Filoloģijas un antīko zinātņu doktore Agnese Irbe (35) publiskajā telpā līdz šim bijusi nesaraujami saistīta ar savu vecāku vārdiem – arhitekti Zaigu Gaili un uzņēmēju, bijušo premjeru Māri Gaili. Pilnīgi noteikti ir pienācis laiks Agnesi uztvert kā individualitāti, lai gan, šķiet, tieši ģimenes saites ir tās, kas dara viņu tik stipru
Kad Agnese man izsaka savu vēlmi intervēties mājās un stāsta, kā to atrast – «neliela, krūmos un kokos ieaugusi rozā māja» -, mana pirmā sajūta ir kā par mazu laumu – attālinātu no pasaulīgā, pāri visam, tievu un trauslu, ar dzīslotiem caurspīdīgiem spārniem. Savukārt žurnālisti, kam uzdevu jautājumus, pirms tikties ar Agnesi, gandrīz visi kā viens ievilka gaisu tā dziļāk un noteica: man tavā vietā būtu bail viņu intervēt – viņa tik gudra, ka nevar pat izdomāt, kādus jautājumus uzdot.
Man arī ir bail. Bet tikai līdz brīdim, kamēr Agnese ielej man tasē kafiju no kanniņas – neaprēķinot tecēšanas sparu, manā krūzītē ielīst gandrīz viss, viņas – vien pāris malku. «Nekas – es pieliešu pienu, man patīk piens.» Vārgās, ēteriskās būtnes vietā manā priekšā sēž maiga, dzīvespriecīga un nobriedusi sieviete sārtiem vaigiem, pilna enerģijas un otrā bērniņa gaidībās – tam jādzimst pēc pusotra mēneša. «Es atgulšos, ja man būs grūti nosēdēt.» Bet viņa tā arī neatguļas, un dienām ilgi pēc intervijas arī es turu perfekti taisni izstieptu mugurkaulu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.