne Holta, Tomass Engers, Hjells Ūla Dāls, Gunnars Stolesens (viņa grāmatu varoņi dzīvo Bergenā) un Karina Fosuma. Līdzās vienam no pasaulē zemākajiem slepkavību līmeņiem Norvēģija ir viena no produktīvākajām izdomātu un grāmatās aprakstītu noziegumu kalvēm.
Turklāt rodas sajūta, ka mūsdienu norvēģu detektīvu autori pārāk burtiski ir ņēmuši vērā divu savas nācijas literatūras ģēniju ieteikumus – dramaturgs Henriks Ibsens teicis: «Sapuriniet ļaudis un lieciet viņiem domāt», savukārt Nobela laureāts Knuts Hamsuns savulaik deklarēja, ka rakstniekiem ir jāspēj aprakstīt «asins čukstus un muguras kaula smadzeņu izmisumu». Rezultāts ir gana uzskatāms: ziemeļvalsts literatūra izskatās tā, it kā kāds būtu uzšķērdis iekšas nevainīgi baltā sniegā.
Norvēģu detektīvu rakstnieki bija pieraduši aizstāvēties pret pārmetumiem, ka viņu grāmatas ir pārspīlētas fantāzijas auglis – viņi norāda, ka pretēji valsts tēlam pasaulē Norvēģijā eksistē arī noziedzība un sociāls pagrimums un aiz demokrātiskās idilles fasādes slēpjas arī ļauni spēki. Taču – kurš gan tam ticēs? Izmantojot lielās naftas un gāzes krātuves, Norvēģija ir Eiropā bagātākā zeme, rēķinot ienākumus uz katru iedzīvotāju (izņemot dažas sīkas nodokļu atvieglojumu paradīzes). Tur ir apskaužami laba sociālās nodrošināšanas sistēma un pasaules vēsturē zemākais slepkavību skaits: tikai 0,6 uz 100 000 iedzīvotāju gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.