Infografika: Kas notiek ar mežiem? 16

Lāsma Rozenfelde

Publiskajā telpā manāmās viedokļu sadursmes – vai ekonomiskās attīstības vārdā pieļaujama aktīvāka koku ciršana Latvijas mežos, vai arī esošā pieeja rada apdraudējumu videi, ainavām un ilgtspējīgai attīstībai – liek paraudzīties uz mežizstrādi raksturojošiem skaitļiem pēdējo gadu laikā.

Mežizstrādes apjoms šajā tūkstošgadē nav piedzīvojis vienmērīgu pieaugumu. Pēdējais būtiskais apjoma sarukums bija 2008.gadā, tomēr pēc tam tas ir strauji kāpis – rezultātā 2010.gadā mežos tika izcirsti 12,98 miljoni kubikmetru koksnes, kas ir lielākais ciršanas apjoms pēdējo 10 gadu laikā. Tikmēr mainījies ciršanas apjoma sadalījums – ja 2001.gadā 37% mežizstrādes tika veikti valsts mežos, bet 63% pārējos mežos, tad 2010.gadā 59% mežizstrādes veikti tieši valsts mežos un tikai 41% pārējos mežos.

Izcirsto platību ziņā rekordists bija 2005.gads, kad spēcīgā janvāra vētra nodarīja ievērojamus zaudējumus Latvijas mežiem, izgāžot vai salaužot mežaudzes. Lai gan 2010.gadā atkal bija vērojams neliels palielinājums, izcirsto hektāru skaits arvien saglabājās salīdzinoši zems.

Mežu atjaunošanas darbi savukārt desmitgades laikā paplašinājušies – taču, kamēr valsts mežos pēdējos gados atjaunots arvien vairāk hektāru, pārējos mežos atjaunošanas darbu apjoms kopš krīzes ir sarucis.

Desmit gadu laikā strauji pieaudzis kurināmās koksnes eksports, tikmēr zāģmateriālu eksporta īpatsvars kopējā eksportā samazinājies no 18% uz 6%. Koka izstrādājumu eksports, lai gan latu izteiksmē divkārt pieaudzis, tomēr samazinājis īpatsvaru kopējā Latvijas eksportā.

Piecu gadu laikā būtiski – no 43% uz 36% – samazinājies priežu krājas īpatsvars Latvijas mežos. Nedaudz samazinājies arī bērzu krājas īpatsvars, tikmēr palielinājies apšu, melnalkšņu un baltalkšņu krājas īpatsvars.

Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, Meža likums

 

Komentāri (16)

kasparslicitis 03.11.2011. 13.17

Šis raksts un grafiks tā arī nedod atbildi uz ievadā izvirzīto jautājumu – par mežsaimniecības ietekmi uz dabas vērtībām, ainavām, ilgtspēju. Grūti aiz kokiem ieraudzīt mežu.
Ilgstspējas atbilde meklējama nevis koksnes resursu , bet gan visu meža vērtību, nenoplicināšanā.

+3
0
Atbildēt

0

ex.Bergšteine/ Varsl 03.11.2011. 09.33

Pieļauju, ka autors mazliet nepārzinot meža specifiku, ir sametis vienā katlā galvenās, krājas kopšanas, sanitāŗās u.c. cirtes.

+2
0
Atbildēt

0

ex.Bergšteine/ Varsl 03.11.2011. 09.32

Autoram ir kaut kas krietni samisējies.
Otrajā lapā, kad sasummē kopā izcirsto mežu apjomu 10 gados, pēc autora datiem sanāk 1.52 miljoni hektāru (1/4 daļa Latvijas teritorijas). Šis ir absurds skaitlis!!!!!!

+3
-1
Atbildēt

1

    sivrita > ex.Bergšteine/ Varsl 03.11.2011. 19.11

    skaitlis nebūt nav absurds… nevajag pieņemt ka visi hektāri ir kailcirte…

    bet vairums labāko koku arī pārējās cirsmās ir izcirsti…

    un meža nozare, kas visa saistīta savstarpēji turpina tik savu propagandu, ka mēs jau neko mēs tik tā drusku… pakāpeniski tiek degradēts koku sastāvs… arī jaunaudzes vajadzētu parevidēt, kas tur īsti ir…

    un eksportā gala produkts ir ļoti maz procents… pārējais ir vairāk vai mazāk apstrādātas izejvielas…

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu