Kad Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas Kurzemes rajona brigādes komandieris Vilnis Šteinītis pirms nedēļas kāpa uz Spēlmaņu nakts skatuves, lai pasniegtu balvu aktieriem, prātā nenāca, ka jau pēc nedēļas, šā neticami siltā rudens pašā nogalē, ar zāģēšanas instrumentiem rosīsies pilsētas ielās – vāks vētras nozveltos kokus
«Katru gadu esam pieredzējuši vētras novembrī. Iepriekš pat ir bijušas stingrākas, varbūt ne tieši Rīgā, bet Kurzemē, un visus mežus aplauza,» lietišķi stāsta glābējs. Ne tikai 14 vīru brigādes vadītājs, bet pats arī naktīs dežurē, brauc izsaukumos.
Vētras Latvijā nav bīstamākais glābēju darba aspekts, par tām daudz trakāki un regulārāki ir ugunsgrēki, arī avārijas. Tomēr Šteinītis atzīst, ka diennakti pēc vētras glābējiem bijis ko rauties – Rīgas iekšpagalmos daudz koku, pilsētā – daudz parku. Koki un lielāki zari krituši uz māju jumtiem, mašīnām, elektrības vadiem. Šur tur norauti jumti, reklāmas plakāti. Pēc vētras nakts Šteinīša brigāde saņēma astoņus izsaukumus. Par laimi, nebija cietuši cilvēki.
Naktsmaiņu darbā cilvēki satuvinās, «tas nav tikai darbs, ja ceturtdaļu dzīves pavadi kopā ar šiem cilvēkiem», atzīst Vilnis Šteinītis. «Čaļi kopā brauc uz sporta spēlēm, peintbolu uzspēlē. Darbā mikroklimats ir O.K.» Kā kinodīvām mirdzošas rotas, tā glābējiem darbavietā – kausi par uzvarām sporta spēlēs, diplomi. Šteinītis ugunsdzēsēja darbā nokļuva nejauši. Bija diplomēts daiļdārznieks, bet vasarā pirms 13 gadiem nolēma pastrādāt citā jomā – glābšanas darbos. «Man bija 21 gads, un domāju, ka varu sasniegt kaut ko vairāk. Pabeidzu Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, tad Rīgas Tehnisko universitāti.» Izglītība deva iespēju kļūt par vadītāju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.