According to an article in LETA today, 27 October 2011 (“Klementjevs: Grieķijas parādu samazināšana pierāda ES pastāvošu dubultmorāli”), parliamentarian Andrejs Klementjevs of Harmony Center (SC) argues that it displays double standards that a debt reduction has been agreed for Greece but not for Latvia.
Hereby Mr. Klementjevs seriously misunderstands what has been agreed. Furthermore, he does not seem to appreciate the huge difference between Greece and Latvia.
Mr. Klementjevs is conflating the issues, seemingly oblivious to the fact of which type of debt has been reduced.
Latvia’s international lenders, mainly the IMF and EU, have NOT seen the value of their loans to Greece reduced. Reduction of Greek debt (the oft-mentioned “haircuts”) comes solely from private bondholders, mainly commercial banks in France and Germany.
It would also be entirely hypocritical for Latvia to claim debt relief. As I have argued on an earlier occasion Latvia is not at all unable to repay its loans from the international lenders; rather the burden of doing so will be relatively small. Latvia is in no way or form comparable to Greece, which the following graph demonstrates.
Gross government debt as a per cent of GDP, 2010
Source: Eurostat
Debt-to-GDP is very moderate by EU standards, it is easily sustainable and is less than a third of the Greek level. Asking for debt relief in such a case is hypocritical beyond belief! Should e.g. Finland (slightly higher debt-to-GDP than Latvia) also have its debt reduced?
Much more interesting and relevant would be a discussion of whether Latvia did the right thing when it nationalized Parex without imposing haircuts on the bondholders of that bank. Some 775 mill. EUR of syndicated loans and 200 mill. of Eurobonds saw no haircuts, letting, eventually, Latvian tax payers fund the bill. Similarly with Hipoteku banka. Reasonable and fair? I am not so sure; just look at the debt burden Ireland accepted when bailing out its banking system.
But back to Mr. Klementjevs: His point is a complete non-starter.
Morten Hansen is Head of Economics Department, Stockholm School of Economics in Riga
Komentāri (38)
atugo 31.10.2011. 10.39
Thanks for the clarification! You’re filling a void – or at least I haven’t noticed anyone in the Latvian language media making these crucial distinctions.
1
atugo > atugo 31.10.2011. 11.17
I need to correct myself!
I just noticed that on another portal (http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/397581-grieku_krahs_pasmaju_uzmeteju_sapnis) P Raudseps wrote, „Eiropas vadītāji nolēma uzspiest privātajam sektoram pienākumu atvieglot Grieķijas nastu. Viņi nevis norakstīja 50% no sevis izsniegtās naudas, bet gan nolēma, ka tas būs “brīvprātīgi” jāizdara citiem.”
So, the same crucial distinctions are indeed being made in Latvian language media. Still – thank you, Mr. Hansen for your contributions. They’re needed.
0
Normunds Namnieks. T 31.10.2011. 14.11
Principā daļas parāda “norakstīšana” ir tikai kosmētisks paņēmiems, lai nebūtu jālieto briesmīgie vārdi “defolts” vai “bankrots”.
Mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās – līdzīgi arī te, vai daļa parāda tiek piespiedu kārtā brīvprātīgi norakstīta, vai Grieķija pasludina defoltu, privātie kreditori tik un tā savu naudu nedabūs un visiem ir skaidrs, ka Grieķija nespēj savas saistības pildīt un iepirktās obligācijas kalpos tikai kā dārga makulatūra.
0
Kinskis 31.10.2011. 11.08
Pievērsīsim uzmanību dažiem faktiem, ko Mr.Hansens neievēro (vai nevēlas ievērot?). Un konsekventi neievēro arī citi profesori un eksperti, kuri pārstāv Ziemeļu valstis.
Latvijai bez IMF un EU (kas aizdevušas valsts sektoram) ir vēl lielāki aizdevēji, kas izsnieguši kredītus privātajam sektoram – Swedbank (3 miljardi Ls), SEB (2), Nordea (1.9), DnBNord (1.5). Skat. http://www.bankasoc.lv/lka/statistika/bankas/article.php?id=3576
Vai esošais privātā sektora parādu līmenis ir ilgtspējīgs (sustainable), ja tikai 75% no kredītiem tiek maksāti laikā? Skat. http://www.fktk.lv/texts_files/Bankas_ceturksnis_2_2011_L03.xls (kredītu kvalitāte)
Tepat redzams, ka lielākā daļa kredītu aizgājuši privātpersonām, operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecībai, tirdzniecībai. Šīs ir nozares, kas naudu apēda iekšējā patēriņā, uztaisīja lielu tekošā konta deficītu un pēc trekno gadu beigām likvidēja lielāko darbavietu skaitu.
4
lindamarisfam > Kinskis 01.11.2011. 17.54
@svītrkods
1) Bet Jums taču jau paskaidroja, ka privātā parāda restrukturizācija notiek caur maksātnespēju. Kas šajā procesā Jūs neapmierina un kādu alternatīvu mehānismu Jūs piedāvājat?
2) Kavējumi ir aizdevēju un aizņēmēju jautājums. Tas, ka atmaksa tiek kavēta, ir aizdevēja problēma. Bet ar nodokļu iekasēšanu mūsu valstij ir problēmas arī bez “parādnieku slapstīšanās” fenomena. Kavējumu “regulēšana” no valsts puses kā budžeta pildīšanas pasākums būtu ļoti netiešs un nez vai efektīvs.
0
aguslens > Kinskis 31.10.2011. 14.11
Mhm … cik atceros, tad valsti tā laika vadītāji iedzina parādos vienas sūda privātbankas dēļ. Iespējams, ka to pašu pieminēto ārzemju banku un institucionālo ieguldītāju uzpumpētā problēmas apjoma dēļ, kā arī dēļ sagaidāmās valsts/pašvaldību naudas izkūpēšanas līdz ar attiecīgo banku, tika pieņemts lēmums iedzīt parādos visu LR. Bet tā kā informācija par lēmuma pamatojumu tiek rūpīgi slēpta, tad visi šie ārzemju pašpasludinātie eksperti un viņu vietējie piedziedātāji var mierīgi aizvērties. Puspatiesības tie paši meli vien ir.
0
Kinskis > Kinskis 31.10.2011. 15.10
@Reinis:
No tehniskā risinājuma valsts un privātais parāds, protams, ir āboli un bumbieri, tomēr tie ir saistīti – stāvoklis un nesabalansētība vienā no tiem ietekmē apkalpošanas iespējas otrā.
1) Ja paskatās trekno gadu datus, tad valsts budžeta straujajai izaugsmei un “gāzi grīdā” politikai fonā bija privātā parāda izaugsme, kas deva lielus, bet nestabilus papildus ieņēmumus. Starptautiskā aizdevumu pakete 7.5miljardu eur bija galvenokārt dota laika nopirkšanai – atradināt valsti no dzīvošanas pāri saviem līdzekļiem (Pareksā ieguldītais 1miljards eur ir tikai daļa no šī). Kad LV ieradās starptautiskie aizdevēji, viens no viņu galvenajiem nosacījumiem (kaut gan formāli viņu bizness ir sakārtot valsts finanses) bija privātā parāda restrukturizācija.
2) privātā parāda esošais kavējumu apjoms norāda, ka šeit vēl ir daudz darāmā. ņemsim vērā arī to, ka maksātnespējas procesā esošie nav ieinteresēti uzrādīt visus savus ienākumus, un tas negatīvi atsaucas uz valsts budžetu.
3) par valsts parādu – 100% piekrītu, ka šīs saistības jāpilda.
0
agijs > Kinskis 31.10.2011. 13.33
Nu un šeit būs daži fakti, ko svītrkods “neievēro (vai nevēlas ievērot?)” savā kometārā:
1) Privātā sektora parādsaistību apjomu un spēju to apkalpot nevar un nevajag tieši salīdzināt ar Valsts parādsaistībām. Īpaši jau meklējot risinājumus, tie ne kad nebūs vieni un tie paši abām problēmām.
2) Privātā sektora parādsaistību problēmai Latvijā jau vairākus gadus ir skaidrs un efektīvs risinājums – privātpersonas maksātnespēja! Nespēj apkalpot parādsaistības, lūdzu – bankrotē un sāc jaunu dzīvi.
3) Savukārt Valsts nevar tik vienkārši un ātri bankrotēt kā privātpersona, kā arī sekas ir daudz smagākas, tāpēc arī visas tās problēmas un vienošanās par norakstīšanu!
Tā kā nesalīdzinam ābolus ar bumbieriem un būs OK!
0