Naudas totalitārisms • IR.lv

Naudas totalitārisms

4
Foto — Gatis Gierts, F64
Anda Burve-Rozīte

Leģendārais Jaunatnes teātra režisors Ādolfs Šapiro, kurš pēc teātra slēgšanas 1992.gadā pārcēlās dzīvot uz Maskavu, novembra beigās ieradās Rīgā, lai saņemtu Triju Zvaigžņu ordeni un Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā 

Atkal man gadījās izdarīt nepareizi – nu, redzat, – saka režisors Ādolfs Šapiro un nospiež cigareti pelnutraukā. Mājīgā Rīgas centra krodziņā pārsimt metru attālumā no kādreizējā Jaunatnes teātra Lāčplēša ielā, kur viņš reiz strādājis, Šapiro nevilšus uzsmēķēja. Uzlīme rādīja, ka šeit nedrīkst. «Pirmā un pēdējā reize, atvainojiet,» režisors dievojās bārmenei. Viņa pārmetoši uzlūkoja kalsno vīru ar šarmantā nevērībā ap kaklu aptītu tumšsarkanu šalli un plaši atvēra logu. Vēlāk gados jaunā sieviete painteresējas, kas ir šis kungs. Ādolfa Šapiro un Jaunatnes teātra vārds viņai neko neizteica. 

Šapiro ieradās Rīgā 17.novembra vakarā, lai nākamajā dienā, valsts svētkos, no prezidenta rokām saņemtu Triju Zvaigžņu ordeni. Pirmo reizi 20 gados, kopš viņš dzīvo Maskavā, leģendārais režisors uzturējās Latvijā ilgāk nekā vienu dienu (pat turpat nedēļu!), 23.novembrī viņam pasniedza arī Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. 

Šapiro ar Rīgu saista ne tikai darbs 30 gadu garumā Jaunatnes teātrī, kur viņš kopš 1964.gada bija galvenais režisors, ar latviešu un arī krievu trupu padomju laikā iestudēja tādas leģendāras izrādes par indivīda un varas attiecībām kā Bertolda Brehta Trešās impērijas bailes un posts par hitlerisko Vāciju, Gunāra Priedes Sniegotie kalni par Mao Dzeduna režīmu Ķīnā, Borisa Vasiļjeva Rīt bija karš par Staļina laiku. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu